Veselā Latvijā nesmēķēs, nedzers un nelietos ne cukuru, ne sāli

Ja ar pirmo reizi neizdosies pārliecināt Izglītības un zinātnes ministriju un pašvaldības, ka bērniem ir jāēd veselīgi un vairāk jākustas, mēs rokas nenolaidīsim un turpināsim pārliecināt, sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs. Tieši veselīgs ēdiens; kā arī dzīve bez atkarībām; kustības un veselības profilakse ir četri galvenie stūrakmeņi Veselības ministrijas jaunajā Latvijas veselības platformā.

Ministrs ir stingri pārliecināts: 50 gadu laikā ir iespējams panākt, ka Latvija ir veselīgākā valsts pasaulē. Vīzija – iespaidīga. Vai tā kļūs reāla? Ministrs pauž pilnīgu pārliecību, ka Latvija šo mērķi sasniegs, un izklāsta idejas – kā. Vidējais paredzamais mūža ilgums pašlaik ir 74 gadi, un tas ir viens no zemākajiem Eiropā, arī veselīgi nodzīvotie gadi ir salīdzinoši īsi. Saskaņā ar ministra vīziju pēc 50 gadiem Latvijā cilvēki dzīvos vidēji 90 gadus, un šajā vecumā iedzīvotājs spēs pats sevi aprūpēt, ikdienā sazināties ar tuviniekiem, sociālo darbinieku, viņam nebūs ierobežojumu ikdienas aktivitāšu veikšanai, turklāt viņš būs fiziski aktīvs un varēs arī nodarboties ar kādu hobiju. Savukārt 75 gados cilvēks vēl strādās – nepilnu darbu laiku un būs sociāli aktīvs.

Bez cukura, bez sāls

Katram platformas virzienam būs savs mērķis un uzdevumi, skaidro ministrs G. Belēvičs. Virziens Ēd vesels! paredz, ka Latvija ir valsts, kurā ikviens bērns vismaz reizi dienā ēd svaigi pagatavotu, siltu maltīti no dabiskiem produktiem. Ja pašlaik svaigas ogas un dārzeņus ēd 23 procenti iedzīvotāju, mērķis – lai ēstu visi. Cukura un to saturošu produktu lietošana samazināta par 75 procentiem. Pašlaik trešā daļa cilvēku ēdienam nepievieno sāli, mērķis – lai par sāli aizmirstu 90 procenti. Aptaukošanās, liekais svars ir 50 procentiem Latvijas iedzīvotāju. «Somijas, īpaši Ziemeļkarēlijas situācija pirms vairāk nekā 40 gadiem bija daudz sliktāka, nekā tā pašlaik ir Latvijā, taču ar konkrētu programmu veselības profilakses jomā tā sasniedza augstus rādītājus, un somi ir viena no veselīgākajām nācijām Eiropā,» saka Slimību profilakses un kontroles centra direktore Inga Šmate. Jau no pirmās bērnudārza un skolas dienas bērniem Somijā nodrošina veselīgu un bezmaksas uzturu. «Valsts uzdevums ir pasargāt un rūpēties par bērniem, kas vēl var būt svarīgāks? Man stāsta, ka tagad bērnudārzu apmeklē bērni, kuri tur pirmoreiz uzzina, kas ir zupa!» par savu ideju stāv un krīt ministrs. Tieši to pašu viņš saka par virzienu Kusties vesels!. Ministrs vēlas, lai mācību gads tiktu pagarināts par divām nedēļām, kas ļautu skolās ieviest papildu sporta nodarbības un veselības mācību. Ja vajadzēs, viņš ar izglītības nozari runās tikmēr, kamēr pārliecinās, ka bērniem ir vairāk jākustas. Pašlaik pietiekama fiziska aktivitāte ir tikai 20 (!) procentiem skolēnu un tikai 15 procentiem darbspējas iedzīvotāju.

Visi pie ārsta

Veselības ministrija vēlas panākt, ka pēc 50 gadiem Latvija būs pirmā nesmēķējošā valsts pasaulē, tāpat 2065. gadā Latvija būšot valsts, kurā ikviens bez maksas reizi gadā ir saņēmis veselības stāvokļa profilaktisko novērtējumu. Jāatgādina, ka arī tagad reizi gadā cilvēks var veikt profilaktisko pārbaudi pie ģimenes ārsta, bet to dara tikai 13 procenti. «Mēs nesodīsim par vieglprātību, bet apbalvosim par rūpību,» saka G. Belēvičs. Ar šo programmu ministrija vēlas arī panākt, ka audzēju skrīningā piedalītos vismaz 90 procenti iedzīvotāju (pašlaik 8–33 procenti).

Vai utopija?

Platformā minēti rīcības virzieni tuvākajiem trim gadiem, un, galvenais, uzmanība pievērsta informatīvi izglītojošām programmām, veselību veicinošiem pasākumiem, lekcijām, semināriem, vasaras nometnēm u.c. Jau šogad plānu īstenošanai atvēlēti 264 000 eiro (kopumā līdz 2020. gadam būs pieejami 271,7 miljoni eiro). Idejas un mērķi par visveselīgāko sabiedrību pasaulē ir pareizas un, jāteic – skaistas, tomēr, kā tās īstenot dzīvē? «Kāpēc esmu pārliecināts, ka mums izdosies? Pašlaik ir pieejama liela Eiropas nauda, kas nav domāta ārstēšanai, bet veselības profilaksei un pieejamībai,» saka veselības ministrs. «Jā, veselības aprūpei Latvijā trūkst naudas, un mēs labprāt visus šos 270 miljonus eiro no Eiropas struktūrfondiem izmantotu ārstēšanā, rindu mazināšanā, tomēr šī nauda tam nav domāta. Tā vietā mēs šo naudu ieguldīsim, lai fundamentāli mainītu sabiedrības viedokli par veselību un profilaksi.»