Trešo valstu piederīgo integrācijas darbs šogad var pārtrūkt, jo jūlijā beidzas šim nolūkam īstenotais Eiropas Savienības (ES) finansētais projekts.
Lai turpinātu sniegt pakalpojumus un nodrošinātu valsts valodas apmācību, otrajā gada pusē būtu vajadzīgi 65 000 eiro. Šobrīd tāda nauda budžetā nav paredzēta, un Sabiedrības integrācijas fonds rosina to piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Patlaban trešo valstu pilsoņi Latvijā uzturas, saņemot uzturēšanās atļaujas, vai arī kā bēgļu un alternatīvā statusa saņēmēji. Vairākums šo cilvēku ir no bijušajām Padomju Savienības republikām un Ķīnas, – Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē skaidroja komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, norādot, ka jau trešo gadu ar šo cilvēku integrācijas jautājumiem nodarbojas Nacionālās integrācijas centrs (NIC) un tas tiek īstenots ES projekta ietvaros (25% Latvijas līdzfinansējums). Jūlijā šis projekts beigsies, un līdzekļi tā turpināšanai nav paredzēti. Lai nenotiktu pārrāvums, otrajam pusgadam būtu vajadzīgi 65 000 eiro, skaidroja Sociālās integrācijas fonda direktore Aija Brauere.
Uz ES līdzekļiem cerēt ne šogad, ne arī nākamgad nav iespējams, jo atbildīgās ministrijas konkursus nākamā ES fondu plānošanas perioda finansējuma apguvei paredzējušas izsludināt vien nākamgad, un tas nozīmē, ka nauda faktiski varētu būt pieejama tikai 2017. gadā. Ne Kultūras ministrija (KM), ne Iekšlietu ministrija (IeM), ne SIF nav plānojuši veikt citus pasākumus šo personu integrēšanai. Ja līdzekļi netiks atrasti, tas var novest pie tā, ka daudzi no imigrantiem ieplūdīs krievvalodīgajā vidē, kurā jūtas komfortabli, vai veidos subkultūras, neslēpa bažas I. Latkovskis, uzsverot, ka tas nav pieņemami, ka integrācija ir atkarīga no tā, vai izdodas piesaistīt ES naudu. «Tā nu iznāk, ka izkrīt labas lietas, līdzīgi kā tas notika ar bērnu nometnēm,» secināja komisijas vadītājs.
Patlaban ar integrāciju nodarbojas ne tikai NIC, bet arī nevalstiskās organizācijas, piemēram, palīdzot bēgļiem un cilvēkiem ar alternatīvo statusu atrast mitekli (patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs Mucenieki pēc bēgļu statusa saņemšanas ir jāatstāj) un darbu, saņemt ārstēšanās pakalpojumus. Savukārt valsts maksā uzturēšanās pabalstus un valsts valodas kursus. Pašvaldības gan nepiedāvā atsevišķus pasākumus, vien ļauj izmantot nakts patversmju pakalpojumus. Par laimi, šādu cilvēku šobrīd ir maz, tāpēc jautājums nav tik akūts, tomēr nevajadzētu to visu atlikt uz nenoteiktu laiku, jo situācija var mainīties, uzsvēra nozarē strādājošie, rosinot integrācijas darbu īstenot nevis ar ES projektu palīdzību, bet izveidot pastāvīgu institūciju, kas varētu būt arī SIF struktūrvienība.
«Jau kārtējo reizi valstij vajadzīgas iniciatīvas valsts budžeta pieņemšanas procesā ir izkritušas no budžeta ratiem un paredzamā problēma iepriekš nav tikusi prognozēta,» sēdes noslēgumā uzsvēra I. Latkovskis, akcentējot, ka komisija pie šā jautājuma par pārrāvumu trešo valstu pilsoņu integrācijā turpinās strādāt, kā arī aicinās Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu un valdību veikt būtiskas izmaiņas integrācijas politikas īstenošanā.