Kultūras ministrija (KM) neredz iespēju valsts budžetā atrast vēl miljonu eiro filmai Dvēseļu putenis un ir nobažījusies, ka jau šobrīd piešķirtie 200 000 eiro varētu tikt iztērēti bez rezultāta. Atbildīgās Saeimas komisijas deputāti ir pārliecināti, ka filmai, par spīti visām peripetijām, nauda jāsameklē, kā vienu no variantiem pieļaujot ziedojumu vākšanu.
Par to, ka filmai būtu vajadzīgs vēl miljons eiro no valsts kases, filmas producētāji KM iepriekš neesot informējuši. «Pašreizējais producents un filmas veidotāji ministrijā iepriekš nebija vērsušies. Konkrētā summa ir norādīta vienā no Nacionālā kino centra (NKC) rīcībā esošajiem dokumentiem, kur producenta plānotās filmas ražošanas izmaksas ir 2,8 miljoni eiro. Kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā paskaidroja producents, tā ir režisora provizoriskā aplēse, kas var mainīties,» skaidro KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš, piebilstot, ka KM spēkā esošā un komisijā paustā pozīcija esot šāda: producentam līdz šā gada 1. septembrim ir jāiesniedz NKC detalizēts filmas finansēšanas plāns. Šādas naudas KM neesot, un tā arī neplāno lūgt papildu līdzekļu piesaisti tieši Dvēseļu putenim, ņemot vērā, ka Latvijas simtgades filmu programmas ietvaros ministrijai jau ir piešķirta nauda un tā jau tiek izmantota konkursā atlasīto projektu attīstīšanai. Apspriežot jautājumu Filmu padomē, nozares nostāja bijusi tāda, ka attiecīgā summa meklējama atbilstoši līdzšinējai Dvēseļu puteņa finansēšanas kārtībai (kā Saeimas deputātu iesniegums budžeta veidošanas procesā). S. Voldiņš neslēpj bažas par jau piešķirtās naudas likteni, īpaši ņemot vērā, ka jau vienreiz atbilstoši Saeimas lēmumam izsniegtais finansējums 25 000 latu apmērā tika iztērēts bez rezultāta, jo autortiesību mantiniece nolēma mainīt producentu. KM un NKC esot vienojušies, ka auditoram tiks lūgts pārbaudīt arī šo līdzekļu faktisko izlietojumu. Rezultāti gaidāmi aprīļa vidū.
KM valsts sekretārs atgādina, ka šogad filmai ir atvēlēti 400 000 eiro. Patlaban producentam ir piešķirta puse – 200 000 eiro. Otras summas puses pārskaitīšana būšot iespējama tikai tad, ja līdz 1. septembrim: pirmkārt, producents iesniedz filmas galīgo un ar visām iesaistītajām pusēm saskaņotu scenāriju; otrkārt, tiek veikti grozījumi producenta un Dvēseļu puteņa autortiesību mantinieces līgumā, neatsaucami un nepārprotami novēršot iespējas atkārtoti mainīt producentu, scenāristu utt.; treškārt, iesniedz filmas finansēšanas plānu, norādot naudas avotus un summas filmas ražošanai.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Jānis Vucāns situāciju nevērtē kā bezcerīgu – par spīti tam, ka miljonu eiro diez vai izdosies rast no valsts kases un producentiem vēl nav izdevies sameklēt privāto investoru. Viņš uzskata – ja reiz darbs pie filmas iesākts, tas ir jāturpina. Pilnīgāku ieskatu deputāti varētu gūt maijā, kad nolemts šo jautājumu skatīt komisijas sēdē – tad filmas veidotāji iesniegs finanšu plānu, ekranizācijas licences līguma nosacījumus un pirmos videomateriālus.
Deputāte Inguna Rībena teic – tas esot loģiski, ka perspektīvā Saeimai būs jādomā, kā atbalstīt šo filmu. No NKC naudas, kas paredzēta Latvijas simtgadei veltīto filmu uzņemšanai, tas diez vai būtu darāms – tas lieki saasinātu konfliktu ar kino sabiedrību. Trauksmes bungas sist arī būtu par agru, jo filmas mārketinga plāns ir vēl tapšanas stadijā. Cerības viešot tas, ka filmas veidotāju komanda ir spēcīga un pirmie videomateriāli to arī varētu apstiprināt. Katrā ziņā viņai netīkot ideja par kopprodukcijas veidošanu, tad jau labāk nepieciešamības gadījumā lūgt sabiedrībai ziedot kādu naudas summu, lai filmu varētu pabeigt. I. Rībena norāda, ka patiesībā šai filmai vajadzēja būt gatavai jau šogad, jo pirmie strēlnieki Brāļu kapos tika guldīti jau 1915. gadā.