Zolitūdei līdzīgas traģēdijas var atkārtoties
Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija publiskojusi starpsecinājumus, norādot, ka būvniecības kontrole valstī nav pietiekami noregulēta un ir deklaratīva. Pastāvošā sistēma arī rada pārliecību, ka Zolitūdei līdzīgas traģēdijas var atkārtoties, secinājusi komisija.
Komisijas starpsecinājumu septiņi punkti ir pamatoti ar ekspertu pausto viedokli. Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis (NSL) atzīst, ka viņam ļoti gribētos noticēt, ka valsts ir mācījusies no šīs asiņainās traģēdijas, bet ar skumjām ir jāsecina, ka arī pēc traģēdijas uzlabotais normatīvais regulējums būvniecības jomā nevis novērš riskus cilvēku drošībai un dzīvībai, bet tieši pretēji - rada pārliecību, ka Zolitūdei līdzīgas traģēdijas var atkārtoties. "Valsts līmenī joprojām nav atrisināts jautājums par būvizstrādājumu kvalitātes kontroli, un arī pati būvniecības kontrole valstī ir vairāk deklaratīva un formāla. Tajā pašā laikā ir vērojami arī uzlabojumi, un esmu pārliecināts, ka Ekonomikas ministrija un Saeima šo situāciju spēs labot," norādījis Balodis.
Būvniecības kontrole valstī nav pietiekami noregulēta, un faktiski tā ir deklaratīva, jo, pēc spēkā esošās normatīvās bāzes, pašvaldību būvvaldes veic vien formālu un pēc būtības tikai dokumentāru kontroli, starpsecinājumos norāda deputāti. Būvniecības normatīvajos aktos nav noteikta solidāra atbildība starp būvprojekta autoru un būvprojekta ekspertu. Esošā prakse liecina, ka, sabrūkot ēkai, nav neviena, kas būtu par to atbildīgs. Rezultātā var novērot bezatbildīgu juridisko labirintu futbolu, kas grauj uzticību valsts pārvaldei un varai kopumā. Sistēma nevis novērš riskus cilvēku drošībai un dzīvībai, bet tieši pretēji - rada pārliecību, ka Zolitūdei līdzīgas traģēdijas var atkārtoties, secinājusi komisija.
Esošais Būvniecības likums ir jāpilnveido, lai tiktu novērsta tiesību normu pārklāšanās un novecojušas normas tiktu aizstātas ar citām Eiropas un starptautiskajai praksei atbilstošām normām, norādīts komisijas prezidija sagatavotajos secinājumos.
Valsts Būvinspekcija 2009.gada valsts budžeta konsolidācijas apstākļos tika bezatbildīgi likvidēta, kā rezultātā uzraudzība un kontrole kopumā būvniecības jomā tika būtiski samazināta. Atbildības pārlikšana uz pašvaldību pleciem nebija pārdomāta un pārraudzīta no Ekonomikas ministrijas puses. Valsts uzraudzības vājināšanās radīja visatļautības un bezatbildības gaisotni, kas agrāk vai vēlāk nevarēja nenovest līdz asiņainai traģēdijai, secinājuši parlamentārieši.
Komisija vērš uzmanību, ka līdz Zolitūdes traģēdijas brīdim 2013.gada 21.novembrī Latvijā nepastāvēja normatīvs akts, kurā būtu iekļauts likumisks pienākums tērauda būvkonstrukcijas projektēt pēc noteikta valsts izdota likuma vai noteikuma. Plašas interpretācijas iespējas radīja riskus, kas, iespējams, noveda pie Zolitūdes traģēdijas.
Ne pašvaldību būvvaldes, ne valsts kopumā nespēj un nespēs garantēt sabiedrībai, ka ēkas un būves ir drošas, jo atbildīgās iestādes nepārbauda, vai iesniegtie aprēķini slodzēm ir sastādīti pareizi un aprēķinam iekļautie dati ir iekļauti pareizi. Tādējādi ir pierādījies, ka tradicionālā pieeja, kad katrai pašvaldībai ir savs būvniecības kontroles departaments un sava individuālā pieeja jautājumu risināšanā, nedarbojas, jo nepastāv vienotas kontroles procedūras, norāda deputāti.
Valsts līmenī netiek risināts jautājums par būvizstrādājumu kvalitātes kontroli. Lai arī būvizstrādājumu kontrole tiek deleģēta Patērētāju tiesību aizsardzības centram, tomēr praksē kontrole notiek izvēles kārtībā vai reaģējot uz jau esošu problēmu jeb sekām.
Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības termiņš ir 2015.gada 11.novembris. Komisijai, pabeidzot savu darbību, Saeimai ir jāiesniedz galaziņojums, kurā jāatspoguļo parlamentārās izmeklēšanas gaitā konstatētie fakti, kā arī jāsniedz to novērtējums un secinājumi. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi, kuri nepiekrīt galaziņojumam vai kādam no secinājumiem, varēs rakstveidā pievienot savas atsevišķās domas. Lai savlaicīgi gan sabiedrība, gan Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi tiktu iepazīstināti ar galaziņojuma secinājumiem - komisijas prezidijs publicēt atsevišķus secinājumus un priekšlikumus, kuri jau pašlaik ir izkristalizējušies.
Komisija arī gatavo starpziņojumu, kurā apkopos parlamentārās izmeklēšanas gaitā gūtās atziņas, kas skar būvniecības jomas normatīvo regulējumu un būvuzraudzību. Starpziņojumu plānots publiskot Saeimas pavasara sesijas noslēgumā, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Komisija darbojas jau četrus mēnešus, un to laikā ir notikušas 11 sēdes. Komisija savā darbā ir piesaistījusi 18 pastāvīgos ekspertus no 13 organizācijām un sēžu laikā ir aptaujājusi 45 amatpersonas un ekspertus.