Tuvojoties Latvijas simtgadei, Kultūras ministrija kā vienu no jubilejas programmas projektiem akcentējusi jaunas Latvijas nacionālās enciklopēdijas (LNE) izdošanu. Visticamāk, tā tiks veidota elektroniskā formātā.
Pagājuši teju 30 gadi, kopš izdota Latvijas padomju enciklopēdija, bet vēl pirms tam klajā nāca slavenā Konversācijas vārdnīca, kuras sagatavošanu pārtrauca Otrais pasaules karš. Kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē teica šā projekta virzītājs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors Andris Vilks: neatkarības gados ir tapuši dažādi enciklopēdiski izdevumi, taču neviens nav bijis visaptverošs, kas veidots uz stingras sistēmas un ticamiem faktiem. «Latvijas padomju enciklopēdija bija pēdējā šāda veida grāmata. Diemžēl pēctecības tam visam nav, jo tās redakcija tika likvidēta, visi materiāli laika gaitā izšķīduši dažādos virzienos, bet darbinieki izklīduši kur kurais. Faktiski visa tolaik apkopotā datu bāze ir izputējusi,» situāciju raksturo A. Vilks, piebilstot, ka LNB vairākkārt centusies atgriezties pie šā jautājuma, taču iekustināt to nav izdevies. Šis esot jau trešais restarta mēģinājums.
Šobrīd daļa sagatavošanās darbu jau ir paveikti, un konkursa kārtībā izraudzīts tā galvenais redaktors, vēsturnieks Valters Ščerbinskis. Viņa padotībā strādās četri štata darbinieki. Informāciju veidos ārštata autori un redakcijas kolēģija – 40 speciālistu, kas bez maksas ir gatavi piedalīties kā savas nozares eksperti. Tāpat LNE tapšanu pārraudzīs padome, ko vadīs kultūras ministre.
«Faktiski enciklopēdija ir rādītājs tam, ko nācija spēj,» teica V. Ščerbinskis. Viņš pauda pārliecību, ka šo darbu var paveikt tikai ar valsts atbalstu, jo privātuzņēmumiem šāds darbs nav pa spēkam. «Jāņem vērā, ka projektam jābūt ilglaicīgam un faktiem būtu nepieciešama regulāra atjaunošana,» akcentēja LNE galvenais redaktors, norādot, ka virtuālajai enciklopēdijai jābūt pieejamai bez maksas – pretējā gadījumā tai ir maz jēgas.
Gan A. Vilks, gan V. Ščerbinskis domā, ka akcents būtu liekams uz elektronisko vidi, bet par drukāto versiju vēl būtu jādomā – lai izdotu astoņus, desmit sējumus, ir vajadzīgs nopietns finansējums. Taču būtu labi, ja uz 2018. gada 18. novembri varētu izdot vismaz Latvijai veltītu sējumu.
Kopumā šim projektam līdz 2018. gadam atvēlēti 850 000 eiro (no tiem gan lielākā daļa aizies algām). Taču tiks meklētas iespējas vismaz šo Latvijas sējumu izdot, solīja LNE galvenais redaktors, izsakot cerību, ka projekts nepaliks pusratā, bet būs ilgtspējīgs.