Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums De facto svētdien ziņoja, ka akciju sabiedrības Ventspils nafta akciju pārdošana starptautiskai energoresursu tirdzniecības kompānijai Vitol «ir tikai viena lapa plašākā mierā plānā» – nākamais darījums paredzēts ar akciju sabiedrības Ventbunkers akcijām.
Pēc De facto raidījuma autoru domām, Šveices advokātam Rudolfam Meroni pamazām izdodas pielikt punktu gadiem ilgušajiem Ventspils tranzītbiznesa uzņēmēju kariem. Ventspils naftas akcijas tagad nonākušas praktiski vienās rokās, bet miera cīņas nākamais posms esot darījums ar Ventbunkera akcijām, kuru kontrolpaketei arī lemts nonākt viena īpašnieka rokās. «Pēc šī darījuma (domāts darījums ar Ventspils naftas akcijām) gaidāmas izmaiņas (domātas izmaiņas akciju īpašnieku struktūrā) Ventbunkerā,» teikts raidījumā.
Viens no Ventbunkera akcionāriem Olafs Berķis par gaidāmajiem notikumiem LTV izteicies ļoti izvairīgi: «Es neesmu ne valdēs, ne padomēs, es nezinu, ko viņi dara un domā.» Ar to acīmredzot bija jāsaprot, ka O. Berķis nesarunājas nedz ar savu dēlu Jāni Berķi, kurš ir Ventbunkera padomes priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas Naftas tranzīta (LNT) padomes loceklis, nedz ar dēlu Nauri Berķi, kurš ir LNT padomes loceklis.
Tomēr O. Berķis atzinis, ka R. Meroni varētu izpirkt lielu akciju apjomu, tajā skaitā O. Berķim piederošās Ventbunkera akcijas. «Es principā tādu iespēju neizslēdzu,» atzinis uzņēmējs.
Tomēr R. Meroni raidījumam skaidrojis, ka viņš pats Ventbunkera akcijas nepirks, taču nenoliedza, ka gaidāmā darījuma rezultātā «atsevišķi akcionāri vai grupas pametīs kompāniju [Ventbunkers]».
Eksperts tranzītbiznesa, loģistikas un uzņēmējdarbības vides sakārtošanas jomās Tālis Linkaitis notiekošo Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu akciju nonākšanu ārzemnieku rokās Neatkarīgajai komentēja šādi: «Runājot par naftu un naftas produktu tranzītu no Krievijas, tās ir stratēģiski svarīgas kravas neatkarīgi no tā, kas šajos tranzīta uzņēmumos ir akcionāri. Krievijai ir sava stratēģija šo produktu pārvadāšanā. Tā šos produktus vēlas pārvadāt caur savām ostām rietumu virzienā, pamatā caur Ustjlugas ostu. Arī ķīmisko produktu tranzīta jomā notiek konkurences cīņa. Kā redzam, Kālija parks šajā konkurences cīņā zaudē. Vismaz pagaidām. Vai tas notiek akcionāru vai kāda cita iemesla dēļ, to no malas ir grūti pateikt. Arī par ogļu pārkraušanas jomu nekas pozitīvs nav redzams. Ogļu cenas pasaulē krītas. Mēs regulāri lasām ziņas par to, ka ogļu ieguves uzņēmumiem drīz nāksies atlaist darbiniekus. Tas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē ogļu pārkraušanas apjomi Ventspils ostā, ja nesamazināsies, tad tie noteikti nepieaugs neatkarīgi no tā, kas šajos uzņēmumos ir akcionāri. Ventspils nafta piesaistīja Vitol, un tur vismaz notiek kaut kāda aktivitāte. Pozitīvs biznesa vidē ir tas, ka ir beidzies šis [Ventspils tranzītuzņēmēju] karš. Kaut kādas lietas tiek sakārtotas, un jautājumi, kuri nav gadiem risināti ķīviņu dēļ, beidzot varbūt tiks atrisināti. Tas nozīmē, ka uzņēmēji varēs pievērsties pamatbiznesam, nevis savstarpējo attiecību kārtošanai.»
Vaicāts, vai Vitol iegūtās akcijas pārdos tālāk citām kompānijām, T. Linkaitis teica: «Nekas jau nav fiksēts, sevišķi lielai kompānijai, kura raugās globāli uz savas attīstības virzieniem. Ja tā redz, ka tai bizness kādā jomā nes zaudējumus, tā ātri pieņem lēmumus atbrīvoties no neprofita biznesiem».
Jāatgādina, ka septembra vidū notika viens no lielākajiem darījumiem pēdējos gados. Uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited no kompānijas Ventbunkers meitasuzņēmuma – akciju sabiedrības Latvijas Naftas tranzīts – iegādājās 43,25% Ventspils naftas akciju, par tām maksājot 1,77 eiro gabalā.