Latvijas veselības ministrs Guntis Belēvičs šonedēļ tikās ar Eiropas Farmācijas industriju un asociācijas federāciju (EFPIA) direktoru Ričardu Bergstremu, lai apspriestu sadarbības iespējas, kā arī tirgus ilgtspējas nodrošināšanu, ņemot vērā arvien pieaugošās sabiedrības novecošanās tendences. EFPIA direktors iepazīstināja Gunti Belēviču ar sadarbības pieredzi un praksi citās valstīs, piemēram, Itālijā, Spānijā, Lielbritānijā, Lietuvā, veidojot nodomu protokolus un sadarbības līgumus.
Pēc tikšanās R. Bergstrems atzina, ka liels pluss ir veselības ministra padziļinātās zināšanas par zāļu industriju. Tāpat nozarē kaut ko mainīt kļuvis vieglāk, jo šobrīd gan kompānijas vairāk sadarbojas cita ar citu, gan daudzviet attīstīta publiskā un privātā partnerība, tas ir, ciešāka sadarbība starp valdību un nozari. Šis darbības modelis, kā arī gēnu ontoloģijas kartēšana un tehnoloģiskie sasniegumi – tas viss kopā sniedz lieliskas iespējas attīstīt medicīnu. «Mēs redzam to gan visā pasaulē, gan jo īpaši – Eiropā, ka valdības kļūst arvien zinošākas, strādājot ar zāļu industriju un neatstājot gala lēmumus tikai ārstu pārziņā – izrakstīt tās vai citas zāles. Šāds, daudz sekmīgāks dialogs notiek gan starp valdību un atsevišķām kompānijām un pat kompāniju grupām,» teica EFPIA direktors. Viņš uzsvēra, ka EFPIA ir ieinteresēta, lai jaunās inovatīvās zāles ātrāk nonāktu pie pacientiem Eiropā ar valstīm izdevīgākiem nosacījumiem. Taču šis process noteikti ir jāvada un jākontrolē – lai būtu pārliecība par atdevi, piemēram, attiecībā uz vēža ārstniecību. Tas noteikti arī būtu veids, kā pamatot izdevumus Finanšu ministrijai un iegūt papildu naudu.
Tikšanās laikā tika pieņemts lēmums par pakāpenisku pieeju, tās gaitā iepazīstinot Latvijas nozares vadību arī ar jauniem darbības veidiem, kas tiek īstenoti citās valstīs un būtu ieguvums Latvijas pacientiem. Nākamais solis esot detalizētāku sadarbības plānu izstrādāšana. «To varētu nodēvēt par sadarbības karkasu, kas mums jāizstrādā. Jānodefinē, kuras grupas mēs atbalstīsim: vai tie būtu vēža slimnieki, kuru ārstēšanā Latvijā ir sliktāki rezultāti ne tikai Eiropā, bet pat Baltijas valstīs, vai arī reto slimību grupa varētu būt atbalstāmo vidū. Taču skaidrs ir viens, ka mums kaut kas jādara, lai uzlabotu situāciju,» norādīja R. Bergstrems. Arī Veselības ministrija esot izteikusi vēlmi pēc labākiem rezultātiem, ņemot vērā to naudas apjomu, ko tā iztērē zāļu iegādei. Kā tas tiks darīts – vai ar atlaižu vai naudas atmaksas sistēmu par lielākiem apjomiem, tas vēl jāapspriež, jo ir dažādi veidi, kā to var izdarīt. Viņš pauda pārliecību, ka faktiski jālieto visu veidu instrumenti, lai panāktu labākus rezultātus ārstniecībā. Un tas viss jādara līdzdarbojoties. Zāļu industrija ir ieinteresēta pēc iespējas elastīgākā kārtībā un noteikumos, bet tā noteikti vēlas, lai jauni medikamenti pie pacientiem nonāk pēc iespējas agrāk. «Uzstādījumam būtu jābūt šādam: valdība saka – jā, mēs vēlamies, lai šeit ienāktu jauni medikamenti, un tad nozare atbild – mēs arī to vēlamies, bet mēs saprotam arī jūsu budžeta iespējas. Un tad mēs domājam, kā uzlabot situāciju ar to naudu, kas jums ir. Turklāt zinot arī to, ka, līdzko naudas būs vairāk, tā tiks iztērēta gudri,» skaidro R. Bergstrems. Apciemojot dažādas valstis, viņam radusies iespēja tās salīdzināt: tas esot pārsteidzoši, ka valstis vienu un to pašu naudas summu iztērē ļoti atšķirīgi. Gala rezultāts: viena spēj gūt ļoti labus rezultātus, jo nauda tiek izdota ļoti racionāli, otra – nepavisam. Un tas nebūt neattiecoties tikai uz cenu, bet gan vairāk uz apjomiem un mērķgrupu noteikšanu. Jāteic, ka Latvijā ir diezgan racionāla cenu sistēma – un cenas, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, ir zemas, nereti pat pārāk zemas. Tāpat jāuzteic ļoti stingrā ārstu kontroles sistēma. Citviet tā nav, un tas nozīmē – ne vienmēr racionālu zāļu izrakstīšanu. Taču šeit noteikti esot jāuzlabo jaunu medikamentu pieejamība pacientiem. «Nevar jau arī būt tā, ka zāļu industrija pārdod visu visiem pēc iespējas vairāk. Ne tikai budžeta ierobežotības dēļ, bet – tas nebūtu gudri. Tas jādara oganizēti, saprātīgi, pārdomāti. Vienošanās nozīmēs pārliecību, ka esam gatavi sadarbībai nākotnē. Tas dod arī zāļu ražotājiem pamudinājumu vēl sparīgāk investēt jaunos medikamentos un jaunos atklājumos. Kompānijas ir gatavas apspriest cenu noteikšanas mehānismus,» teic R. Bergstrems, piebilstot, ka katrā valstī vienošanās ir atšķirīga, jo atšķiras situācijas un ir vajadzīgi citi uzlabojumi. Runājot par uzlabojumiem, viņš akcentēja veselības aprūpes stratēģijas atjaunošanu, papildinot jautājumus, kas attiecas uz medikamentiem.
Katrā ziņā EFPIA vadītājs tuvākajā laikā vēl tiksies ar ministru, jo – tā kā Latvija ir prezidējošā valsts, viņam te jābūt vēl vairākkārt. Turklāt jūnijā Rīgā ir paredzēta lielāka konference par medicīnas sistēmas ilgtspējību – gan attiecībā uz pieeju, gan inovācijām.