Kriminālprocesa likuma grozījumi saņem iznīcinošu kritiku

Vienotības deputāta Andreja Judina priekšlikums grozīt Kriminālprocesa likuma 449. panta trešo daļu Saeimas Juridiskajā komisijā izpelnījies nesaudzīgu kritiku no tiesnešiem, advokātiem un Tieslietu ministrijas (TM) ekspertiem, liecina komisijas sēdes audioieraksts.

Kā jau Neatkarīgā rakstīja, A. Judins pie steidzamības kārtā virzāmiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā (KPL) saistībā ar alternatīvajiem kriminālsoda izciešanas veidiem nedēļu pirms balsojuma Saeimā pēkšņi pievienoja grozījumu, kas attiecas uz pavisam citu tēmu - lai turpmāk vajadzētu īpaši motivēt, kādēļ nepieciešams pārbaudīt, nolasot to vai citu krimināllietā esošo rakstveida pierādījumu. Kā Neatkarīgajai iepriekš atzina pats A. Judins, iesniegt šādu likuma grozījumu viņam lūguši prokurori, kuru vārdus gan viņš vairs neatcerējās. Savukārt A. Judina kolēģis deputāts Andrejs Elksniņš zināja teikt, ka šis grozījums «nāk» no prokurora Jura Jurisa, kurš ir viens no apsūdzības uzturētājiem t.s. Lemberga lietā. Līdz ar to jau plaši izskanējis viedoklis, ka šis ir jau kārtējais t.s. Lemberga likums, kuri parādās ar apbrīnojamu regularitāti, kad valdošajai elitei kārtējo reizi kļūst skaidrs, ka ar spēkā esošajiem līdzekļiem Ventspils mēru Aivaru Lembergu no politikas izslēgt nevar.

Pierādījumi jāpārbauda obligāti

Visskarbāko kritiku A. Judina priekšlikums izpelnījās no Rīgas apgabaltiesas tiesneša Jura Stukāna. Tienesis priekšlikumu novērtēja kā nekompetentu, nevajadzīgu, tādu, kas ir pretrunā ar cilvēktiesību normām un kriminālprocesa norises pamatprincipiem. Viņš uzsvēra, ka tienešiem līdz šim nav bijušas problēmas ar pierādījumu pārbaudes procedūru. «Problēma nav likumā. Tieneši ir domājoši un var pieņemt lēmumu [par to, kādi pierādījumi tiesā nolasāmi]. Bet to, ko jūs [domāts A. Judins] gribat izdarīt, grozot šo pantu, - jūs gribat parādīt savu nekompetenci vai neizpratni. Šāda veida papildinājums, motivēt lūgumu - tas ir absurds. Kāpēc? Tāpēc, ka tiesnesis spriedumu var pamatot tikai uz tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem. Punkts! To ir pateikusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa simtos spriedumu. Neviens nevar izmantot notiesājošā spriedumā pierādījumus, ja tie nav pārbaudīti tiesas sēdē. Šis ir galvenais teikums, un, ja cilvēks ir domājošs un saprotošs, tad viņam viss ir skaidrs. Un šeit ierakstīt «motivēt», «nemotivēt» nav jēgas. Ja es gribu šo pierādījumu izmantot notiesājošam vai attaisnojošam spriedumam, man vienalga, kāda ir tā motivācija, man šis pierādījums ir jāpārbauda. Pierādījumu pārbaudīšana, to, ko Judina kungs stāstīja, tas ir blefs. Lai pamēģina kāds man tiesas zālē pārbaudīt kaut kādus tur tipogrāfijas datus vai vēl kaut ko tādu. Tas neietilpst pierādīšanas priekšmetā. Ja tiesnesis tiešām neizprot, ko viņš dara, viņš var lasīt tipogrāfijas datus un visu pārējo, jo tipogrāfijas un visi pārējie rekvizīti nekādā veidā nevar ietilpt pierādīšanas priekšmetā, ja neiet runa par paša dokumenta viltošanu, rekvizītu samainīšanu un tā tālāk. Tad gan ir jāpārbauda arī rekvizīti. Līdz ar to šis priekšlikums ir nekorekts. Es gribu jums vēl ko pateikt. Atcerieties, kā šī panta trešā daļa vispār ir tapusi. Principā trešajai daļai vispār nebūtu jābūt, jo visa krimināllieta ir jāpārbauda tieši un mutiski. Mēs gājām uz [pierādījumu pārbaudes] vienkāršošanu, lai nebūtu jāsēž un ilgi jāskatās rakstveida dokumenti. Tādēļ tapa trešās daļas pirmais teikums. Izlasiet, kas tur ir teikts! Tikai tad, ja piekrīt [apsūdzība un aizstāvība], varu [pierādījumus] nepārbaudīt. Tagad otrajā teikumā ielikt vārdu «motivācija», it kā ar domu, ka tiesnesis var noraidīt lūgumu pārbaudīt pierādījumu, pilnīgi neatbilst likumam. Viņš nevar noraidīt šādu lūgumu.»

