KNAB atturas komentēt prokuroru lūgumus

2007. gada jūlijā prokurori, iespējams, tikai piesegušies ar KNAB vārdu, lai iegūtu pamatu tiesiskās palīdzības lūgumam Vācijai, ar kuru lūgts pratināt Minhenes klīnikas ārstus un Minhenes lidostas darbiniekus – šādu secinājumu var izdarīt no KNAB konsekventās izvairīšanās atbildēt uz Neatkarīgās jautājumiem par to, vai tiešām KNAB informējis prokurorus par Ventspils mēra Aivara Lemberga uzturēšanos Minhenes klīnikā.

Kā Neatkarīgā jau rakstīja, 2007. gada 19. jūlijā Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Ilga Paegle parakstījusi tiesiskās palīdzības lūgumu «Vācijas Federatīvās republikas kompetentām varas iestādēm». Tajā viņa, cita starpā, norādījusi, ka «2007. gada 5. jūlijā no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja saņemta informācija, ka A. Lembergs, iespējams, izbraucis uz Vācijā, Minhenē, Augustenstraße 115. esošo klīniku arī 2007. gada februārī, tādējādi pārkāpjot noteikto drošības līdzekli».

Pamatoti jautājumi

Analizējot Ģenerālprokuratūras prokurores tiesiskās palīdzības lūgumā minēto, Neatkarīgai radās daudzi jautājumi. Piemēram, prokurore apgalvojusi, ka KNAB tikai jūlijā nosūtījis ziņu prokuroriem par to, ka februārī A. Lembergs devies uz Minheni. Loģisks jautājums -- kādēļ KNAB jau februārī neziņoja par to, ka A. Lembergs dodas uz Vāciju, bet šo ziņu glabāja līdz pat jūlijam, tātad gandrīz pusgadu? Tāpat izbrīna, kā nepārbaudīts KNAB ziņojums par kāda cilvēka gaitām ārvalstīs varēja kalpot par pamatu nopietnam tiesiskās palīdzības lūgumam Vācijai, prasot tās «kompetentām varas iestādēm» ieguldīt lielus resursus pusgadu senu notikumu pētīšanai, tostarp prasot pratināt respektablas klīnikas ārstus, ko vācu tiesībsargi atļaujas darīt, tikai izmeklējot ļoti smagus noziegumus (piemēram, slepkavības) vai novēršot draudus cilvēka dzīvībai un veselībai.

Konsekventi distancējas

Neatkarīgā KNAB cita starpā vaicāja, vai patiesi KNAB sniedzis Ģenerālprokuratūrai šādu informāciju par A. Lembergu; vai Ventspils mēru Minhenē redzēja kāds no KNAB darbiniekiem, vai ziņotājs KNAB bija anonīms aģents vai zināms sadarbības partneris ar konkrētu vārdu un uzvārdu; vai KNAB uzdevumos 2007. gada februārī ietilpa klīnikas Minhenē, Augustenstraße 115, ārējā novērošana?

KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Laura Dūša atbildēja, ka «KNAB nav šī kriminālprocesa virzītājs, līdz ar to atturas sniegt jebkādu komentāru par šī procesa virzību».

Tad Neatkarīgā skaidroja, ka jautājumi nav par kriminālprocesa virzību, bet tikai par ziņojuma esamību, un, ja tāds ir bijis, tad kādēļ par A. Lemberga braucienu uz Minheni 2007. gada februārī Ģenerālprokuratūra informēta tikai 5. jūlijā?

Uz šo Neatkarīgā saņēma šādu atbildi: «Ņemot vērā to, ka KNAB nav šī kriminālprocesa virzītājs, KNAB atturas sniegt jebkādu komentāru.»

