Tā sauktajai Lemberga prāvai – 6 gadu jubileja

Šodien aprit seši gadi kopš pirmās tiesas sēdes šajā dažādiem rekordiem un antirekordiem bagātajā prāvā.

Iepriekšējā gada laikā (no 2014. gada 16. februāra līdz 2015. gada 16. februārim) tiesā pārsvarā tika pārbaudīti rakstiskie pierādījumi – krimināllietā iekļautie dokumenti, kas sākotnēji bija sašūti 143 sējumos. Iepriekšējo sešu gadu laikā krimināllietas sējumu skaits pieaudzis vismaz līdz 208, kaut gan precīzu sējumu skaitu neviens nosaukt nemāk, jo nemitīgi nāk klāt jauni materiāli.

Bezjēdzīgie apjomi

Šajos sējumos iekļautie dokumenti (ar retu izņēmumu) ir prokuroru sarūpētie pierādījumi, kuriem visiem it kā vajadzētu attiekties uz lietu. Vismaz tā prasa Kriminālprocesa likums (KPL), kura 412. panta otrajā daļā teikts: "Tiesai nododamajā krimināllietā prokurors iekļauj materiālus, kas attiecināmi uz konkrēto noziedzīgo nodarījumu un tiks izmantoti tiesā kā pierādījumi, bet pierādīšanā neizmantojamos materiālus iekļauj arhīva lietā." Respektīvi, KPL it kā prasa, lai visi prokuroru "sarūpētie" materiāli attiektos uz lietu un, tātad, būtu arī pārbaudāmi.

Realitāte vismaz t.s. Lemberga prāvā ir pilnīgi citāda. Krimināllietas sējumu blāķi ir pārpildīti ar visīstāko makulatūru, pat ar pilnīgi nesalasāmām gaismas kopijām. Lietā iekļauti materiāli, kas nekādi neattiecas uz lietu (piemēram, Ventspils domes opozīcijas politiķu kaut kādas ņemšanās, preses publikācijas par politiskām tēmām u. tml.), materiāli, kas pat hronoloģiski neattiecas uz apsūdzībā minēto laika periodu. Vieni un tie paši dokumenti lietas materiālos iekļauti vairākkārt dažādos sējumos. Ir pat tādi kuriozi, kad no dokumenta, kurš sastādīts uz sešām lapām, lietas materiāliem pievienotas tikai četras lapas.

Lietas materiāliem kā vainu pierādoši materiāli pievienoti protokoli par Ventspils brīvostas valdes sēdēm, kuras nemaz nav notikušas. Lietas materiāliem kā Ventspils mēra Aivara Lemberga vainu pierādoši materiāli pievienoti Ventspils brīvostas valdes sēžu protokoli, no kuriem skaidri redzams – A. Lembergs nemaz nav piedalījies balsojumos par attiecīgajiem lēmumiem.

Daži triki

Toties daudziem Ventspils brīvostas valdes sēžu protokoliem nav pievienoti pielikumi – lietas būtības izklāsts, ekspertu slēdzieni u.tml. –, no kuriem ir redzama motivācija, kāpēc šāds lēmums pieņemts. Pielikumi nav pievienoti, pat neraugoties uz to, ka paši protokoli lietas materiālos iekļauti divreiz. Kāpēc? Tāpēc, ka pielikumi parāda patieso motivāciju, kāpēc šāds lēmums pieņemts. Kā A. Lembergs to vairākkārt uzsvēris – nevis Lemberga interesēs pieņemts lēmums, bet gan Latvijas tautsaimniecības interesēs! Bet bez motivācijas noskaidrošanas vainu nemaz nevar noteikt.

Cita starpā aizstāvības puse šādu sējumu piebāšanu ar makulatūru traktē nevis kā prokuroru PR triku ar domu – jo vairāk sējumu, jo vainīgāks izskatīsies apsūdzētais. Pēc aizstāvības puses domām, lieta ir nopietnāka: milzīgs daudzums dokumentu "ir iesniegti tiesā vien tā iemesla dēļ, lai bezjēdzīgi palielinātu lietas materiālu apjomus nolūkā novilcināt lietas izskatīšanu, lai pa šo laiku sarūpētu kādus papildu pierādījumus". Turklāt šādā veidā var būtiski apgrūtināt aizstāvību, kā arī tiesas spēju izsekot visiem bezgaldaudzajiem lietas aspektiem.

