Pēdējos gados publiskajā telpā bieži izskanējušie pārmetumi par reiderismu vai uzņēmumu pretlikumīgu pārņemšanu bieži saistās tieši ar tiesās ierosinātiem civiltiesiskiem strīdiem. Vai ir iespējams sakārtot Latvijas likumdošanu tā, lai sveša īpašuma atņemšana ar tiesvedības paņēmieniem kļūtu neiespējama? Par to saruna ar Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedri Inesi Lībiņu Egneri.
– Latvija ir vienīgā starp Baltijas valstīm, kurā uzņēmēji, bankas un vienkāršie iedzīvotāji bieži sūdzas reiderismu. Kā tas iespējams?
– Vēlme pārņemt citu īpašumus noteikti nav saistīta ne ar Latvijas likumu struktūru, ne kādu citu Latvijas kā tiesiskas valsts elementu. Reiderisms kā ļaunprātīga, krimināli sodāma darbība ir viens no noziedzīgās pasaules darbības instrumentiem. Pēc komerclikuma grozījumiem vairs nav iespējama akcionāru maiņa fiktīvās akcionāru sapulcēs vai fiktīva amatpersonu nomaiņa uzņēmumu valdēs un padomēs. Diemžēl šo reiderisma shēmu vietā nākušas citas. To novēršanai arī nepieciešami Civilprocesa likuma grozījumi.
– Publiskajā telpā tikai pēdējos mēnešos vien izskanējuši vairāki skaļi izteikumi par iespējamu reiderismu. Vai nav par daudz vienai nelielai valstij?
– Kad Juridiskajā komisijā skatījām NP Food iesniegumu par Civilprocesa likuma grozījumu nepieciešamību, gandrīz katram komisijas loceklim bija zināmi reāli gadījumi, par kuriem vēl nav noslēgusies izmeklēšana, nemaz nerunājot par reālas atbildības iestāšanos. Tieši ilgais laika periods, kas nepieciešams šādu darbību atklāšanai un pierādīšanai, rada nesodāmības sajūtu. Manuprāt, būtu jādomā par krimināllikuma grozījumiem un daudz plašāku regulējuma maiņu, nekā tikai par Civilprocesa likuma grozījumiem vien.
– Vai šajā regulējumā vajadzētu ietvert arī tādu jēdzienu kā «reputācija»? Nav normāli, ja teju visās skaļajās lietās parādās vieni un tie paši uzvārdi, bet zvērinātam advokātam var būt pat vairāki ierosināti kriminālprocesi.
– Jebkurā gadījumā tiesu varai jābūt neatkarīgai no likumdevēja un izpildvaras. Tomēr ir gan tiesnešu disciplināratbildības, gan tiesnešu ētikas komisija, un ir bijuši gadījumi, kad tiesneši saukti pie kriminālatbildības. Šie mehānismi eksistē, lai arī uz mūžu iecelts tiesnesis tiktu vērtēts. Latvijas tiesās ir ļoti daudz profesionālu tiesnešu, diemžēl šajā jomā labi redzam, kā viena karote darvas spēj sabojāt visu medus mucu. Tādēļ pieņemta jauna tiesnešu darba kvalitātes vērtējuma sistēma, un reālā izvērtēšana noritēs līdz 2016. gadam.
– Bet kas notiek ar tādām profesijām kā maksātnespējas administratori un zvērināti advokāti?
– Pirms dažiem gadiem arī notāriem bija līdzīga situācija, un notāri to atrisināja, nākot klajā ar piedāvājumu, kādā veidā viņi cels kvalifikāciju un pārskatīs savas rindas. Tika veikta reforma, un šādus pārmetumus vairs praktiski nedzirdam. No maksātnespējas administratoriem šādus priekšlikumus nedzirdam. Tiek apsvērta iespēja Maksātnespējas likumā veikt grozījumus, pielīdzinot maksātnespējas administratorus valsts amatpersonām. Savukārt zvērināti advokāti ir brīva profesija, un katrs cilvēks advokāta izvēlē ir brīvs. Tomēr advokātiem ir sava discplinārkolēģija, ir sava ētikas komisija, un tur par vienu otru kolēģi tikuši pieņemti diezgan skarbi lēmumi. Advokatūras likums noteic ļoti augstas prasības, lai advokāti neatrastos interešu konflikta situācijā ne attiecībā uz saviem tuviniekiem, ne arī ar iepriekšējiem darba devējiem. Tādēļ advokātu ētikas komisija ļoti stingri – līdz pat izslēgšanai – vērsusies pret kolēģiem, kuri izmantojuši no klienta iegūtu informāciju, lai vēlāk vērstos pret šo pašu klientu tiesā.
– Reiderisms un tiesiskās vides neprognozējamība var bremzēt investīciju ieplūšanu Latvijā.
– Mēs ļoti vēlamies būt atvērti demokrātisku Eiropas valstu investīcijām, no kurām lielā mērā atkarīgi gan budžeta nodokļu ieņēmumi, gan katra Latvijas iedzīvotāja labklājība. Tādēļ, veidojot grozījumus Civilprocesa likumā, Maksātnespējas, Šķīrējtiesu likumā, jāieklausās Ārvalstu investoru padomē. Viņi nevēlas Latvijai kaut ko diktēt diktēšanas pēc, ārvalstu investori saka, kādi ir nosacījumi, lai viņi šeit justos tiesiski droši un būtu pārliecināti par savu investīciju ilgtermiņa aizsardzību.