Latvijas suvenīrs: kičs, kas ražots Ķīnā?

Gan vietējais, gan ārvalstu ceļotājs, apmeklējot dažādas Latvijas vietas, vēlas iegādāties kādu piemiņas lietu.

Situācija ar suvenīriem šobrīd nav apmierinoša, šo tirgu pamatā pārplūdina lētā gala prece, kas ražota Ķīnā vai citās lētajās zemēs. Pat dzintara izstrādājumi, kam taču vajadzētu būt īstam Dzintarzemes zīmolam, nav ražoti šeit, diskusijā Latvijas suvenīri 21. gadsimtā, ko rīkoja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, sūkstījās dizaineri un šajā jomā strādājošie. Līdz ar to ir pavisam maz produktu, ko varētu vest kā dāvanu no Latvijas. Kā piemērotāko diskusijas dalībnieki minēja Rīgas melno balzamu, taču par gana gaumīgiem tika nosaukti lina izstrādājumi, rupjmaize, mākslas priekšmeti, grāmatas, saldumi, mūzikas ieraksti.

Īstās vietas jāzina

Neesot jau tā, ka nav atrodams nekas autentisks. «Dizaina veikaliņi un augstvērtīgāki produkti bieži vien ir atrodami ne jau vecpilsētās, bet gan nostāk no tūristu burzmas. Arī Rīgā tie ir, tikai jāzina, kur meklēt,» norādīja dizainers Rihards Funts. Tādi esot atrodami arī Tērbatas ielā, piemēram, koncepta veikals RIIJA. Tās īpašniece Natālija Jansone šādu vietas izvēli pamato gan ar nomas maksu, gan vides iederību, gan citiem apsvērumiem. Varot jau Vecrīgā izveidot kādu augstvērtīgu produktu saliņu, taču mākslīgi to radīt būtu ļoti grūti. Latviešu dizaineri savus veikaliņus noteikti labprāt redzētu lidostā (Skandināvijā šāda prakse ir), taču šobrīd nosacījumi, lai to izdarītu, esot neizpildāmi.» Dizainers Jānis Barlo uzskata, ka to varētu izdarīt ātrāk, ja vairāk tiktu atbalstīti kvalitatīvi zīmoli. Ja arī vietējie iedzīvotāji balsotu par tiem ar saviem maciņiem, tad Latvijas preces spētu «pārcelties uz lidostu».

Patlaban viens no kvalitatīvu suvenīru pasūtītājiem ir valsts iestādes, taču – ja ideju autori ir latviešu mākslinieki, tad izpildītāji – ne vienmēr, jo neuzvar iepirkuma konkursos. Gatavojot suvenīrus Eiropas prezidentūrai Latvijā, dizaineri, piemēram, šallei un kaklasaitei ir zināmi, – Arvīds Priedīte un Kristīne Ramane. Tāpat Juris Gagainis – juvelierizstrādājumiem. Vēl viena no dāvanām būs svilpaunieks.

Īpašs uzraugs nav vajadzīgs

Lai gan valsts atbalsts radošajiem ļaudīm nebūtu par ļaunu, atsevišķas institūcijas izveidē vai kāda pārrauga nozīmēšanā suvenīru nozarē strādājošie tomēr nesaskata jēgu. Arī īpaša suvenīru ražotne nebūtu tas labākais ceļš, jo varētu novest tikai pie tā, ka pieprasījums neiet kopā ar piedāvājumu. Padomju laikā gan bijusi institūcija, kas strādājusi pie suvenīru izgatavošanas koncepcijas, un arī šobrīd Ministru kabinets ir izveidojis ko attāli līdzīgu – Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padomi, kas, iespējams, varētu skatīt arī šo jautājumu, jo suvenīri ir viena no valsts tēla iezīmēm, pieļāva Latvijas institūta pārstāvis Krišjānis Ozols.