Tiesai kreņķi

Bezjēdzīgais dokumentu apjoms atklājās, pat neraugoties uz to, ka prokurori visu laiku uzstāja, lai krimināllietā iekļauto dokumentu pārbaude tiktu ierobežota, lai dokumenti netiktu pienācīgi pārbaudīti, bet tiesa iztapīgi piekrita prokuroru viedoklim.

Visticamāk, tiesa tā rīkojās, jo nervozēja par to, ka rakstveida pierādījuma pārbaude virzās uz priekšu gliemeža ātrumā. Šķiet, ka šis ir bijis mokošākais no līdzšinējiem sešiem t.s. Lemberga prāvas gadiem. Pat parasti savaldīgais tiesnesis Boriss Geimans dažos gadījumos nespēja noslēpt dusmas.

Divos gadījumos pārmetumi tika pat prokuroriem. Vienreiz B. Geimans sāka interesēties, kādā sakarā šis dokuments pievienots lietai: "Gribu pajautāt prokuroriem. Nav saprotams, kādēļ šie materiāli ievietoti lietā? Vai uz arhīva lietu nebija iespējams nosūtīt?» Jautājums palika bez atbildes. Kādā citā gadījumā pēc tam, kad prokurori bija nolasījuši kādu dokumentu, B. Geimans saērcināts noteica: «Nu, es gribēšu redzēt, kā jūs šo dokumentu izmantosiet debatēs."

Atšķirīgās versijas

Prokuroru un arī tiesas versijas par to, kas ir rakstveida pierādījumu pārbaudes būtība un kādas ir procesa dalībnieku tiesības šajā kriminālprocesa fāzē, gada laikā mainījās un evolucionēja nemitīgi.

Sākotnēji tiesa pieturējās pie KPL 449. panta būtības, proti – ja kāda no pusēm lūdza, tad krimināllietā iekļauto dokumentu tiesa nolasīja. Tad tiesa acīmredzot piekusa lasīt un "deleģēja" nolasīšanu pašam lūguma pieteicējam.

Tad prokurori sāka šo pantu dažādi interpretēt un paust dažādas versijas par to, kas tad īsti ir rakstisko pierādījumu pārbaude. Tiesa šīm versijām parasti piekrita.

Piemēram, prokurori pauda, ka jāpārbauda tikai tie dokumenti, kas minēti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai (nav gan saprotams, kāpēc krimināllietā jāiekļauj dokumenti, kas nav minēti iepriekšminētajā lēmumā). Tiesa turpmāk ļāva pārbaudīt tikai šos dokumentus.

Tad prokurori pauda, ka rakstveida pierādījumu pārbaudes jēga esot noskaidrot, kādi dokumenti atrodas krimināllietā jeb tiesas rīcībā. No šādas versijas faktiski izriet, ka nav jānoskaidro, kādi materiāli ir tās personas rīcībā, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Turklāt šāda kārtība būtu loģiska tad, ja pusēm būtu izdalīti sējumi ar atšķirīgu saturu (kas, cita starpā, arī atklājās šajā procesā).

Vēlāk prokurors Juris Juriss rakstveida pierādījumu un dokumentu pārbaudi traktēja kā dokumentu "atsevišķu fragmentiņu akcentēšanu". Tiesa piekrita, un turpmāk tika nolasīti tikai atsevišķi fragmenti no dokumentiem, ko puses grib uzsvērt. Tad arī tas šķita par daudz, un tiesa aizliedza nolasīt pat atsevišķus dokumentu "fragmentiņus". Procesa dalībniekiem tika ļauts tiesai vien darīt zināmu, ka grib vērst tiesas uzmanību uz kādu faktu kādā dokumentā.

Vēl vēlāk tiesa atļāva nolasīt tikai dokumentu nosaukumus. Vairākos sējumos prokurori gribēja pievērst uzmanību tikai dažiem dokumentiem, turpretī aizstāvības pusei būtiski šķita daudz vairāk dokumentu, lai gan tos krimināllietas materiāliem bija pievienojuši tieši apsūdzētāji. A. Lembergs norādīja: "Visiem bija iespēja pārliecināties procentuāli, cik daudz no tiesā sagāztajiem prokuroru papīru kalniem paši valsts apsūdzības uzturētāji uzskata kā attiecināmus uz apsūdzību un lietu vispār."

Tad nonāca līdz situācijai, kad prokurori vienkārši nolasīja konkrētā krimināllietas sējuma satura radītāju. Bija pat gadījums, kad prokurors tikai norādīja lappusi, kurā ir attiecīgo dokumentu saraksts.

