Jaunklidzis – šo vārdu daudzi nav pat dzirdējuši. Tā ir neliela apdzīvota vieta Strenču novada Plāņu pagastā, kurā nav ne skolas, ne veikala, ne citu sabiedrisku iestāžu. Bet ir savs Saieta nams jeb Mazā gaismas pils, kas tapusi pirms pieciem gadiem. Vieta, kas satur kopā tur vēl palikušos apmēram 200 iedzīvotāju.
Tāpat kā daudzviet citur, arī šajā Latvijas vietā iedzīvotāju skaits aizvien sarūk. Lielākā daļa ļaužu devušies uz pilsētām vai ārzemēm. «Pašlaik Jaunklidzī mīt pensionāri, bezdarbnieki, mājsaimnieces. Pa kādam jaunietim un bērnam, bet ļoti maz. Visus iepriekšējos gadus vēl turējās vietējā Plāņu pamatskola – vienubrīd kā Strenču vidusskolas filiāle – sākumskola, bet nu šajā mācību gadā tās durvis ir slēgtas,» skumji nopūšas Saieta nama vadītāja Līga Rābante, piebilstot, ka, lai gan Jaunklidzis ir Plāņu pagasta sastāvdaļa, tās ļaudis sevi par tādiem neuzskata un pat nelabprāt dodas uz pasākumiem pagasta centrā.
Mazā gaismas pils
Ilgus gadus Jaunklidža bibliotēka, kur strādājusi Līga Rābante, darbojusies padomju laika ēkā, kur atradies arī pasts un citas telpas. Tā bijusi auksta un nemīlīga māja, un, kad tā nonākusi privātīpašnieka rokās, nācies domāt – ko darīt? «Tas bija laikā, kad apvienojās novadi un tika piešķirta tā saucamā apvienošanās nauda. Tobrīd biju pagasta deputāte. Nejauši uzzināju par Lauku atbalsta dienesta rīkotu Saieta namu projektu konkursu, kura mērķis – uzlabot lauku cilvēku dzīves kvalitāti. Piedalījāmies un uzvarējām. Tā pirms pieciem gadiem ar Eiropas Savienības fonda atbalstu par apmēram 170 000 latu (242 000 eiro) tapa šis projekts,» stāsta Saieta nama un bibliotēkas vadītāja. Projekta autors Armands Bisenieks kā ēkas prototipu izmantojis vecā Plāņu pagasta Saieta nama veidolu, varbūt tāpēc tas tik organiski te iederas, spriež L. Rābante. Viņa lepojas, ka no visām Latvijas publiskajām bibliotēkām tā esot iekļauta 59 skaistāko jauncelto un renovēto pulkā, kas ieguvusi nosaukumu Latvijas Mazā gaismas pils.
Ne tikai bibliotēka
Šejienes cilvēki apmeklē šo vietu ne tikai kā bibliotēku, bet arī kultūras namu, jo reizi mēnesī te rīko pasākumus. Tāpat noteiktās dienās var satikt ģimenes ārsti, sociālo darbinieci, pagasta pārvaldnieci un pat frizieri. Saieta namā pat notiek laulību ceremonijas. Jaunieši un bērni, kas vairāk atnāk brīvdienās un skolu brīvlaikos, labprāt uz šejieni nāk izmantot bezvadu internetu. «Cenšamies iedrošināt cilvēkus lietot internetbanku – apmācām, parādām, palīdzam. Tas taču ļauj ietaupīt jau tā nelielos ienākumus, jo nav jāmaksā komisijas nauda,» skaidro vadītāja. «Daudzi te mītošie ir gados vecāki cilvēki, un viņi ir priecīgi par iespēju uz vietas saņemt tik daudz pakalpojumu. Re, Olgas tante, kam ir jau 90 gadu, ir klāt vai ikkatrā sarīkojumā. Visu viņu dēļ ir vērts censties,» uzsver L. Rābante. Lai arī nevarot samaksāt lielo teātru aktieriem vai māksliniekiem, taču uz šejieni labprāt braucot pašdarbnieki, tāpat veido tematiskās izstādes. Piemēram, šobrīd var apskatīt daļu no mākslinieces Aijas Jasūnes darbiem.
Īpaša vieta jaunai elpai
Ēku jo īpaši izceļ skaisti sakoptā teritorija – stādījumi, tiltiņš un celiņi. Nu top projekta otrā kārta – āra estrāde ar jumtu. Tas ļaus vasarā rīkot brīvdabas pasākumus. Ieguvis tik īpašu vietu, Jaunklidzis ir radis jaunu elpu. Ne tikai vietējie te bieži apgrozās, bet arī garāmbraucošie piestāj, lai aplūkotu ēku tuvumā. «Ar šo namu esam tapuši pazīstami arī plašākā mērogā. Piemēram, sadarbībā ar publisko bibliotēku attīstības projektu Trešais tēva dēls pie mums decembrī ieradās ciemiņi no Vjetnamas, kas interesējās par publisko bibliotēku tīkla izveidi,» L. Rābante rāda Neatkarīgajai karti, kur atzīmētas visas zemes, no kurienes šeit bijuši ciemiņi.