8.aprīļa jubilārs: Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš

Mirkli pirms Lieldienām Māris Riekstiņš bija ieradies Latvijā, lai saņemtu Ministru kabineta Atzinības rakstu par izcilu ieguldījumu Latvijas drošības un aizsardzības stiprināšanā un dalību vēsturiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO). «Es to uztveru kā atzinību visai mūsu pārstāvniecībai – ja līdzās nebūtu kolēģu, kuri arī savu darbu dara ar sirdi un dvēseli, rezultāts nebūtu tāds» © F64

«Es mānītos, ja teiktu, ka neesmu pamanījis, ka Valsts prezidenta vēlēšanu kontekstā tiek locīts arī mans vārds. Taču šis jautājums ir vienīgi Saeimā ievēlēto un pārstāvēto politisko partiju rokās, un man nav iemesla domāt, ka tās šim jautājumam nepieies pietiekami atbildīgi, lai pieņemtu lēmumu, kas tiešām ir labs mūsu valstij kopumā,» saka Māris Riekstiņš, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO). Viņu šodien suminām 52. dzimšanas dienā!

«Visa tā mutuļošana Valsts prezidenta vēlēšanu sakarā ir vēl samērā agrīnā stadijā, vēl tiek mērīta ūdens temperatūra. Vienīgais, ko varu atbildēt, ka šobrīd nekādu nopietnu piedāvājumu man nav, politisko partiju vadītāji ar šādu uzaicinājumu pie manis nav vērsušies,» stāsta Māris Riekstiņš. Uz pāris dienām viņš bija iegriezies Latvijā, bet šodien jau ir atpakaļ darbā Briselē, kur tradicionāli trešdienās uz vairākām sēdēm sanāk Ziemeļatlantijas padome, respektīvi, visu 28 dalībvalstu vēstnieki. Mūsu sarunas brīdī viņš vēl nezināja precīzi teikt, kādi jautājumi būs darba kārtībā, bet skaidrs, ka plānota kārtīga darba diena. Tas nozīmē, ka svētku ballītes nebūs? «Mūsu pārstāvniecībā, kur esam kādi trīsdesmit cilvēki, ir izveidojusies tradīcija, ka dienā, kad kādam ir vārda vai dzimšanas diena, ir kolēģu apsveikums, rokasspiediens un kāds zieds, bet svinēšana, protams, nosacīta, ir mēneša beigās, kad visi mēneša jubilāri sarūpē pārējiem nelielu cienastu – uz ko nu katram ir dotības. Kāds, kuram ir lielāks talants, gatavo pats, pat sarūpē kaut ko no latviešu virtuves, bet kāds aizskrien līdz tuvākajai kūku ceptuvei un izcep kūku tur. Jāatzīstas, ka es piederu pie otrajiem – netālu no vietas, kur dzīvoju, ir laba ceptuve, kur gatavo bezē kūkas ar avenēm vai ķiršiem. Kolēģiem garšo. Tas jau ir pārbaudīts, tāpēc arī šoreiz no manis īpašu pārsteigumu nebūs,» atklāj šodienas jubilārs.

Māris Riekstiņš aizdomājas: dzimšanas dienas svinēšana ir aktuālāka pusaudžu vecumā, kad ar sajūsmu tiek sagaidīts katrs nākamais gads, kas ļauj justies pieaugušākam. Un tad iestājas zināms vecums jeb briedums, kad dzimšanas dienā vairs nav sajūsmas par gadiem, bet ir prieks, ka veiksmīgi aizvadīts kārtējais darba gads. «Es vēl esmu kaut kur pa vidu,» Māris Riekstiņš pasmaida un saka, ka viņš ir arī tai vecumā, kad ir svarīgi rūpēties par veselību un sportisko formu. «Patiesībā par fizisko kondīciju ir svarīgi domāt jebkuram, jo sirds asinsvadu veselībai un organismam kopumā ir nepieciešama zināma fiziskā slodze. Mūsu sabiedrība satraucas, ka par maz līdzekļu tiek atvēlēts slimnīcām, zāļu kompensācijām, ka mums vajadzīgi milzu resursi veselības aizsardzībā. Es, protams, piekrītu, ka cilvēkiem, kuri ir slimi, ir jāpalīdz, bet, manuprāt, vairāk resursu vajadzētu ieguldīt veselīga dzīvesveida stimulēšanā, un tad mazāk naudas būtu nepieciešams slimnieku ārstēšanai,» uzskata Māris Riekstiņš. Viņš no darba brīvajā laikā dodas uz peldbaseinu, kur divas reizes nedēļā nopeld pa kilometram. Tā gan vairāk esot profilakse mugurai, kas pēc daudzu gadu basketbola spēlēšanas liek par sevi manīt. Vēl viņam patīk braukt ar riteni. «Gaidu, kad paliks siltāks, tad atkal varēs riteņot. Tās ir manas galvenās fiziskās nodarbes, ar ko savu fizisko formu cenšos turēt līmenī,» viņš atklāj, bet uz jautājumu, ko viņam jubilejā novēlēt, Māris Riekstiņš atteic: «Domāju, nevienam nekad nav par daudz veselības un dzīvesspara. Un droši vien nekad nav par daudz arī laimes un veiksmes. Tās vienmēr noder – gan darbā, gan personīgajā dzīvē.»

Latvijā

No nākamā mācību gada varētu aizliegt izmantot mobilos tālruņus skolās 1.- 6.klašu skolēniem, ja vien tie nebūs nepieciešami mācību priekšmeta programmas apgūšanai, šādus grozījumus Izglītības likumā šodien atbalstīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.