Toms Bricis: pašreizējais karstums nav nekas ekstrēms

Par laika prognozēšanas anatomiju, karsto laiku, klimatiskajām izmaiņām un cilvēka vainu vai nevainīgumu tajās Neatkarīgās intervija ar Latvijā pazīstamāko meteorologu – Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālistu Tomu Brici.

– Cik daudz laikapstākļu prognozes veidošanā jums noder sava meteostacija?

Toms Bricis: – Tā labi noder ekstremālos apstākļos operatīvajām ziņām, kad, piemēram, Rīgai tuvojas vētra, pūš dienvidrietumu vējš un, kad tas iegriezīsies no ziemeļrietumiem, būs lielākā pastiprināšanās. Tikko stacijā redzu, ka tas sāk mainīties, varu ziņot radio un televīzijai, operatori jau var braukt ārā, var rakstīt ziņu, ka vētra jau klāt. Līdzīgi ir ar stiprām lietusgāzēm. Valsts meteodienesta publiski pieejamā informācija tiek atjaunota, lielākoties, reizi stundā, bet ekstremālās situācijās ziņu pasaulē ātrums, ko sniedz man pieejamā informācija no manas stacijas, ir priekšrocība. Varu labi redzēt vidējos rādītājus, pateikt, vai mēnesis Rīgā bijis lietaināks vai siltāks, nav jāburas cauri daudz informācijas avotiem. Bet mana meteostacija nav priekš ikdienas laika ziņām.

– Kad 19. maijā tika sasniegts maksimālās gaisa temperatūras rekords Latvijā, bildāt, ka, ja vasaras sākums ir ekstrēmi karsts, tad pārējā vasara lielākoties tāda tomēr nav, pēc maija beigām nesolījāt karstu vasaru. Jūnijā vēl vajadzēja krāsni iekurināt, bet tagad kārtējā galējība, pārsniegti dažādi temperatūras rekordi. Ko tādu gaidījāt?

– Ja kaut ko runāju par ilgtermiņa prognozēm, tad atsaucos uz kādu dienestu, Rietumu autoritatīviem speciālistiem, bet pats ilgtermiņa prognozes neveidoju, jo tās joprojām ir mazliet no zinātniskās fantastikas. Domāju, ka ilgtermiņa prognozēšana vēl attīstīsies, bet šobrīd tām nevajadzētu iziet publiskajā telpā, lai cilvēki neviltos. Tām nav lielas uzticamības.

– No kā atkarīga šo prognožu ticamība?

– Varam labi prognozēt laiku vienai, divām dienām, bet trim, četrām jau ir grūtāk, jo Latvijā trūkst pat datu par to, kāds šobrīd ir laiks. Latvijā ir 23 novērošanas stacijas, kur mēra gaisa temperatūru, mitrumu, ātrumu, bet mēs nezinām, kas notiek citviet – to aprēķina, zinot, kā darbojas atmosfēra, ieliekot zināmos datus ar aptuvenu pielīdzinājumu, kas ir tikai aprēķins, aptuveni dati. Lai precīzi prognozētu laiku, vajadzētu zināt, kāds ir atmosfēras stāvoklis molekulārā līmenī. To ietekmē pat, piemēram, manas rokas kustības, nemaz nerunājot par rūpniecību, pilsētām, kas atstāj milzu ietekmi. Pilsētās gaiss uzsilst vairāk, lietus nepaliek uz zemes, bet pa kanalizāciju tiek novadīts, tāpēc saule pilsētu atkal ātrāk uzkarsē, jo nenotiek iztvaikošana. Ļoti daudzas šādas lietas mēs nevaram nomērīt. Otra problēma ir datoru jaudu trūkums. Datu apstrāde prognozes izstrādāšanai divām nedēļām notiek vairākas stundas un notiktu vēl ilgāk, ja taisītu detalizētāku prognozi, ja būtu vairāk izejas datu. Šie ir milzīga apjoma aprēķini.

– Latvija laika prognozēšanā ir diezgan atpalikusi?

– Tā nevar teikt. Mūsdienās laika prognozēšana ir dārga, ļoti sarežģīta, un valstis kooperējas. ASV ir viena no retajām valstīm, kurai ir pašai sava sistēma, valsts tam tērē pamatīgas summas, un datus var izmantot par brīvu. Arī virkne Latvijā lietoto laika prognožu mājaslapu balstās uz šiem bezmaksas datiem.

Eiropā valstis ir apvienojušās divās organizācijās, kuras liek kopā prātus un naudu. Latvija noteikti nav starp līderiem, bet esam šajā kompānijā iekšā, meteodienests maksā diezgan brangu naudu, lai tiktu pie šiem prognožu datiem. Viss ir savienots kopējā tīklā, un nav pareizi nošķirt Latviju un citas Eiropas valstis laika prognožu precizitātē, informācija, ar ko strādā mūsu sinoptiķi, ir tā pati, ar ko strādā sinoptiķi citās Eiropas valstīs. Ir gan dažas problēmas meteodienestā, kas saistītas ar naudas un cilvēkresursu trūkumu. Bet no tā, ka mums ir maz laika mērīšanas vietu, cieš visa pasaule, ne tikai Latvija. Bet nav tā, ka ar šīm 23 stacijām katastrofāli nepietiek.

Es drīzāk teiktu, ka Latvijā galvenā problēma ir prognožu izskaidrošana sabiedrībai, to pasniegšanas stils. Mums nereti televīzijā laika prognoze ir izklaidējošā sadaļa, diktori nolasa tekstu, bet nevar to papildināt, nav plašs vizuālais materiāls, lai skatītāji varētu saprast. Paskatāmies, kādas kartes ir Rietumu televīzijās! Tur kartē ir nevis, kā mums, parādītas pilsētas ar temperatūru un mākoņiem vai sauli, bet tiek demonstrēts, kā pārvietosies nokrišņu zonas, ar krāsām noklāta karte, kur pārvietosies siltums, aukstums. Nekā tāda Latvijā nav, un, tā kā konkurence ir maza, mediji nabadzīgi, tad neizskatās, ka drīzumā ko tādu ieraudzīsim. Var jau pārmest, ka teksts «vietām neliels, īslaicīgs lietus» neko neizsaka, bet nevar arī neko citu pateikt, jo nav laika ēterā izstāstīt par katru ciematu, kur varētu līt, kur ne. Ja būtu karte, kurā parādīts, kā kustas mākonīši, tad cilvēkiem būtu skaidrāks, par ko runa. Bet tas maksā dārgi.

– Kāpēc vidējais latvietis tik kritiski izsakās par laika prognožu ticamību?

– Es teiktu: tie, kas saka neticam laika prognozēm, melo vairāk nekā meteorologi vai es, jo reitingi rāda, ka laika ziņas vienmēr un visur ir lasītākās ziņas, ja neskaita kādas karstās ziņas. Tās ir TOP 3 pat dienās, kad, no laikapstākļu viedokļa, nekas īpašs nenotiek.

Visu interviju lasiet šīsdienas Neatkarīgās Rīta Avīzes izdevumā.