"Šnallēšanas" metode

Vairākos gadījumos izrādījās, ka ne tikai aizstāvībai, bet pat tiesai ir iedoti citi dokumenti, nekā ir prokuroru rīcībā, vai vismaz procesa dalībniekiem izdalītie sējumi sašūti atšķirīgi.

Aizstāvības puse šajā sakarā pauda, ka šāds prokurora J. Jurisa "triks", šādi "sašnallējot" sējumus, ir izmantots, "lai maldinātu apsūdzēto un apgrūtinātu apsūdzētajam aizstāvību".

"Jā, tīri burtiski lasot minēto Kriminālprocesa 412. panta normu, nevar apgalvot, prokurors J. Juriss šādi nedrīkst rīkoties, ja tas ietilpst viņa taktikā, kā uzvarēt lietu. Tomēr diezin vai šāda prokurora rīcība ir atzīstama par korektu, vadoties no vispārējiem tiesību un ētikas principiem, kas reglamentē prokurora rīcību.

Bet īpaši nesmuki tas izskatās, ņemot vērā prokurora rīcību tiesas zālē, kad viņš kategoriski pieprasīja tiesai aizliegt apsūdzētajam nolasīt pat fragmentu no lietas materiāliem, tādējādi liedzot apsūdzētajam arī salīdzināt, kuri no šī te prokurora kunga apsūdzētajam izsniegtajiem pierādījumiem ir tādi paši, kādus prokurora kungs ir iesniedzis tiesā, bet kuri ir atšķirīgi. Neviens, izņemot pašus prokurorus, neveicot pienācīgi pierādījumu pārbaudi, nevar skaidri apgalvot, cik daudzās vietās prokurors apsūdzētajam ir izsniedzis citus pierādījumus, nekā tie ir tiesas rīcībā. Patlaban tīri nejauši ir konstatēti pāris desmiti šādu gadījumu, bet nav zināms, vai tie ir vēl pārdesmit vai varbūt skaitāmi simtos. Ja prokurori to nepaziņos, tad tāda neziņa arī paliks kā prokuroru stratēģiskais ierocis," argumentēja Ventspils mērs A. Lembergs.

Tulkojumu lieta

Ļoti nopietni iebildumi aizstāvības pusei bija pret to, ka lietā ir daudz dokumentu svešvalodā, kuriem vispār nav tulkojumu, vairāki savstarpēji pretrunīgi dokumentu tulkojumi, kā arī prokurori ir iesnieguši nepareizus tulkojumus.

Liedzot pienācīgi pārbaudīt šos tulkojumus, tiek būtiski pārkāptas tiesības uz aizstāvību: "Tiesas izmeklēšanas laikā, izsakot attiecīgos iebildumus par dokumenta tulkojumu, būtu bijis iespējams novērst šos acīmredzamos trūkumus, cita starpā piesakot lūgumu veikt pienācīgu tulkojumu. Tomēr jebkādus iebildumus, tajā skaitā par iepriekš norādītajiem konkrētajiem trūkumiem, tiesa aizstāvjiem deva iespēju izteikt tikai tiesas debašu laikā jeb kriminālprocesa iztiesāšanas posmā, kad vairs procesuāli nebūs iespējams novērst attiecīgos trūkumus, un attiecīgi tiesa vadīsies pēc tā tulkojuma, kuru ir iesniedzis prokurora kungs, kas ir acīmredzami nelabvēlīgs apsūdzētajam."

Kurš ir režisors?

Iepriekšminētie pārkāpumi rakstveida pierādījumu pārbaudes gaitā ir fiksēti rakstiski, un tiesā iesniegts attiecīgs dokuments. Tajā izteikts arī šāds apkopojošs secinājums: "Apsūdzētās personas dalība šajā tā sauktajā rakstveida pierādījumu procesā ir režisēta tik vien kā banāla skatītāja klātbūtne, ar pienākumu apsūdzētajam būt klāt un klusējot noskatīties, kā kriminālprocesu veicošās amatpersonas sabradā apsūdzētās personas tiesību aktos nostiprinātās tiesības!"

Acīmredzot saprotot, ka tas, kas notiek t.s. Lemberga prāvā, nav KPL 449. pantā paredzētais "rakstveida pierādījumu pārbaudes" process, īsi pirms Saeimas vēlēšanām pēkšņi tika mēģināts grozīt šo likuma normu. Grozījumus ierosināja pazīstamais politiķis Andrejs Judins, kura sabiedrotā partijā Vienotība (Lolita Čigāne) jau iepriekš bija mēģinājusi ietekmēt t.s. Lemberga lietas gaitu. Nebija nekādu šaubu, kurā krimināllietā politiķis ir smēlies iedvesmu savai juridiskajai jaunradei. Viņš arī nemaz neslēpa, ka likuma grozījumus viņam bija ieteikuši "prokurori", kuru vārdus A. Judins vairs neatcerējās.

