Druviete uzskata, ka lāpījusi eksministru atstātos robus
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, kura beidz pildīt savus amata pienākumus, uzskata, ka savas darbības laikā izpildījusi gandrīz visus valdības deklarācijā noteiktos uzdevumus un aizlāpījusi «vairākus baltos plankumus», kas radušies iepriekšējo ministru laikā.
Viens no šiem plankumiem bijuši seši miljoni eiro, kuru pietrūka skolotāju algām, un tos vajadzēja meklēt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā. Situāciju izdevies veiksmīgi atrisināt, un tas ļāvis jau šogad nodrošināt pedagogiem 10% algu palielinājumu un arī piemaksas par kvalifikāciju pakāpēm, atskaitoties par savas darbības laikā paveikto, preses pārstāvjiem skaidroja I. Druviete, piebilstot, ka, lai turpinātu uzsākto algu kāpinājuma politiku arī nākamgad, papildus būs vajadzīgi 36 miljoni eiro, ko izcīnīt būs nākamā ministra pienākums. Tāpat būs jāturpina jaunā pedagogu darba samaksas modeļa aprobēšana un ieviešana. Vispārējā izglītībā ir vēl virkne citu uzdevumu, kas jāīsteno tuvāko gadu laikā: izglītības satura un organizācijas pilnveide (pārmaiņas plānotas visos vecuma posmos un kvalitātes pārbaudes sistēmā), mācību sasniegumu uzlabošana dabaszinātnēs un matemātikā, reemigrējušo skolēnu atbalsta sistēmas ieviešana. Par veiksmes stāstu I. Druviete nodēvēja panākumus profesionālās izglītības pieejamības nodrošināšanā – arvien vairāk pamatskolas beidzēju izvēlas mācīties proftehniskajās skolās, tuvojoties 50% rādītājam. Tuvākajos gados vajadzētu virzīties uz obligāto vidējo izglītību, norādīja ministre.
Arī augstākās izglītības finansēšanas modeļa izstrādāšana ir viena no IZM prioritātēm. Esot gan palicis kāds neizdarīts darbs, kura īstenošana iekavējusies jau sešus gadus – studiju virzienu un augstskolu akreditācijas nacionālās aģentūras nodibināšana. Ja valdība nākamnedēļ apstiprinās tās izveidi, tad arī šis uzdevums būšot izpildīts. Izdevies pārcirst apburto apli un pozitīvi pavirzīt uz priekšu zinātnisko institūciju (ZI) konsolidāciju, to stiprināšanu un arī piepildīt ar segumu ZI attīstības stratēģiju. Problēma gan esot finansējuma trūkumā, jo nākamgad šai jomai plānoti papildu 30 miljoni eiro.
Ministre vērsa uzmanību uz to, ka nākamgad Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sagatavošana un īstenošana lielā mēra gulsties uz IZM pleciem – ar akcentu uz augstāko izglītību, pētniecību un inovācijām. Kopumā plānoti 50 pasākumi, un viens no nopietnākajiem esot Eiropas un Āzijas izglītības ministru konference. Latvijai būs jānosaka, kā turpmāk darbosies kopējā Eiropas zinātnes telpa, kāda būs sadarbība ar Eiropas Kosmosa aģentūru un citi būtiski jautājumi. Tieši šā iemesla dēļ pie IZM stūres būtu vajadzīgs šajā jomā zinošs cilvēks, teica I. Druviete, komentējot faktu par ministra vietas kandidātes Mārītes Seiles spēju darboties augstākās izglītības un zinātnes jomā. Jāņem vērā, ka ministrs apspriedēs būs viens un viņa kompetence būs noteicošā sarunu virzīšanā un lēmumu pieņemšanā.
Savu turpmāko darbības lauku I. Druviete plāno saistīt ar pasniedzējas un pētnieces pienākumiem. Par iesaistīšanās politikā un, iespējams, kandidēšanu nākamajā Saeimā viņa vēl neesot izlēmusi.