Dod priekšroku sentimentam

Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāve Inta Briede arī skeptiski raugās uz iespēju regulēt šo biznesu: «Diemžēl augstvērtīgi suvenīri nereti ir dārgi, un cilvēki nav gatavi izdot tik lielas summas par tiem. Tāpat – kas dizaineriem šķiet ļoti labs un atbalstāms, tas vidusmēra tūristam nebūt tāds nešķiet. Tie paši krekliņi ar uzrakstu Rīga – ārvalstniekus tie neuzrunā, lai gan ir gaumīgi produkti.» Arī gidi ir ievērojuši, ka ārzemju tūristi nereti iegādājas «banālas un sentimentālas lietiņas», piemēram, ar Kaķu nama minčiem. Pētījumi, kuri autentiskie suvenīri ir vispieprasītākie, nav veikti, taču tirgotāji ieskicē to klāstu: magnētiņi, aproces Latvijas karoga krāsās, latviskās zīmes, kas izstrādātas no koka, sveces, keramika, arī juvelierizstrādājumi. Vietējo un ārzemju tūristu pirkumi gan atšķiras: ja pirmie ir gatavi izdot 5 līdz 10 eiro, tad otri – uz pusi vairāk. Lai gan tiek kritizēti lētie ķīniešu izstrādājumi, taču Latvijas amatnieku darinājumi arī ne vienmēr izceļoties ar kvalitāti un ideju daudzveidību. Par to nākoties pārliecināties arī gadatirgos, kur var redzēt, «ka saražots daudz, bet trūkst jaunas, konceptuālas pieejas». Vajag tomēr pašiem būt elastīgākiem un idejām bagātākiem, tad nebūs jāvaimanā par nespēju konkurēt ne tikai ar ķīniešu, bet kaimiņu lietuviešu precēm.

***

Kā vērtējat Rīgā nopērkamos suvenīrus?

Lukass (Itālija):

– Esmu ar sievu tikko ieradies Rīgā un suvenīrus vēl neesam apskatījuši, bet noteikti iegādāšos, jo tā ir neatņemama mūsu ceļojumu sastāvdaļa. Vēlētos kaut ko tradicionālu no Latvijas, varbūt no koka vai metāla gatavotu Rīgas skatu vai Latvijas valsts simbolu.

Fjadi (Nīderlande):

– Ar draugiem pašlaik esam iegādājušies Rīgas melno balzamu, tāpēc rīts bija smags. Esam vien otro dienu. Iespējams, garām ejot, kādu nelielu suvenīru iegādāšos, taču lielu vērību tiem nepievēršu, jo labāk ceļojumā laiku pavadu, izklaidējoties kopā ar draugiem.

Andrea (Vācija):

– Apskatīt Rīgu esmu ieradusies kopā ar ģimeni, un tipiskas tūrista lietas neveicam, piemēram, suvenīru iegādi vai pazīstamāko vietu apskati. Ja ir mazs bērns, nevaram daudz laika tērēt, speciāli apmeklējot suvenīru veikalus vai muzeju s. Bērni grib kustēties, un viņu uzmanību noturēt ir grūti. Pastaigājām pa vecpilsētu, bērnu spēļu laukumiem un apmeklēsim kādu baznīcu, kur varbūt būs iespēja kaut ko no Rīgas iegādāties.

Maričū (Polija):

– Šī ir pēdēja diena pilsētā, un domāju, ka suvenīrus neiegādāšos. Man pilnīgi pietiek vēl pēdējo laiku pavadīt pastaigās par skaisto vecpilsētu.

Konstantīns (Moldova):

– Pašreiz jauniešu projekta ietvaros dodamies no Rīgas uz Lietuvu, bet pēc nedēļas atgriezīsimies Rīgā tuvāk papētīt pilsētu un iegādāties kādu suvenīru. Parasti iegādājos mazus, simboliskus magnētu suvenīrus ar pilsētas skatiem kā piemiņu no valsts, kuru esmu apmeklējis.

Aleksandrs (Ukraina):

– Tikko bijām mazā suvenīru veikaliņā. Iegādājāmies dažādus magnētus, taču vēl interesētu šķīvji, kuriem būtu Vecrīgas dizains. Jāsaka, ka ir ļoti maza izvēle vismaz šajā suvenīru bodītē. Iespējams, kādos lielveikalos vai specializētos trauku veikalos izvēle būtu lielāka, taču neesmu skatījies un šaubos, vai man atliks laiks.