Toties pavisam konkrēts bija A. Judina kolēģis Saeimas Juridiskajā komisijā, deputāts Andrejs Elksniņš. Vaicāts, no kurienes A. Judina priekšlikumam aug kājas, deputāts teica: "Lai arī Aivars Lembergs ir mans politiskais oponents, varu teikt tikai to, ka šie grozījumi Kriminālprocesa likumā nāk nevis no Judina, bet no viena prokurora, kurš uztur apsūdzību t.s. Lemberga krimināllietā. Katru reizi, kad prokuratūra saskaras ar procesuāliem jautājumiem, kad viņi nevēlas, lai tiktu pārbaudīts viens otrs pierādījums, vai arī viņu skatījumā tiesvedības process notiek pārāk lēni, viņi Judinu izmanto kā striķīti, ar kura palīdzību var veikt izmaiņas likumā, lai ierobežotu personas tiesības tiesas sēdē pārbaudīt pierādījumus. Tā ir ļoti konkrēta atbilde, no kurienes aug kājas šim priekšlikumam. Tā ir saikne – prokurors Juris Juriss un deputāts Andrejs Judins. Bieži vien uz sēdēm par izmaiņām Kriminālprocesa likumā Judins atnāk ar tādiem domu graudiem, kuru saknes ir meklējamas dziļi t.s. Lemberga tiesvedībā."

Tā A. Judins un citi šā priekšlikuma autori sagādāja kārtējo pierādījumu, ka t.s. Lemberga lieta ir politiska lieta.

Nenopratinātie un aizpratinātie

Pamīšus dokumentu pārbaudei gada laikā tiesā tika pratināti arī 19 liecinieki. Vairāki no tiem tika nopratināti līdz galam (piemēram, Ventspils ostas veterāni un Ventamonjaka amatpersonas Vladimirs Frančuks un Jonass Vīšņausks, advokāts Indulis Ludiņš, bijušais Bankas Baltija šefs Aleksandrs Lavents u.c.). Par vairākiem lieciniekiem palika pilnīgi nesaprotams, ko vērtīgu viņi varēja sniegt šim procesam (piemēram, ārste adatu terapeite Inese Pīpiķe, Ventspils ev. lut. draudzes priekšnieks Romāns Ganiņš, bijušais Ventspils domes preses sekretārs Normunds Rozenšteins u.c.).

Tiesā joprojām nav pat sākts pratināt 19 prokuroru sākotnēji pieteiktos lieciniekus un astoņus no jauna pieteiktos lieciniekus. Jā, ir arī tādi – pērn janvārī prokurori pieteica vienpadsmit jaunus lieciniekus, no kuriem tiesas zālē pagaidām pabijuši tikai četri. Nemaz nav pratināti tādi svarīgi liecinieki kā uzņēmējs Māris Forsts, multimiljonārs Grigorijs Lučanskis, vairāki atslēgas ārvalstu advokāti (Izo Lenclingers, Gvido Študers, Adrians Kunclers u. c.).

Lai gan paši prokurori tiesas procesa sākumā kategoriski pieprasīja, lai vispirms tiktu nopratināti cietušie, nav pabeigta nedz

V. Kokaļa, nedz Aināra Gulbja pratināšana. Pagājušā gada beigās (tas ir laiks, kad profesionālajā tenisā ir pārtraukums) tiesnesis Boriss Geimans teica, ka uz tiesas sēdi ieradīsies A. Gulbis, tomēr viņš negaidīti saslima. Ne tikai divi cietušie, bet arī daudzi svarīgi liecinieki ir tikai aizpratināti. Starp tiem arī Rudolfs Meroni, kuram tiek piedēvēta "atslēgas figūras" loma. Pērn R. Meroni papratinājās četras reizes pa dažām dienām. Prokurori šā procesa laikā R. Meroni ir pratinājuši 27 dienas. Pagājušā gada septembra beigās prokurori paziņoja, ka pabeiguši R. Meroni pratināšanu, un pirmo jautājumu varēja uzdot aizstāvības puse (uzņēmēja Anša Sormuļa advokāts Jānis Rozenbergs). Pēc Neatkarīgās rīcībā esošām ziņām, aizstāvība uzreiz sastapās ar līdz šim vēl nebijušām grūtībām – pēc prokuroru nemitīgas uzstājīgas agresīvas prasības tiesa neļāva uzdot gandrīz nevienu jautājumu, tos regulāri "noņemot".

