Cibla ir viens no Krievijas pierobežas novadiem, un, tāpat kā daudzviet Latgalē, arī šajā pašvaldībā galvenās problēmas – katastrofāli demogrāfiskie rādītāji un bezdarbs. Valsts atbalsts te maz jūtams, drīzāk otrādi: likvidēts Zilupes vilciens, vietējie autobusa maršruti sarūk, pasta nodaļas, bankas tiek slēgtas, un tā ir tikai daļa no pēdējo gadu ekonomijas sekām. Tomēr ir arī gaišās puses – uzņēmīgi un interesanti ļaudis, skaistas dabas ainavas un kultūrvide.
Ciblas novads sācis veidoties jau pirms 15 gadiem, Ciblas un Līdumnieku pagastiem apvienojoties. Pirms sešiem gadiem tiem pievienojās vēl trīs – Zvirgzdenes, Pušmucovas un Blontu pagasti. Novadā pilsētas nav, ir tikai lielāki vai mazāki ciemati (31 sādža gan jau zudusi), centrs atrodas Blontos. Ir divas pirmsskolas iestādes, pamatskola Pušmucovā un vidusskola Ciblā, kā arī Ezersalas speciālā internātpamatskola. Latvisks (75% no visiem iedzīvotājiem) novads, kas ievērojams arī ar ilgdzīvotājiem (3,6% ir vecāki par 90 gadiem), bet novada ģerbonī redzamais pakavs norāda uz ilggadēju tradīciju – zirgu rikšošanas sacensībām. Ekonomika balstās uz lauksaimniecību – Ciblā ir ap 100 zemnieku saimniecību (pārējās – piemājas), bet darbojas arī kokapstrādes un mežizstrādes uzņēmumi, jau 25 gadus strādā Felicianovas rūpnīca Polimērs, Felicianovas HES, ir arī vairāki viesu nami un citi mazie komersanti.
Krievijas elpu jūt, spriedzi – ne
Ciblas novada domes priekšnieks Juris Dombrovskis ir viens no pašvaldību vadītājiem – ilgdzīvotājiem: vietvaru stūrē jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Vispirms Zvirgzdenes pagastu, bet 2009. gadā un arī 2013. gadā ievēlēts par Ciblas novada priekšnieku, tāpēc šo vietu pazīst «audos un velkos». Novads neesot tapis viegli, kartes zīmētas un pārzīmētas, kamēr palikuši pie pašreizējā modeļa. Ar ko novads raksturīgs? Viņš pasmīn, ka presē esot nokļuvuši kā neaktīvi Saeimas vēlētāji (nobalsojuši 38% no visiem novada balsstiesīgajiem), kam esot vairāki iemesli – gan tas, ka daudzi nobalsoja blakus pilsētās, gan tas, ka daudziem šķiet: neko mainīt nav iespējams un viņi valstij nav vajadzīgi. Taču pašvaldību vēlēšanās gan ļaudis esot krietni sparīgāki – teju 60% aizejot līdz vēlēšanu urnām. Politisko spēku ziņā te Saskaņai neesot pārsvara, lielākoties tiekot balsots par latvisko vidi, kam te ir krietnas saknes – gan vēsturiski, gan kultūras ziņā. «Valsts neatkarības atgūšanas laikā daudzi brauca uz barikādēm – bija īsti Latvijas patrioti. Tāpēc tagad pārdzīvo par to, kas notiek ar valsti. Krievijas elpa šeit ir jūtama, taču neteikšu, ka tā būtu spriedze, kas saistīta ar tiešiem draudiem. Etnisku nesaskaņu nav – dzīvojam draudzīgi. Politiķi ārpusē emocijas noteikti sakāpina daudz vairāk, nekā tas ir patiesībā,» – tā pašreizējo noskaņojumu raksturo J. Dombrovskis.
Vajag valsts atbalstu
Cibla ir to vietvaru vidū, kas saņem līdzekļus no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Pašu ieņēmumi nosedzot tikai mazliet vairāk nekā pusi izdevumu, pārējo sastāda dotācijas. Saimnieciskā dzīve te nav aktīva, un bezdarba problēma ir liela. Lai gan valstī tiekot runāts, ka no krīzes esot iziets, bet šeit to nejūt, atzīst J. Dombrovskis. Pēdējie Valsts nodarbinātības dienesta dati rādot, ka te ir 23,6% bezdarbnieku, kas ir vien par 3% mazāk nekā ekonomiskās bedres laikā, un tas nozīmē, ka no 3000 novada iedzīvotājiem 414 ir bez darba. Tā esot patiešām sāpīga problēma, jo nozīmē lielu slogu sociālajam budžetam. Pašvaldība gan cenšoties sakārtot infrastruktūru, uzturēt kultūras, izglītības un citas publiskās iestādes, nodrošināt transportu (pa novada ceļiem kursējot pieci tās autobusi, kas ļauj bez maksas braukt ne tikai skolēniem, bet arī citiem novada iedzīvotājiem), taču atlicināt jebko attīstībai esot grūti. Valstij tomēr vairāk vajadzētu atbalstīt pierobežu, nevis tikai lielās pilsētas. Labi – ja ne Ciblas novadu, tad Ludzā un Kārsavā jārada darba vietas, lai te kaut mazliet sāktos rosība. J. Dombrovskis nenoliedz, ka daudz kas atkarīgs arī no pašiem. Tomēr uzņēmīgākos vajadzētu vairāk stimulēt – dot kādas nodokļu atlaides, lai var atsperties. Ik pa laikam jau kaut kādi plāni uzrodoties. Nesen Ludzas novads teju naftas vai gāzes pārstrādes rūpnīcu grasījies celt, taču viss kaut kā noklusis. Tāpat te uzradušies siltumnīcu kompleksa cēlāji, kas 16 hektāros taisījās tomātus audzēt. Izpirka zemes, rīkoja sapulces, stāstīja par saviem plāniem, bet galu galā viltvārži vien izrādījās, nopūšas domes priekšsēdis, piebilstot, ka viņš gan brīdinājis ciblāniešus nesteigties ar zemju pārdošanu.
