Murjāņu Sporta ģimnāzijai turpmāk jādarbojas kā nacionālajai sporta bāzei un metodiskajam centram vienotā sporta internātu sistēmā. Šobrīd tās veiksmīgai attīstībai gan trūkst finansējuma – to vajadzētu divkāršot, paredzot arī pedagogu algu palielinājumu, uzskata jaunā skolas direktore Ingrīda Amantova.
Skolai ar tās četrām iestādēm kopējais budžets ir 1,6 miljoni eiro gadā, bet faktiski šai summai vajadzētu būt 2,4 miljoni eiro. «Šajā summā būtu ieskaitīts arī skolotāju darba samaksas kāpums. Patlaban viņi saņem 420 eiro par slodzi, kas ir mazāk nekā vidēji valstī. Citas pašvaldības pārtrumpo mūs, jo Sējas novada dome nevar nodrošināt līdzfinansējumu, līdz ar to skolai ļoti grūti noturēt pedagogus,» Saeimas Sporta apakškomisijā skaidroja I. Amantova, piebilstot, ka palielinājumam vajadzētu būt tādam, lai skolotāji uz rokas saņemtu 500 eiro. Ja nu papildu līdzekļus šim nolūkam nebūtu iespējams rast, tad bez esošā finansējuma skolai būtu nepieciešami vēl vismaz 200 000 eiro. Būtu palielināma arī audzēkņu ēdināšanai paredzētā summa, jo ar 5 eiro dienā kvalitatīvu un kalorijām bagātu ēdienu ir grūti nodrošināt. Tāpat esot grūtības ar medicīnas pakalpojumiem, medikamentu un vitamīnu iegādi.
Pēc naudas, kas bija plānota ģimnāzijas rekonstrukcijai, pārdales skolai tikuši 350 000 eiro. Par šo naudu tiks sakārtota ugunsdrošības sistēma, kā arī tiks veikts kosmētiskais remonts internāta telpām un medicīnas kabinetam. Domājams, ka visus darbus izdosies pabeigt līdz decembrim, un tad vēlreiz jāķeras klāt volejbola zāles projektam un tas jāpārprojektē.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktores vietnieks Edgars Severs norādīja, ka patlaban Murjāņi ir vienīgā specializētā sporta internātskola, taču nākamgad plānots sākt šādu skolu tīkla paplašināšanu. Vairākas pašvaldības izteikušas vēlmi veidot savos novados šādas mācību un sporta iestādes. Tām būs IZM jāiesniedz aprēķini, cik lieli būtu vajadzīgi valsts līdzekļi un kāds būtu pašvaldības līdzfinansējums. Murjāņi varētu veidoties kā metodiskais centrs, un pilotprojektā, kurā iesaistītos daži pretendenti, varētu izmēģināt, kā šāda sistēma darbojas. Patlaban vienam bērnam paredzētā summa no valsts kabatas gadā varētu būt ap 2000 eiro, ko gan sporta federācijas atzinušas par pārāk mazu. E. Severs teica, ka zināmā mērā sporta internātu sistēma jau darbojas – gan Rīgā, gan Ventspilī, taču tai nav valsts finansējuma un vienotas metodikas. IZM parlamentārais sekretārs Andis Geižāns informēja, ka sporta internātu attīstības koncepcija līdz 30. oktobrim jānodod valdībā, un tajā būs arī uzskaitīti tie kritēriji, kas jānodrošina sporta centriem, kas gribēs veidot šādas iestādes.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2014/10/10/murjanu-skolai-naudas-vajag-divtik-vairak