Vainīgi prokurori

J. Stukāns savā runā uzsvēra, ka «likumi ir jāpiemēro pēc jēgas, nevis pēc burta», un, lai A. Judinam rastos priekšstats, kā likumi tiek piemēroti praksē, aicināja deputātu doties uz tiesas zāli: «Es jau jums piedāvāju - nāciet uz tiesu, pastrādājiet par tiesnesi, tad jums būs skaidrs, kā. Tikai ar pirmo instanci jāsāk, nevajag uzreiz ar Augstāko tiesu. Bet, kas attiecas uz tiesnešiem, tad nosauciet man tos tiesnešus un paaiciniet šeit, lai viņi paskaidro, kur ir problēmas. Kuri ir tie tiesneši, kuri saka, ka ir problēmas? Ka viņiem ir jālasa statūti, ja statūti vispār netiek izmantoti attiecīgās apsūdzības pamatošanai? Process ir smagnējs ne jau tiesas daļā, process ir smagnējs policijas daļā. Ja jūs gribat tāpat kā Lielbritānijā pēc masu nekārtībām, lai pēc nedēļas būtu spriedums, Latvijā tas ir iespējams, vienkārši neviens to negrib darīt. Aizbrauciet uz Vāciju un varēsiet arī tur pasmieties - tur arī gadiem skata lietas. Mēs esam sen Vācijai priekšā ar [krimināllietu] izskatīšanas termiņiem. Cilvēkam, kuram izvirza apsūdzību, ir vienīgā iespēja tiesas pirmajā instancē piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā. To ir pateikusi Eiropas tiesa. Pirmajai instancei ir jānotiek pēc visiem principiem, un cilvēkam ir jāļauj tur piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, citādi būs pārkāpumi.»

Arī TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska komisijas sēdē skaidroja, ka «Kriminālprocesa likumā ir nostiprināts tiešuma un mutiskuma princips, kas ir viena no fundamentālākajām pamatprincipiem tiesībām uz taisnīgu tiesu, tiesībām uz aizstāvību. Jautājums nav par to, kāpēc pierādījumi tiek lasīti. Drīzāk jautājums ir par to, vai visi tie pierādījumi, kas ir kā pierādījumi iesniegti krimināllietā, vai patiešām tiem tur ir jābūt un vai tie attiecas uz konkrēto pierādījumu pierādīšanas priekšmetu. Un jāatzīst godīgi, šobrīd praksē ir problēma, ka (prokurori krimināllietām) pievieno materiālus, dokumentus, kuriem nav tiešas saiknes ar konkrēto pierādīšanas priekšmetu, tajā skaitā, piemēram, lidmašīnas biļešu pasaknīši un tamlīdzīgas lietas vai visi garie statūti.»

Tiesāšanās taktika nav jāatklāj

Ar visai emocionālu uzrunu komisijā uzstājās Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska. Viņa aicināja iztēloties, kas notiks tiesas sēdēs, ja aizstāvība sāks motivēt nepieciešamību pārbaudīt pierādījumus: «Motivēts lūgums tiek formēts rakstveidā, un par šo lūgumu ir tiesības un pienākums izteikties procesa dalībniekiem. Visiem. Tas, jūsuprāt, procesu paātrinās? Tātad tiks aptaujāts cietušais, nepilngadīgā pārstāvis. Cietušā pārstāvis, vai viņiem nav tiesību izteikties par manu motivēto lūgumu? Un mans motivētais lūgums neaprobežosies ar to, ka apsūdzētai personai jeb cietušai personai ir cilvēktiesības. Nākamā lieta: kāpēc man pirms tiesu debatēm kādam procesa dalībniekam, tajā skaitā godātai tiesai, būtu jāatklāj sava aizstāvības pozīcija vai cietušā pārstāvības pozīcija? Un kāpēc cietušajam nav tiesību lūgt nolasīt pilnu apsūdzētās personas raksturojumu, ja tā persona ir nelietis? Un tas ir viens no elementiem, kas ietekmē soda noteikšanu. Kāpēc?! Kāpēc ir jāaprobežojas tikai ar lappuses nosaukšanu vai otrādi?»

A. Judins, mēģinot pārtraukt G. Kaminsku, sauca: «Labi!», uz ko advokāte atcirta: «Nē, nav labi! Nav labi! Tas tiešām ir dīvaini!».