Daugavas stadiona rekonstrukcijai, laikmetīgās mākslas muzeja un akustiskās koncertzāles būvniecībai būs jāsadala uz galviņām 80 miljonu eiro, ko gatavi piešķirt Eiropas Savienības (ES) fondi – ar noteikumu, ka jaunās būves taps degradētās teritorijās. Minētā summa ir stipri par mazu, lai īstenotu šos projektus, un Kultūras ministrija (KM) cer naudas robus aizpildīt, piesaistot tiem privāto investoru līdzekļus.
Daugavas stadionam no ES 80 miljoniem eiro varētu tikt puse, bet koncertzālei un muzejam – katram pa 20 miljoniem eiro. Iepriekš gan tika plānotas krietni lielākas summas, paredzot, ka jaunbūvēm vien varētu atvēlēt kopumā 80 miljonu eiro no ES kabatas, plus vēl visiem trim projektiem no valsts budžeta piešķirot 50 miljonu eiro. Šobrīd KM precīzu summu, kas vajadzīga, lai īstenotu projektus, atturas nosaukt, pamatojot ar to, ka nav zināms, kādu finansēšanas modeli to būvniecībā izmantos. Eiropas Komisija jau iepriekš likusi saprast, ka lielu objektu celtniecību neatbalstīs, bet tai nav iebildumu, ja vienā teritorijā tiek realizēti vairāki mazi projekti (līdz 5 miljoniem eiro), turklāt akcents liekams uz degradētajām teritorijām, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skaidroja KM valsts sekretāra vietnieks administratīvajos un investīciju jautājumos Sandis Voldiņš. Viņš norādīja, ka šim statusam atbilst vairākas teritorijas, kas atrodas sešu kilometru attālumā no Rīgas centra, piemēram, Andrejsalas, Zunda, Skanstes, Maskavas ielas, Torņakalna rajoni. KM pārstāvis pieļāva, ka aizķeršanās, izstrādājot projektu, varētu rasties dažādo šo zemju piederības dēļ. Finansējuma nodrošināšanai EK mudinājusi iet publiskās un privātās partnerības ceļu, piesaistot šo objektu attīstīšanā privātos investorus. Kā liecinot tirgus izpēte, uzņēmēji ir gatavi piedalīties projektu līdzfinansēšanā. Taču pirms tam viņiem jāiztur konkurss, kas varētu tikt izsludināts nākamā gada vidū, teica S. Voldiņš, piebilstot, ka 2017. gadā tiks plānots arī projektu vidusposma izvērtējums, un tad varētu lemt par ES naudu pārdali, ja tas būtu nepieciešams.
Deputāte, bijusī kultūras ministre Inguna Rībena gan bija visai skeptiska – viņa atceroties, kāda ņemšanās bijusi tad, kad iecerēta koncertzāles celtniecība uz AB dambja, izmantojot tai privāto investoru līdzekļus. Galu galā izrādījies, ka šis plāns nav realizējams, jo «privātā partnerība pat pie apvāršņa nespīd».
Kultūras ministre Dace Melbārde šajā ziņā bija gana optimistiska, taču atzina: visgrūtāk iet ar pašvaldības finansējumu, jo Rīgas dome uzskatot, ka šīs būves ir valsts līmeņa projekti, tāpēc tā visai atturīgi vērtējot iespēju tajos iesaistīties. Vaicāta par to, kurš no objektiem būtu visvairāk atbalstāms, ministre uzsvēra, ka visi trīs ir vienlīdz svarīgi, tāpēc nevienu atsevišķi izcelt negribot. Daugavas stadions «jau ir iezīmēts» kā viens no prioritārajiem, jo skaidrs, ka simtgades Deju svētki nevar notikt tik nolaistā vietā. Attiecībā uz jaunajiem projektiem viņa visai rezervēti skatoties uz laikmetīgās mākslas muzeja izvietošanu Rīgas Tehniskās universitātes ēkā Vecrīgā, Kaļķu ielā 1. Ja tas tomēr tiek darīts, tad jārēķinās tikai ar valsts budžetu bez ES fondu atbalsta. Kultūras infrastruktūrā jau tā ieguldīti 100 miljoni eiro, un tas būtu pārāk liels slogs budžetam, un KM naudas maciņā prioritāte ir kultūras procesu veicināšana un darbinieku algas. Tāpēc arī D. Melbārde uzskata, ka abus jaunos projektus vajadzētu maksimāli finansēt no ERAF un tie jāveido kā multifunkcionāli, ilgtspējīgi kompleksi.