Mirst vairāk nekā dzimst
Ļoti liela problēma esot arī katastrofālā demogrāfiskā situācija. Tautas skaitīšanas dati rādot, ka iedzīvotāju skaita kritums ir sasniedzis 32%. Pirms novada reformas bijis vairāk nekā 4000 iedzīvotāju, bet tagad tikai 2800. Dzimstība pret mirstību joprojām ir 1:3. Tas viss atsaucies arī uz skolu tīklu: pirms diviem gadiem slēgta Cirmas pamatskola, kurā bija palikuši tikai 32 skolēni, Pušmucovas pamatskolā patlaban mācās 62 bērni, vidusskolā – 138, bet internātskolā – ap 50. Vidusskolas klases esot nelielas, taču plānojot tās saglabāt: ja reiz ir pamatskola, tad neko daudz neiegūšot, sūtot tos 30 bērnus projām. Esot arī domāts par skolēnu piesaistīšanu, piemēram, piedāvājot autoapmācību.
J. Dombrovskis atzīst, ka daļa bērnu aiziet mācīties uz citu novadu skolām: Ludzas pilsēta vien nofiltrējot no Ciblas aptuveni 70 bērnus. No sava budžeta savstarpējos norēķinos atdodot ap 90 000 eiro gadā citām skolām.
Spēcīgas kultūras saknes
Malvīne Loce, ko pazīst vai katrs novada cilvēks, jo viņa ir ne tikai ilggadēja ģeogrāfijas skolotāja, bet arī novadpētniece un muzeja vadītāja, šeit ir ienācēja, taču zina vairāk nekā viens otrs šeit dzimušais. Ciblānieši to arī novērtējuši, piešķirot viņai pērn gada balvu par mūža ieguldījumu. Skolotāja uzsver, ka novads viņai esot pie sirds tieši kultūras un tradīciju ziņā. Te ir arī ko pētīt un izzināt: novada teritorijā savulaik bijušas 11 muižas (izdzīvojušas gan ir tikai divas – Felicianovas un Eversmuiža). Te ir dzimuši ievērojami cilvēki: gleznotāji Juris Soikāns un Vitālijs Kalvāns, bijušais cirka mākslinieks Gunārs Katkēvičs, filozofs Pēteris Laizāns, literāte Janīna Tabūne, astronoms Aleksandrs Mičulis un citi. Te ir ārkārtīgi skaista daba, lūk, nesen atklāts, ka Ilžas upē ir kāda ļoti pozitīva enerģētiska vieta – varbūt izkonkurēs Pokaiņus?! Nav jau arī tā, ka cilvēki te būtu mazaktīvi. Ir Ciblas novada jauniešu centrs Impulss, ir Darba un kultūras centrs Līdumnieki, kas rīko dažādus pasākumus, Felicianovas sporta centrs, ir folkloras kopas, dejotāji, biedrības – piemēram, Pegazs, kas nodarbojas ar zirgiem. Kādreiz, kad bijis vairāk cilvēku, bijis arī koris, teātris.
Viena no jaunajiem, kas aktīvi iesaistījusies šejienes dzīvē, ir Anda Sprūža (saņēmusi balvu Gada jaunietis). Viņa Ciblā vada deju kopu EversS, studē Rēzeknes augstskolā (RA) un arī pati dejo tautiskās dejas RA kolektīvā Dziga. Viņa uzskata, ka enerģiskam cilvēkam vienmēr un jebkurā vietā būs ko darīt. Žēl, ka daudzi izvēloties sēdēt malā, nevis iesaistīties – it īpaši vīrieši. Re, viņas deju kopā sievietes un meitenes vien darbojas, jo grib izkustēties. Kur vīri? Nenāk! Lai gan tāpēc ir grūtāk iestudēt dejas, tomēr arī tā var. Un izdodas! Uzstājoties gan novadā, gan ārpus tā, tādā veidā popularizējot Ciblas novada vārdu.
Šobrīd gan grūti teikt, vai Anda pēc studijām atgriezīsies Ciblā, jo specialitāte – mājturības, mājsaimniecības un biznesa ekonomikas pamati, ko viņa apgūst, šeit diez vai būs vajadzīga. Bet varbūt pa tiem pāris gadiem, cik vēl jāmācās augstskolā, kas mainīsies. Viņa zinot dažus cilvēkus, kas te palikuši strādāt pēc skolas beigšanas, ir pat viens otrs, kas pēc studijām augstskolā te atgriezies. Anda cerot, ka ar laiku cilvēki vairāk novērtēs lauku plusus, un gan jau arī darba vietas būs!
Ciblas novads
Platība – 509 km2
Iedzīvotāji – 3000 (2013)
Novada centrs – Blontu ciems
Robeža ar Krieviju – 37 kilometrus gara
Ludza – 10 km,
Rīga – 280 km
Daugavpils – 135 km
Avots: Ciblas novada dome