Iepriekš ar prokuroru lieciniekiem bija vērojama cita režija un iestudējums. Piemēram, miljonārs Valentīns Kokalis daudz ko izstāstīja, atbildot uz prokuroru jautājumiem, turpretī uz aizstāvības puses jautājumiem visbiežāk atbildēja «šobrīd neatceros» u. tml. Savukārt bijušais A. Lemberga advokāts Gints LaiviņšLaivenieks detalizēti atbildēja uz prokuroru jautājumiem, bet uz aizstāvības puses jautājumiem parasti skanēja atbilde: "Izmantoju tiesības neliecināt pret sevi."

Tiesnesis eksaminē advokātu

Tiesnesis B. Geimans:

"Vai jūs uzskatāt, ka tiešām ir nepieciešams lasīt pilnībā?"

Advokāts R. Krastiņš:

"Principā, jā!

Principā, jā, un tam ir vairāki iemesli."

Tiesnesis B. Geimans:

"Es gribu pajautāt, vot, jūs, pēc jūsu lūguma mēs no ceturtā sējuma pārbaudījām vairākus dokumentus. Tur bija protokoli, teiksim, ja, sapulces, nu, SIA Puses sapulces protokoli, ja. Tur bija norādīti, jūs nolasījāt tur vairākus, teiksim, ciparus, tur pamatkapitāla daļu, cik pieder katram. Jūs paši atceraties, cik pamatkapitāla daļu pieder tur…"

Advokāts R. Krastiņš: "Jā. Ja jūs gribat man paprasīt, paeksperimentēt, es varu nodemonstrēt. Deviņdesmit astotā gadā, rudens, manuprāt, četrpadsmitais septembris.

Uz to brīdi Kokalim nepieder neviena daļa. Tālāk notiek kas? Viņam Mamerts Vaivads pārdod daļas. Cik daudz? Četrpadsmit procenti. Tālāk mēs…"

Tiesas sēdes priekšsēdētājs B. Geimans: "A cik tur ciparus, cik tur – divi simts, trīs simti un tā tālāk – summas jūs atceraties?"

KĀ IZPROT

Viens no piemēriem, kā prokurors izprot rakstveida pierādījumu pārbaudes būtību

Prokurors J. Juriss: "Ir tikai tādas tehniskas nianses. Atsevišķus dokumentus, piemēram, kopumā, nu, mūsu ieskatā ir, nu, apskatāms, ka viņš tāds ir, ja. Par atsevišķiem dokumentiem mums būs tiesai lūgums, nu, pievērst uzmanību, un tiesa nolasīs kaut kādu atsevišķu fragmentiņu, nelielu no šī te dokumenta, ko mēs gribam akcentēt."

POLITISKA KRIMINĀLLIETA

Kā tas attiecas uz krimināllietu par kapitāla daļu izspiešanu 1992.–1994. gadā?

Prokurors J. Ilsteris: "Divi tūkstoši sestā gada sestā marta iesniegums numur septiņi. Aivis Landmanis, domes deputāts Ventspils pilsētas. Un, un rindkopa no šā iesnieguma teksta: "Iepazīstoties ar piedāvāto nolikuma projektu, esmu secinājis, ka tas pilnībā nenodrošina līdzvērtīgu domes opozīcijas darbu, salīdzinot ar tām priekšrocībām, kas ir domes pozīcijai. Tādēļ tādējādi iesaku veikt izmaiņas piedāvātajā Ventspils pilsētas domes vides aizsardzības komisijas nolikumā, izsakot piedāvātā nolikuma trīs pieci punkts sekojošā redakcijā. Un tas ir...""

Prokurors J. Ilsteris: "Mhm! Tad, godātā tiesa, pārbaudīt dokumentu, kas atrodas sešdesmit devītajā lapas pusē līdz septiņdesmit septītajai. Tas ir Ventspils pilsētas domes protokols numur pieci."

Tiesas sēdes priekšsēdētājs B. Geimans: "Jā!"

Prokurors J. Ilsteris: "Divi tūkstoši piektā gada astoņpadsmitajā martā Ventspilī. Tas ir par domes priekšsēdētāja vēlēšanām. Un konkrēti septiņdesmit pirmajā lapas pusē citēts: "Tad dome, aizklāti balsojot, nolēma ar vienpadsmit deputātu balsīm par, divām deputātu balsīm pret, atturas – nav, ievēlēt par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu." Tas arī viss."