Profesionāli tehnisko skolu tīkla sakārtošana ir jāturpina, izvērtējot to mācību iestāžu statusu, kurās mācās 300 un mazāk audzēkņu, kā arī valsts pārziņā esošo skolu nodošanu pašvaldībām, uzskata Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Taču ne visur optimizācija notiek gludi – vietvaras nebūt nealkst pārņemt skolas savā īpašumā, ne arī visas skolas vēlas apvienoties.
Izglītības un zinātnes ministrija turpina proftehnisko skolu tīkla optimizāciju – it īpaši nelielo skolu, kurā audzēkņu skaits ir starp 300 un 500. Kā viens no modeļiem ir izglītības iestāžu apvienošana vai filiāļu veidošana, kā tas noticis ar Rīgas Valsts tehnikumu un Limbažu profesionālo vidusskolu. Tas ļāvis saglabāt skolu Limbažos, kā arī papildināt esošo programmu klāstu un piesaistīt Eiropas Savienības fondu atbalstu. «Skolu attīstības perspektīvas skatāmies piecu gadu garumā, un šobrīd notiek sarunas gan ar pašvaldībām, gan sociālajiem partneriem par vismaz desmit skolu tālāko likteni,» Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēdē skaidroja Inta Šusta, IZM Izglītības departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības un starptautiskās sadarbības jomā. Pašlaik valsts pārziņā no 54 skolām palikušas 37, arī 15 profesionālās izglītības kompetences centru (PIKC) – tajos audzēkņu skaits nevar būt mazāks par 500.
IZM valsts sekretāres vietniece Evija Papule norādīja, ka ministrija plāno līdz 2020. gadam padarīt arodizglītību saistošāku pamatskolu absolventiem: ja pašlaik vidusskolu un profesionālo skolu absolventu attiecība ir 61% pret 39%, tad pēc sešiem gadiem šiem skaitļiem vajadzētu būt 50 pret 50. Tas darāms, lai mazinātu vidusskolu beigušo bezdarbu, kas šobrīd ir 30%. Vienu no veidiem, kā stiprināt šo sektoru, IZM saskata arī vispārējo izglītības un profesionālo iestāžu apvienošanā. Smiltenes tehnikuma (PIKC) direktors Andris Miezītis ir pārliecināts, ka noteikti jāstrādā pie vispārējo skolu optimizācijas – tas dotu iespēju palielināt arodskolu audzēkņu skaitu: «Noteikti jānosaka minimālais skolēnu skaits, ar kādu var atvērt 10. klasi. Mēs grupu nevaram izveidot, ja tajā nav 20 vai 24 audzēkņu, bet lauku vidusskolās nereti savāc tikai dažus un skaitās klase.» Viņš arī neatbalstot profesionālo programmu ieviešanu parastajās skolās, kā tas šur un tur tiekot darīts.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure ir diezgan skeptiska attiecībā uz pašvaldību vēlmi pārņemt no valsts savā pārziņā nelielās skolas – to materiāli tehniskā bāze lielākoties esot visai bēdīgā stāvoklī. Šis sektors tomēr būtu jāatstāj valsts atbildībā.
Plānošanas reģionu pārstāvji vērsa uzmanību, ka ne visur optimizācija notiek gludi. Tā pēdējā laikā skaļas diskusijas ir ap Alsviķu arodskolas (Alūksnes novadā), kurā mācās bērni arī ar īpašām vajadzībām, un Smiltenes tehnikuma apvienošanos. Alsviķu skola jau paudusi neapmierinātību ar IZM izdarīto spiedienu, norādot, ka tas tiek darīts, lai mākslīgi saplūdinātu abas iestādes un tādējādi palielinātu Smiltenes PIKC audzēkņu skaitu (tas šobrīd ir 520). Tad jau labāk vajadzējis apvienot Valmieras un Smiltenes PIKC, kas atrodas tikai 30 kilometru attālumā viens no otra.