NEPLP vaino Siksni pārkāpumos

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) paziņojums, ka Latvijas Radio (LR) līdzšinējai vadībai bijušas problēmas gan ar sabiedriskā medija pārvaldību, gan finanšu caurspīdīgumu, tāpēc Jāņa Sikšņa kandidatūra valdes priekšsēdētāja amatam noraidīta, pārsteidzis gan LR darbiniekus, gan parlamentāriešus.

«Latvijas Radio darbinieki joprojām ir neapmierināti ar viņiem liegto iespēju valdes locekļu atklātā atlases konkursa laikā iepazīties vismaz ar trešās kārtas pretendentiem un viņu koncepcijām. Tāpat nav saprotams, kas vainas bija līdzšinējam vadītājam Siksnim, ka viņa kandidatūra nav atzīta par piemērotu valdes priekšsēdētāja amatam. NEPLP skaidrojums ir tik miglains un lēmums voluntārs, ka rada šaubas par tā pamatotību,» Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kur tika skatīta LR kolektīva atklātā vēstule ar pretenzijām par jaunā uzņēmuma valdes izvēli, pauda LR darbinieki Aidis Tomsons un Eduards Liniņš.

NEPLP locekle Aija Dulevska aprādīja, ka LR pārstāvji varējuši paši atnākt uz padomi un painteresēties par konkursa procesu (to viņi neesot izdarījuši), nevis tagad izteikt pārmetumus, bet viņas kolēģis Dainis Mjartāns uzsvēra, ka atklāts konkurss nozīmē: tajā varēja piedalīties jebkurš, nevis to, ka visi kandidāti jāizliek publiskai apskatei. Padome esot rūpīgi izvērtējusi visus 19 kandidātus, kas pieteikušies uz amatiem savā nišā, arī Aldi Pauliņu, kuram nenoliedzami esot vadītāja spējas un kuru padome vienbalsīgi atbalstījusi kā valdes priekšsēdētāju. NEPLP sabiedriski konsultatīvās padomes pārstāve Eva Lūse atklāja, ka veikusi pētījumu un fiksējusi LR darbībā vai 20 pārkāpumu, arī sabiedriskā pasūtījuma ziņā, kā arī attiecībā uz redakcionālo neatkarību politiskajos jautājumos pirmsvēlēšanu laikā – īpaši LR 1. kanālā. Arī NEPLP priekšsēdis Ainārs Dimants, runājot ar LR struktūrvienību vadītājiem, uztaustījis uzņēmumā vairākus zemūdens akmeņus: LR uzbūvē, mārketingā un reklāmā un sadarbībā ar Latvijas Televīziju (LTV) – kopējie projekti ar to ejot ļoti grūti. Katrā ziņā – konkurss neesot bijis Sikšņa kunga izvērtēšana, bet gan balsojums par LR tālāko attīstību.

Deputāti par šādām problēmām ar LR vadību gan teicās dzirdam pirmo reizi – radies iespaids, ka viss esot labākajā kārtībā. NEPLP tomēr vajadzējis komisiju jau iepriekš informēt par satraucošiem faktiem. Vai tad Valsts kontrole un citas atbildīgās instances neesot veikušas pārbaudes? LR arodbiedrības pārstāve apliecināja, ka tādas notiekot katru gadu un arī viņai nav bijis tādu ziņu, ka situācija ir neapmierinoša. Deputāts Augusts Brigmanis piebilda: ja ar jauno vadītāju NEPLP cerot atrisināt jaunā vienotā sabiedriskā medija izveidi, tad smagi maldoties. ZZS šādu plānu neatbalstīšot, kamēr NEPLP nespēs pārliecināt par tā nepieciešamību. Savukārt Regīna Ločmele-Luņova aicināja NEPLP atsaukt lēmumu un mēģināt labot situāciju, iesaistot tās risināšanā gan LR kolektīvu, gan sabiedrību, jo LR tomēr esot sabiedriskais medijs, kas finansējumu saņem no valsts budžeta. Arturs Kaimiņš rosināja rīkoties vēl krasāk – atlaist NEPLP vismaz pāris locekļu, kuru darbs liecinot par neprofesionalitāti.

Kā vērtējat Latvijas Radio vadības izvēli?

Dace MELBĀRDE, kultūras ministre:

– Saskaņā ar likumu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valdes konkursa kārtībā ieceļ un atceļ NEPLP, un šī lēmuma pieņemšana ir viņu kompetencē. Diemžēl publiskajā telpā ir radusies liela neizpratne par Latvijas Radio jaunās valdes iecelšanas norisi, tāpēc aicinu NEPLP aktīvi skaidrot savu izvēli Latvijas Radio darbiniekiem un sabiedrībai, radot izpratni par konkursa norisi un to, kāpēc tika pieņemts tieši šāds lēmums.

Raimonds PAULS, komponists:

– Šāds NEPLP lēmums bija negaidīts. Nav nekāds brīnums, ka tas izraisīja Latvijas Radio kolektīvā spriedzi. Katrā ziņā negribētos, ka no tā ciestu darbs un viss uzņēmums, jo tā vēl ir vieta, kur valsts valoda dzīvo. Bīstos, vai tikai tajā visā, kas tagad notiek, kāda gara roka nav pie vainas. Tāds padomju laika stils: iecelt sev vēlamu cilvēku amatā, pat neaprunājoties ar tiem, kam ar viņu būs jāstrādā. Ja te būtu Grieķija, varētu gadīties, ka darbinieki vienā dienā sadumpojas un visi kanāli pēkšņi apklust.

Dzintris KOLĀTS, bijušais Latvijas Radio vadītājs:

– NEPLP argumenti, kāpēc Siksnis netika izvēlēts par valdes priekšsēdētāju, mani nepārliecināja. Viens stāstīja, ka bijuši nopietni pārkāpumi, bet cits bilda, ka to it kā nav bijis. Šķiet, ka tā visa pamatā bijušas kādas personīgas nesaprašanās. Katrā ziņā jaunajam vadītājam ienākt Latvijas Radio nebūs viegli, it īpaši dzirdot, ka ZZS pārstāvis paziņoja – atbalsta apvienotajam medijam nebūs!