Pagājuši jau divi mēneši kopš lielajiem plūdiem, kas vissmagāk piemeklēja tieši Ogres novadu, radot vairāk nekā miljons eiro lielus zaudējumus pašvaldības infrastruktūrai un privātīpašumiem.
Šobrīd ne pie Ogres, ne Urgas upes nekas neliecina par ūdens posta darbiem, taču to atskaņas straumju krastos mītošie vēl joprojām izjūt.
Viņu vidū ir arī pensionāre Lillija Meijere, kura dzīvo Urdziņās. Lai gan mājiņa būvēta vairāk kā vasaras mītne, tomēr – kamēr vēl gana silts un var sakurināt, labprātāk dzīvojot šeit. Viņa ar šausmām atminas tās 14. līdz 17. oktobra dienas, kad mazais strautiņš, kāda ir Urgas upīte, pieņēma aizvien biedējošākus apmērus. «Ūdens kāpa ne dienām, bet stundām. Vispirms tas skalojās dārzā, tad jau pie ēkas sliekšņa, bet – skat, pēc mirkļa tas jau bija istabā iekšā! Vilku kājās gumijniekus un centos saglābt iedzīvi, bet – ko nu tur daudz vari izdarīt,» par tajās dienās piedzīvoto stāsta Lillijas kundze. Kad ūdens jau bijis līdz puslieliem, sapratusi, ka upe tik ātri neatkāpsies, ņēmusi savu sunīti un devušies uz Ogres dzīvokli. Kad viss trakums bijis garām, devusies atpakaļ raudzīt, vai mājiņa vēl vietā. Kā izrādījies, plūdi vislielāko skādi nodarījuši grīdai, kas nu ir vienos grubuļos. Vajadzētu mainīt, bet rocība nu ir tāda, ka to diez vai varēs izdarīt. Uz pašvaldības pabalstu arī nevarot pretendēt, jo, lai gan deklarēta Ogrē, šī viņai nav vienīgā dzīvesvieta. Iesniegumu gan uzrakstījusi, bija atbraukuši arī domes pārstāvji, lai apskatītu situāciju uz vietas, bet diemžēl atteikuši finansiāli atbalstīt. It kā jau saprotams, un tomēr – vai nu nevarēja arī tādiem kā viņa kādu artavu sniegt, bēdīgi teic Lillijas kundze. Cik zinot, blakus mājā, kur mīt sieviete ar trim bērniem, gan vienreizējo pabalstu dabūjusi. Pretējā Urdziņu ielas pusē guļbaļķu mājas īpašnieks gan īdzīgi met ar roku – nekādas naudas viņš neesot saņēmis un arī nevajagot, jo, par laimi, plūdi viņu maz skāruši. «I kur gan prāts – uzceļ tādas mājas ar pagrabiem, kur skaidri zina, ka gruntsūdens te augsts. Paši ar’ vainīgi!» norūc vīrietis, paraudzīdamies uz pretējo māju, kur oktobra plūdos ar uzbrūkošo ūdeni izmisīgi cīnījās kaimiņiene, darbinādama teju nepārtraukti sūkni un bažīdamās, kas notiks ar ēkas sienām, kad uznāks aukstums, un kur ņemt naudu jaunam apkures katlam.
Ogras novada domes pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs skaidro, ka kopumā iesniegumi saņemti no 50 mājsaimniecībām. Vienreizējie pabalsti 356 eiro apmērā izmaksāti 31 ģimenei. Taču būšot vēl viens pašvaldības sniegts finansiāls atbalsts – mājokļa remontam. Šo pabalstu saņems tikai tie, kam tas ir vienīgais īpašums un kurā mājas īpašnieks ir deklarēts. Šiem cilvēkiem jāuzraksta domei iesniegums līdz 15. janvārim un jāpievieno informācija par apdrošināšanas atlīdzību (ja tāda ir). Pēc tam īpaši šim nolūkam izveidota darba grupa pārliecināsies uz vietas par nepieciešamajiem ieguldījumiem. 100% kompensāciju saņemšot maznodrošinātie, pārējie – 70% apmērā, norāda N. Sapožņikovs. Savukārt valsts piešķirtās kompensācijas tiks izmantotas pašvaldības infrastruktūras sakārtošanai, piemēram, sagruvušās dambja atbalsta sienas un ceļa atjaunošanai Suntažos pie Abdzes upes.