10. decembrī Augstākās tiesas (AT) Civillietu palātā nolasīts spriedums, noraidot Ģenerālprokuratūras prasību, ko uzturēja Finanšu ministrija, ar valsts un pašvaldības pretenzijām uz Jersikas pilskalna pārvaldīšanu un privātpersonas īpašumtiesību likumību.
Prasība noraidīta par labu Jersikas pilskalnu ietverošās zemes īpašniecei Veltai Freimanei.
Tiesa lemj bez dokumentiem
Jersikas pagasta pārvaldes vadītājs Artūrs Vilcāns stāsta, ka Jersikas pagasta pašvaldību līdz šim neapmierinājis Jersikas pilskalna mantojuma atgūšanas process, kur esot saskatāmas nelikumības. Lielākais mīnuss esot tas, ka pašvaldība nokavējusi pārsūdzības 10 gadus ilgo termiņu, jo īpašumtiesības atjaunotas jau 1994. gadā. Pati V. Freimane strādā Zemes dienestā, kas minēto procesu un piekļuvi dokumentiem atvieglojis. Tāpat īpašumtiesību atjaunošanā viņa izmantojusi daļēju uzvārdu un vārdu sakritību, it kā zeme ar Jersikas pilskalnu piederējusi radiem. Sākumā īpašumā atgūtas būves, pēc tam pašsaprotama bijusi arī zemes atgūšana. A. Vilcāns uzskata, ka tā bijusi arī pašvaldības nolaidība, atļaujot tik vienkārši privatizēt valstiski nozīmīgu objektu, kuram jau pirmās brīvvalsts laikā piešķirts kultūrvēsturiska pieminekļa statuss. Absurdi, pēc viņa domām, ir tas, ka īpašniece aizliegusi pilskalnā veikt pat arheoloģiskos izrakumus. Ar Jersikas pagasta padomi starp pašvaldību un Veltu Freimani uz 15 gadiem noslēgta rakstiska vienošanās par to, ka pagastam ir tiesības Jersikas pilskalnā rīkot ne vairāk kā piecus kultūras un masu pasākumus gadā ar objekta sakopšanu pēc pasākumiem, kas jāveic pašvaldībai. Īpašniece patur tiesības vienpusīgi no vienošanās atkāpties, ja pašvaldība minētās prasības nepilda.
Fakti mulsina
Līvānu novada domes priekšsēdētāja padomniece juridiskajos jautājumos Renāte Šmukste stāsta, ka, sākoties zemes reformai, ēku un pilskalnu ietverošās zemes pieprasījumu iesniegusi Veltas Freimanes māte Anna, bet vēlāk uz sevi pārrakstījusi meita Velta. Apstrīdamais jautājums par radniecību esot tas, kā Velta Freimane pierāda savu radniecību ar Kārli Plūmi, kurš bija zemes un pilskalna īpašnieks pirmās brīvvalsts laikā – tas izdarīts vienīgi ar Preiļu rajona tiesas spriedumu, balstoties uz tagad jau mirušu liecinieku liecībām, nevis dokumentiem. Ticis apliecināts, ka Kārļa Plūmes māsa Anna Plūme apprecējusies ar Nikolaju, citur dēvētu par Niklāsu, Freimani, kuriem piedzimis dēls Alfrēds, kuram savukārt piedzimusi meita Velta Freimane. Pirmā tiesu instance – Preiļu rajona tiesa, kurā V. Freimane 1994. gada aprīlī lūgusi atzīt īpašumtiesības uz ēkām, neizvērtējot radniecību. Tūdaļ minētā gada aprīlī seko vēl divi spriedumi atzīt Kārļa un Annas Plūmju kā brāļa un māsas radniecību. Vēlāk juristu rokās nonākusi izziņa, ka Rožupes pagastā dzīvo pavisam citi Anna un Nikolajs Freimaņi. Sekojušas vairākas tiesvedības par viltus personas datu uzdošanu, kā pierādījumi ir nepietiekami. Kāds sākotnējo īpašnieku tuvs radinieks 1996. gadā atbraucis no trimdas un rakstiski izteicis savu šoku par to, ka par mantiniekiem uzdodas sveši cilvēki, taču īpašumtiesību atjaunošanas lietu tiesā nav virzījis, iespējams, vecuma dēļ. Savukārt iepriekšējā Jersikas pagasta vecākā, vēršoties prokuratūrā ar prasību pilskalnu nodot valsts īpašumā, lietu virzījusi no apgabaltiesas uz Augstāko tiesu, no turienes uz AT Senātu, no kurienes lieta pārsūtīta uz AT Civillietu departamentu, taču velti, jo lietas pārsūdzēšanas noilguma termiņš apritējis jau 2004. gadā.
Iekļauts tūrisma maršrutos
Pilskalnu ietverošās teritorijas īpašniece Velta Freimane Neatkarīgajai uzsvēra, ka ar īpašumtiesību atjaunošanu radušās grūtības viņa un citi ģimenes locekļi izjūt kā trešo reizi pret dzimtu veiktas represijas, bet šoreiz no Jersikas pašvaldības vadības. Iepriekš 1941. un 1944. gada padomju varas represijās piederīgo ģimene divkārt izdzīta no mājām un tās zaudējusi.
"Pilskalnu nekad nevienam nebija aizliegts apmeklēt. Tas ir pieejams katru dienu ikvienam. Brauc tūristi, skolēni, ceļ uz kalna teltis," stāsta zemes īpašniece. Viņa norāda, ka konflikts izveidojies nesaprašanās dēļ ar iepriekšējo pagasta padomes priekšsēdētāju Maiju Spūli. Jersikas pilskalna saimniece Neatkarīgajai bilda, ka viņu apmierina AT spriedums noraidīt Ģenerālprokuratūras prasību, ko uzturēja Finanšu ministrija, par to, ka pilskalns būtu jāapsaimnieko valstij vai pašvaldībai.
Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods uzskata, ka jautājumā par Jersikas pilskalna sabiedrisko pieejamību problēmu nebūšot. Novada pašvaldība tūdaļ runāšot ar pilskalna īpašnieci, lai kalns, neraugoties uz privātīpašuma statusu, būtu pieejams sabiedrībai un ikvienam. Lai arī vienošanās vēl nav panākta, Jersikas pilskalns jau iekļauts Līvānu novada tūrisma maršrutos un programmās.