Prokuroru dubultstandarts, vērtējot darījumus ar Ventspils naftas akcijām, atklājas arī tad, ja atsaucam atmiņā, kā prokurori reaģēja, kad atklājās – akciju sabiedrība Latvijas naftas tranzīts (LNT) bija jau 2006. gadā pārdevusi 11% Ventspils naftas akciju.
Atgādināsim - toreiz par šo akciju pārdošanu prokurors Andis Mežsargs uzsāka skarbu kriminālprocesu. Publiski tika brēkts, ka šī pārdošana LNT ir radījusi vismaz 100 miljonu ASV dolāru zaudējumus, tika enerģiski virinātas Igaunijas, Lihtenšteinas un, iespējams, arī citu valstu tiesībsargu durvis; pēc Latvijas Ģenerālprokuratūras pieprasījuma tika ierosināta krimināllieta arī Lihtenšteinā, tika arestēti konti un īpašumi; daži Latvijas masu mediji regulāri nāca klajā ar sensacionāliem atklājumiem, kurā ofšorā atkal pamanīti minētie 11% Ventspils naftas akciju vai arī par tiem saņemtā nauda.
Kara bungu skaļa rībināšana nenoklusa arī tad, kad izrādījās, ka šie 11% Ventspils naftas akciju jau tad ir nonākušas Euromin Holdings (Cyprus) Limited (Euromin) īpašumā, nodrošinot šai kompānijai gandrīz kontrolpaketi.
Izliekas nesaprotam
Vispamācošākais šajā stāstā ir tas, ka LNT minētos 11% akciju 2006. gadā bija pārdevis par cenu, kas ir ļoti tuva pašreizējai biržas cenai 3,12 eiro par akciju - t.i., cenai, par kādu, pēc ekspertu nepārprotama vērtējuma, Euromin būs jāizsaka akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums. Citiem vārdiem, 3,12 eiro ir cena, kas visprecīzāk atspoguļo akciju patieso vērtību.
Kā zināms, nesen LNT pārdeva Euromin 43,25% Ventspils naftas akciju par 1,77 eiro gabalā. Ventspils naftas akcija biržā uzreiz uzlēca līdz 3,12 eiro, apliecinot, ka akciju tirdzniecības dalībnieki biržā ļoti labi māk aprēķināt, kādai būs jābūt cenai obligātajā atpirkumā.
Lai gan šoreiz LNT pārdeva krietni lielāku, stratēģisku paketi Ventspils naftas akciju, kas Euromin ļāva iegūt svarīgo kvalificēto akciju vairākumu (atbilstīgi Ventspils naftas statūtiem, iegūstot 2/3 akciju vairākumu, Euromin ar uzņēmumu var darīt, ko grib - kaut vai likvidēt) par krietni zemāku cenu, nekāda krimināllieta nav ierosināta. Tieši otrādi - darījumam nepārprotami jūtama prokuratūras (vai atsevišķu prokuroru) svētība. Par to liecina kaut vai tas, ka prokurori izlikās nesaprotam notiekošā svarīgumu, kad Rīgas apgabaltiesā pirms trim nedēļām tika lūgts arestēt LNT piederošos 43,25% Ventspils naftas akciju, lai pārtrauktu darījumu, kas - kā tiesas zālē tika prognozēts jau nedēļu pirms darījuma pabeigšanas - tiek plānots zem tirgus cenas.
Eiforijas izplēnēšana
Bet kādi tad notikumi saistās ar LNT piederošo 11% Ventspils naftas akciju pārdošanu? 2007. gada 14. martā uz šosejas Ventspils - Rīga apcietināja Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Dažas dienas vēlāk, sarīkojot fiktīvu akcionāru pilnsapulci «kādā kāpņu telpā», LNT vadību pārņēma t.s. Lemberga oponenti, kuri jau iepriekš publiski bija paziņojuši savu mērķi - pārdot Ventspils naftu kādai no Krievijas kompānijām (publiski tika minēta Severstaļ). Šiem nodomiem kopš 2004. gada beigām sīvi bija pretojies A. Lembergs ar saviem domubiedriem.
