Lai neietekmētu tiesas spriešanu jau sešus gadus ieilgušajā tā dēvētajā Lemberga prāvā, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs atturēsies vērtēt tiesvedībā notiekošos eksperimentus ar personu tiesību ierobežošanu it kā procesuālo termiņu īsināšanas vārdā.
Iepriekšējās Saeimas pēdējās darba dienās Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un Saeimas Juridiskajā komisijā tika apspriesti kārtējie priekšlikumi grozījumiem Kriminālprocesa likumā (KPL), tai skaitā deputāta Andreja Judina priekšlikums papildināt 449. panta trešās daļas otro teikumu, aiz vārda «lūgumu» ieliekot vārdus «motivējot to». Ja šis priekšlikums tiktu apstiprināts, tad ikviens lūgums nolasīt krimināllietā iekļautos dokumentus būtu īpaši jāmotivē, un tiesa tad varētu vērtēt, vai izteiktā motivācija ir bijusi pārliecinoša. Tāpat tika apspriests deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums papildināt KPL 502. pantu ar pagaru tekstu, kas piešķirtu tienesim tiesības ierobežot liecinieku pratināšanas laiku.
Vispirms prakse, tad likumi
Nebija nekādu šaubu, ka abi priekšlikumi nākuši no t.s. Lemberga prāvas, kur acīmredzot radusies nepieciešamība kaut kā legalizēt tiesas eksperimentālos lēmumus, piemēram, nosakot, ka aizstāvības puse liecinieku drīkst pratināt tikai tikpat ilgi, cik to tiesas sēdē darījuši prokurori, kā arī aizliedzot nolasīt krimināllietas materiālos iekļautā dokumenta saturu, bet aprobežojoties tikai ar dokumenta nosaukuma nolasīšanu.
Priekšlikumi pēkšņi uzpeldēja steidzamo likuma grozījumu paketē, kura bija veltīta pilnīgi citai tēmai - notiesāto personu elektroniskai uzraudzībai. Pats A. Judins atzina, ka priekšlikums grozījumiem 449. pantam nācis no prokuroriem, bet viņa kolēģis deputāts no Juridiskās komisijas neslēpa, ka priekšlikums nāk no t.s. Lemberga prāvas prokurora Jura Jurisa.
Saņemot asu Tieslietu ministrijas, Valsts cilvēktiesību biroja, atsevišķu apgabaltiesas tiesnešu, kā arī advokātu kritiku, papildinājumi 502. pantam tika apturēti, bet par papildinājumiem 449. pantā Saeima steidzamības kārtā nobalsoja nevis prokuroru un A. Judina, bet gan Tieslietu ministrijas piedāvātajā redakcijā.
Nepieciešamība virzīt iepriekšminētos grozījumus likumā, iznīcinošā ekspertu kritika šiem priekšlikumiem, kā arī likumdevēju faktiski noraidošā attieksme pret tiem rada pārliecību, ka tajos procesos, kuros šie priekšlikumi jau tikuši aprobēti pirms to apstiprināšanas Saeimā, tiesas nav rīkojušās atbilstīgi likumam.
Kurš ieteicis?
Lai gūtu kaut kādu skaidrību, kā notiekošais tiesas zālē korelē ar likumdošanas jaunradi Saeimā, Neatkarīgā I. Bičkovičam rakstiski vaicāja, vai AT priekšsēdētājs ir akceptējis un ieteicis tienešiem jau izmantot praksē tās tiesības, kas bija paredzētas iepriekš minētajos priekšlikumos KPL grozījumiem; vai viņam ir zināms, kura institūcija tiesnešus mudinājusi piemērot praksē iepriekšminētos priekšlikumus likuma grozījumiem.
Neatkarīgā I. Bičkovičam arī vaicāja, ko darīt, ja tiesa liedz iespējas pārbaudīt pierādījumus mutveidā, un vai atklātas tiesas sēdes klausītājam ir kāda cita alternatīva, kā iespējams sekot līdzi tiesas procesam un pārliecināties par tiesas atklātumu un objektivitāti.
Tāpat tika vaicāts, vai tas, ka tiesa vienai procesā iesaistītajai pusei ļauj pratināt lieciniekus neierobežoti, bet otrai pusei nosaka jautājumu uzdošanas laika ierobežojumus, apliecina tiesas objektivitāti, vai arī tomēr ir pamats uzskatīt, ka ierobežojumi vienai no pusēm pratināt lieciniekus ir tiesas neobjektivitātes izpausme un notiek procesā iesaistīto personu tiesību aizskārums?
Nav tiesību
Atbildot uz šiem jautājumiem, I. Bičkovičs norādīja (pilns teksts www.nra.lv), ka saistībā ar Neatkarīgās jautājumiem Latvijas likumdošanā nekas nav mainījies, proti: tiesa spriež tiesu tā, kā tā to uzskata par likumam atbilstošu: «Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetence ir noteikta likumā Par tiesu varu», un «nav pieļaujama nekāda tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši vai netieši draudi, citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu ieganstu tas tiek darīts». I. Bičkovičs atbildē uzsvēra, ka «Augstākās tiesas priekšsēdētājam nav tiesību dot ieteikumus tiesnešiem likumu piemērošanas jautājumos». Tāpat I. Bičkovičs atgādināja, ka «procesā iesaistītajām personām pēc lietas iztiesāšanas būs tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu, sūdzībā vai protestā izklāstot argumentus par tiesas rīcību un pieņemtajiem nolēmumiem».