Apšauba augstskolu kvalitātes vērtēšanas mehānismu

© f64

Šobrīd Latvijā augstākās izglītības kvalitātes kontrole atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm pilnībā ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rokās. Nākamgad tiek plānots šo uzdevumu uzticēt citai institūcijai, bet, lai to izdarītu, būs nepieciešams valsts finansējums. Iepriekšējam šā darba veicējam – Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra (AIKNC) vadītājam Jurim Dzelmem – tā nešķiet pareiza rīcība.

Vēl pirms gada studiju programmu un augstskolu akreditācija, licencēšana un citi pakalpojumi bija AIKNC ziņā. Tas savu darbību faktiski nu ir beidzis, bet pirms 20 gadiem tika izveidots vienlaikus ar Akadēmiskās informācijas centru (AIC), kuru šobrīd IZM virza kā potenciālo studiju virzienu un augstskolu vērtētāju (tā pamatdarbs ir diplomu leģitimitātes noteikšana). Tolaik arī tika izveidota gana progresīva augstskolu novērtēšanas un akreditācijas sistēma, kas pastāvējusi līdz 2013. gada 16. augustam, kad tika likvidēta, stāsta J. Dzelme. Iemesls bijusi Reformu partijas vēlme veikt reformas, zem sitiena noliekot arī AIKNC: nolemts to slēgt un uztaisīt ko citu tā vietā. «R. Ķīlim bija visādas populistiskas idejas, kā augstāko izglītības sistēmu uzlabot, piemēram, pusi augstskolu likvidējot. Viens no veidiem, kā to izdarīt, bija ar akreditācijas palīdzību, izveidojot jaunu iestādi,» norāda J. Dzelme. Kā jau bija domāts, IZM izsludinātajā konkursā priekšroku deva Vācijas aģentūrai ASIIN, bet AIKNC, kas arī pieteicās, tika noraidīta, aprādot, ka iestāde neietilpst starptautiskajos reģistros, lai gan tā bijusi vienā no tiem (ENQA) no 2002. līdz 2012. gadam, kad darbību pārtraukuši nepietiekamā finansējuma dēļ. (Tas tāpēc, ka no valsts budžeta AIKNC nesaņēmusi ne santīma, jo, lūk, privātām organizācijām to nevarot dot.) Faktiski centrs atbildis visiem kritērijiem, lai turpinātu iesākto darbu, bet tas tomēr liegts.

Pēc tam, kad izgāzies plāns piesaistīt vācu aģentūru, IZM pašai nācās uzņemties vērtēšanu, ja negribēja, lai studenti paliek bez valstiski apliecinātiem dokumentiem. Un tas novedis pie tā, ka «Latvija ir vienīgā Eiropas Savienībā, kur augstākās izglītības kvalitāte ir pilnīgā valsts kontrolē». Visur citur ir neatkarīga institūcija, kas strādā atsevišķi no ministrijām un augstskolām. «Ja ir zināms, ka ES esam vienīgie, kur programmas un augstskolas netiek vērtētas kā citur, tad rodas aizdomas par mūsu diplomu kvalitāti,» norāda J. Dzelme, piebilstot, ka «tādā veidā paši uzprasāmies uz nepatikšanām». Viņš uzskata, ka varētu AIKNC darbību atjaunot, apvienojot to zem viena jumta ar AIC, nevis veidot jaunu struktūrvienību. Arī Rektoru padome atbalstījusi šādu plānu. «Mēs varam šo darbu uzņemties arī bez valsts atbalsta, bet tad jābūt kādiem noteikumiem. Visus reģistrus uzturēt bez naudas noteikti nevaram, jo tam gan vajag valsts atbalstu, tāpat kā, piemēram, tas tiek piešķirts Izglītības kvalitātes valsts dienestam,» teic J. Dzelme.

Svarīgākais