A/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) īpašnieki atzīst pagājušā gada zaudējumus, bet sola uzņēmumu saglabāt.
Pagājušo piektdien notika pat divas vētrainas RKB akcionāru sapulces kopā astoņu stundu garumā. Oficiālā, vairākumakcionāru uzspiestā versija ir, ka pagājušajā gadā zaudētie 1,93 miljoni eiro tikšot segti ar iepriekšējo gadu peļņu. Vismaz oficiāli iepriekšējos gados netika uzrādīta tāda peļņa, kas summā tuvotos pāris miljoniem eiro. Tieši otrādi, pēdējo gadu peļņas summa nenosedz jau iepriekšējos zaudējumus 2008. gada pasaules ekonomiskās krīzes kontekstā. Tomēr, no otras puses, tas arī rāda, ka iegrāmatotie zaudējumi varētu nebūt bīstami RKB pastāvēšanai.
Pašreizējā situācija tomēr ir sliktāka nekā iepriekš. Šodien tiesā paredzēts izskatīt vairākus pieteikumus atzīt RKB par maksātnespējīgu neapmaksātu rēķinu dēļ. RKB rēķinu neapmaksāšanu atzīst, bet skaidro, ka tie esot fiktīvi rēķini shēmās, ar kādām vairāki uzņēmuma līdzīpašnieki un bijušās amatpersonas centušās piesavināties RKB mantu. Mazākumakcionāri nepaliek atbildi parādā un vaino uzņēmuma mantas izsaimniekošanā tā lielāko akcionāru, līdz pēdējam laikam arī valdes priekšsēdētāju Vasiliju Meļņiku. Viņš pamanījies ieķīlāt rūpnīcas pamatlīdzekli – peldošo doku – un caur sev piederošu uzņēmumu EiroSteel pievācis 2,9 miljonus eiro. Konfliktējošās puses sūdzējušās viena par otru policijai un citām kontrolējošajām iestādēm, kuru reakcija ir parastā, t.i., nekāda.
A/s juridiskais statuss neliek uzņēmumam atklāt savus īpašniekus, bet nav šaubu, ka starp viņiem noteicošais ir V. Meļņiks. Atklātībai nodota RKB akcionāra, bet būtībā tomēr jurista Linarda Baumaņa sūdzība Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), kurā viņš parāda, ka uzņēmumu faktiski pārvalda ar kopīgiem īpašumiem un radniecību V. Meļņikam piesaistītu personu grupa. L. Baumanis prasīja, lai FKTK piespiež viņus atpirkt akcijas no mazākumakcionāriem, kuri ieguldījuši uzņēmumā naudu, bet reāli nevar piedalīties uzņēmuma pārvaldīšanā. Tāda situācija rada aizdomas par RKB faktiskās peļņas iztērēšanu par labu RKB vairākumakcionāru grupai uz mazākumakcionāru rēķina. Viņiem, lūk, jāsamierinās ar atskaitēm par uzņēmuma zaudējumiem vai niecīgu peļņu. Tādā gadījumā fiktīvu rēķinu izrakstīšana RKB būtu ļoti ticama. Varbūt fiktīvo rēķinu izmantošana radījusi kārdinājumu apkrāpt ne tikai mazākumakcionārus, bet arī V. Meļņiku. Līdz šim FKTK izvairījusies iejaukties RKB akcionāru attiecībās, kuru faktisko saturu grūti pierādīt (diez vai vispār iespējams pierādīt, nelietojot tikai policijas rīcībā nodotus līdzekļus).
Viens no L. Baumaņa argumentiem par labu vienota vairākumakcionāru grupējuma esamībai bija tāds, ka šis grupējums izbalsojis kaut tikai vienu mazākumakcionāru piedāvāto kandidātu uzņēmuma padomei. Piektdien par šādu padomes locekli kļuva L. Baumanis līdz ar V. Meļņiku, Aleksandru Čerņavski, Gaidi Andreju Zeibotu un Valentīnu Andrējevu. Padome ievēlēja par savu priekšsēdētāju V. Meļņiku, bet viņa iepriekš ieņemtajā valdes priekšsēdētāja vietā iecēla Jāni Skvarnoviču. Šis cilvēks kādreiz publiski saukts par Tautas partijas ielikteni Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur organizējis kukuļu saņemšanu no uzņēmējiem par slimnīcas veiktajiem pasūtījumiem. Pēdējos gados viņa uzvārds atrodams starp RKB piederošās Tosmares kuģu būvētavas padomes locekļiem. RKB valdē no padomes pārsēdusies V. Meļņika meita Jekaterina.
RKB akcionāru ķīviņos ir ierauti apmēram 600 uzņēmuma darbinieku, kuriem jāpiepulcē vēl citi, kas apkalpo RKB. Viņiem jāuztraucas par darba zaudēšanu. Mazākumakcionāri paliek pie sava, ka uzņēmuma nākotne esot apdraudēta. Vakar viņi izplatīja skaidrojumu, ka RKB rentabls darbs prasa izremontēt astoņus kuģus mēnesī, bet šogad RKB remontējot tikai trīs kuģus mēnesī, atpaliekot arī no pērnā gada darbu grafika.