Latvijas hokejistiem daļēji piederošie sliekkopības uzņēmumi SIA Eko Era un SIA Wormera pērn apguvuši jaunas tehnoloģijas un dubultojuši saražotā sliekkomposta (saukts arī vermikomposts, biohumuss) apjomus, Neatkarīgajai pastāstīja Latvijas Slieku audzētāju asociācijas prezidents Rihards Pulturs, kurš saimnieko abos Mālpils uzņēmumos.
Kā zināms, slavenie Latvijas hokejisti Oļegs Sorokins, Jānis Sprukts, Edgars Masaļskis un Mārtiņš Cipulis investējuši SIA Eko Era ievērojamus līdzekļus. Visaktīvākais slieku biznesā acīmredzot ir O. Sorokins, jo viņš ir investējis arī SIA Wormera, kas nodarbojas ar komposta sagatavošanu – t.i., ar augstvērtīgas barības nodrošināšanu sliekām.
«Pareiza kompostēšana jeb kompostēšanas mākslas apgūšana šajā biznesā ir viena no visbūtiskākajām lietām,» pēc vairāku gadu eksperimentiem ir pārliecināts R. Pulturs. Pareizi sagatavots komposts jau pats par sevi ir vērtīgs augsnes uzlabotājs un var kļūt par preci, bet pēc tam, kad to apstrādājušas sliekas, pievienotā vērtība, protams, būtiski pieaug.
«Neviens tev nestāsta, nedalās ar informāciju par to, kas ir svarīgākais slieku audzēšanā, biohumusa ražošanā. Pēc četru gadu eksperimentiem tikai pērn mēs trāpījām režīmā – kas ir pareizā temperatūra, mitrums, barības bāze sliekām. Tagad mēs spējam no kvadrātmetra iegūt četrus kubikmetrus biohumusa iepriekšējā viena kubikmetra vietā. Uz vienu kvadrātmetru ir 20 000 slieku. Tās pa dienu saražo divus centimetrus biohumusa,» R. Pulturs raksturo uzņēmuma Eko Era iekārtu jaudu.
Eko Era biohumusu ražo iekārtās (precīzāk – vermireaktoros jeb automatizētos slieku galdos), kas ir 1,5 metrus augstas, 2,2 metrus platas un apmēram 30 metru garas. Šo iekārtu darbības princips ir ļoti vienkāršs – sliekas tiek barotas no augšas un, protams, uzturas tur, kur ir barība. Bet apakšā sakrājas biohumuss, kas ar nažiem tiek nogriezts un savākts. Šāda iekārta nodrošina visaugstākās kvalitātes biohumusa ražošanu. Efektīvā slieku audzēšanas iekārta, cita starpā, ir izauklēta Mālpilī – pašu projektēta un ražota Latvijā.
Nemitīgi tiek strādāts arī pie ganāmpulka atjaunošanas – jaunu slieku audzēšanas. Proti, vermireaktoros slieku skaits būtiski nepalielinās. Uzņēmums nākotnē jaudu grib pieckāršot, tāpēc laikus jāpavairo sliekas.
Turpinājušies arī zinātniski eksperimenti par to, ko dod augsnes bagātināšana ar sliekkompostu. Piemēram, atklāts, ka biohumusa lietošana būtiski palielina C vitamīna daudzumu izaudzētajos augļos un dārzeņos. R. Pulturs atklāj, ka sākuši izmēģināt arī, kā ražot šķidros izvilkumus no biohumusa.
Sliekaudzētāji daudz guvuši no kontaktiem ar līdzīgi domājošiem zaļo tehnoloģiju lietpratējiem no visas pasaules.
Kolumbiešu zinātnieks Rivera mācījis hromotogrāfijas metodi, ar kuru var noteikt augsnes vērtību. Viņš arī pārbaudījis augsnes kvalitāti dažādās Latvijas vietās. «Latvijā augsne nekur nebija laba,» stāstīja Riharda dēls Larsens Pulturs, kurš pārņem tēva arodu un jau oficiāli ir Eko Era valdes priekšsēdētājs. Augsnes auglīgums atkarīgs no tā, cik daudz tajā humusvielu. Lai saglabātu augsnes kvalitāti, tai katru gadu ir jāpievieno organika – komposti, baktērijas, biohumuss. «Ar ķīmiju augsni uzlabot nevar, drīzāk otrādi,» secina R. Pulturs.
«Mana pārliecība pieaug ar katru dienu – biohumusa ražošanai ir liela nākotne, jo visas izejvielas ir dabiskas un atjaunojamas. Govis kā taisīja kūtsmēslus, tā taisīs; siens vienmēr būs jāpļauj,» skaidro R. Pulturs.
Iepriekš īpaši pētīti noieta tirgi Āfrikā un Āzijā, bet tagad Eko Era visreālāko tirgu saskata Skandināvijā, kur ir būtisks pieprasījums pēc organiskiem zemes uzlabošanas produktiem. Tāpat potenciāli reāls tirgus ir Vācijā, kas jau tagad ir ļoti liela Latvijas kūdras patērētāja. «Arī Āfrikā un Āzijā, piemēram, Nigērijā un Irākā, joprojām ir liela vēlme uzlabot augsnes kvalitāti, un viņi interesējas par mūsu iespējām,» par kontaktiem ar potenciālajiem produkcijas noņēmējiem stāsta R. Pulturs. «Mēs jau šobrīd tirgum varam dot 1000 kubikmetru sliekkomposta,» viņš piebilst.