Patiesie iemesli

KNAB konsekventā atturība runāt par I. Paegles pieminēto KNAB ziņojumu vedina izteikt pieņēmumu, ka šāda KNAB ziņojuma nemaz nav bijis. Ja tāds būtu, tad tas, visticamāk, būtu pievienots krimināllietas materiāliem kā pamats tiesiskās palīdzības lūguma sastādīšanai - līdzīgi kā šīs krimināllietas materiālos ir iekļauti daudzi citi KNAB un pat Satversmes aizsardzības biroja ziņojumi par operatīvo informāciju, ar kuriem ir mēģināts pamatot kaut kādas procesuālās darbības. Tāpat ir vairāki ziņojumi par dažādām darbībām, kuras «post factum» ir bijis jānoformē kā procesuālas darbības (piemēram, bēdīgi slavenā prokurora Anda Mežsarga saruna restorānā ar ieinteresētajiem Ventspils miljonāriem Oļegu Stepanovu un Olafu Berķi «pie minerālūdens glāzes»), kas nozīmē, ka šādiem dokumentiem ir jābūt krimināllietā.

Turklāt to, kāpēc prokuroriem tobrīd pēkšņi radās interese par A. Lemberga gaitām Minhenes klīnikā, ļoti labi izskaidro datums, kad parakstīts I. Paegles tiesiskās palīdzības lūgums - 2007. gada 19. jūlijs, kas nepārprotami nozīmē, ka dokumenta tapināšana sākusies jau kādu laiku pirms tam. Bet, kā zināms, 2007. gada 10. jūlijā tiesa A.Lembergu atbrīvoja no apcietinājuma, mainot drošības līdzekli uz mājas arestu. Acīmredzot prokuroriem bija jādomā jauns iemesls, kā Ventspils mēru atkal dabūt aiz restēm.

Jāatgādina, ka drošības līdzekļa - mājas aresta - pārkāpumu prokurori gribēja saskatīt pat tajā, ka A. Lembergs Ventspils pilsētas svētkos uz mirkli izgāja uz balkona, lai sasveicinātos ar ventspilnieku simtiem, kuri tolaik dežurēja pie viņa dzīvokļa, morāli atbalstot savu līderi.

Jāatgādina, ka 2008. gada 22. februārī Kurzemes apgabaltiesa pieņēma lēmumu A. Lembergu atbrīvot arī no mājas aresta.

Minhenē ziņu nav

Augstāk aprakstītie dokumenti nesen tika cilāti Rīgas apgabaltiesā, kur t.s. Lemberga prāvā tiek pārbaudīti rakstveida pierādījumi.

Prokurore I. Paegle vāciešus bija lūgusi Vācijas teritorijā veikt šādas procesuālās darbības: «Iegūt iespējami detalizētas ziņas no Minhenes lidostas par A. Lemberga ielidošanas un izlidošanas faktiem 2007. gada janvāra un februāra mēnešos (ir pamats uzskatīt, ka A. Lembergs lidojis privātā iznomātā lidmašīnā); noskaidrot vai A. Lembergs pēc 2007. gada 21. janvāra ir bijis klīnikā Minhenē Augustenstraße 115., un ja ir bijis, nopratināt klīnikas pārstāvjus, tai skaitā A. Lembergu ārstējošo ārstu, par jautājumiem, no kura līdz kuram datumam A. Lembergs ir pēdējo reizi apmeklējis šo ārstniecības iestādi, un kādi dokumenti apliecina šo apmeklējumu, vai apmeklējuma laikā A. Lembergs ir izmeklēts vai ārstēts stacionāri, kāds ir stacionārā pavadīto dienu skaits.»

Bavārijas zemes virsprokurors Georgs Freitsmīdls 2007. gada 6. decembrī atbildējis uz šo lūgumu. Viņš ne vārda nav minējis, kā reaģēts uz latviešu prokuroru vēlmēm pratināt Minhenes klīnikas ārstus, taču detalizēti ar daudziem pielikumiem skaidrojis, ka Minhenes lidostas policijas un arī Bavārijas policijas rīcībā nav ziņu, ka A. Lembergs norādītajā laika periodā būtu ieradies Minhenē caur Minhenes lidostu.