Daudziem likās, ka pēc A. Lemberga apcietināšanas un LNT pārņemšanas vairāk nekādu šķēršļu Ventspils naftas pārdošanai nav. Presē ar jaunu spēku atjaunojās dažādi minējumi par to, kurš būs Ventspils naftas pircējs. Citēsim kaut vai vēlāko ekonomikas ministru un ietekmīgo politiķi Vjačeslavu Dombrovski, ko viņš teica laikrakstam Diena 2007. gada 16. martā, tikai divas dienas pēc minētā notikuma: «Ventspils mērs Aivars Lembergs ir bijis galvenais šķērslis Ventspils tranzīta uzņēmumu daļu pārdošanai Krievijas kompānijām, tāpēc gadījumā, ja likumsargu aktivitāšu rezultātā viņš zaudēs savu ietekmi, pastāv hipotētiska varbūtība, ka Latvijas tranzīta uzņēmumi sāk tuvināties Krievijas kompānijām.»
Viszīmīgākais notikums šajā sakarā notika tikai divas nedēļas (28. aprīlī) pēc A. Lemberga apcietināšanas. Toreizējais Latvijas premjers Aigars Kalvītis Maskavā pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu paziņoja, ka Krievija gatava atjaunot naftas plūsmu uz Latviju un ka «no Putina izskanēja skaidrs apliecinājums tam, ka ir interese Krievijas valstij būt akcionāriem arī Ventspils naftā kaut kādā pārskatāmā nākotnē».
Tomēr jau dažas dienas vēlāk atklājās, ka LNT vairs nepieder kontrolpakete Ventspils naftā, jo 11% akciju ir pārdotas - Lemberga opozicionāriem nav ko piedāvāt krieviem, un eiforija par naftu un uzņēmumu pārdošanu izkusa kā pērnais sniegs.
Bet, kā jau teikts, par krievu un t.s. opozicionāru sapņu sagraušanu tika ierosinātas krimināllietas.
Arī 2006. gadā - 3,12 eiro
Par kādu cenu LNT 2006. gadā pārdeva 11% Ventspils naftas akciju? Tā laika presē minētā informācija ir ļoti ticama, jo t.s. Lemberga oponenti presei sniedza ļoti detalizētus izklāstus, atsevišķās ofšorkompānijās minot kapitāla daļu sadalījumu pat ar desmittūkstošdaļas precizitāti!
Tā laika presē minēts, ka 11% Ventspils naftas akciju pārdotas divās daļās - vispirms 4,2% slēgtās emisijas akciju (4 388 140 akciju), par ko samaksāti aptuveni 15 miljoni dolāru. Tātad var aprēķināt, ka samaksāti ir 3,4 dolāri par katru akciju, kas pēc pašreizējā kursa ir aptuveni 3,10 eiro par akciju!
Pēc tam pārdotas 6,9% Ventspils naftas publiskās emisijas akciju (7 209 087 akcijas). Par to samaksāti aptuveni 25,9 miljoni dolāru jeb aptuveni 3,6 dolāri par akciju. Pēc pašreizējā kursa tas ir apmēram 3,20 eiro par katru Ventspils naftas akciju!
Kurš kuram nosmēlis
Pilnai ainai vēl atliek tikai citēt, ko par 11% Ventspils naftas akciju pārdošanas cenu 2007. gada 27. aprīlī teicis Šveices advokāts Rudolfs Meroni, kurš šobrīd cenu 1,77 eiro slavē kā ļoti labu esam. «Ja pieļaujam, ka šādas akciju paketes vērtība pēc biržas būtu kādi 50 miljoni dolāru [no šā var secināt, ka R. Meroni uzskata - viena Ventspils naftas akcija tolaik maksājusi 4,3 dolārus jeb 3,9 eiro - aut.], tad kontrolpaketi nodrošinošām stratēģiskām akcijām ir vismaz trīskārša vērtība - 150 miljonu ASV dolāru. Uzņēmumam ir «nosmelta» nauda, mazākais, 100 miljonu ASV dolāru apmērā,» toreiz bija sašutusi pašreizējā prokuratūras uzticamības persona, LNT padomes priekšsēdētājs, Ventspils naftas galvenais pārdevējs R. Meroni.