Šveicieši gatavi atgādāt liecinieku, pat uzlaužot durvis

© F64

To, cik izlēmīgi Šveices tiesību sistēma darbojas gadījumos, ja liecinieki izvairās nākt uz tiesu, ikviens interesents varēja vērot šopirmdien tā dēvētajā Lemberga prāvā.

Pirmdien pirmo reizi t. s. Lemberga prāvā liecinieku pratināšanai izmantoja videokonferenci. Bija paredzēts pratināt Šveicē dzīvojošo advokātu Gvido Študeru.

Pratināmajā telpā Bernē sēdi vadīja Šveices prokurore Lusija Velliga. Šveices prokurore paziņoja, ka liecinieks G. Študers nav ieradies uz pratināšanas vietu Bernē, lai tiktu nopratināts tiešsaistes režīmā Rīgas apgabaltiesā. Prokurore Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem vaicāja, vai viņai uzreiz dot rīkojumu Šveices policijai, lai viņi dodas pie liecinieka un uzlauž durvis? Prokurore paskaidroja, ka tas, kā rīkoties Šveices pusei, jālemj Latvijas tiesai, vadoties no tā, cik Latvijas tiesai šis liecinieks ir svarīgs. Šveices puse attiecībā uz liecinieku tikai īstenošot Latvijas puses pieņemtos lēmumus. Rīgas apgabaltiesas t. s. Lemberga krimināllietas tiesas sastāva priekšsēdētājs Boriss Geimans šveicietei atbildēja: «Mums šis liecinieks ir svarīgs,» piebilstot – lai šveicieši liecinieku atved uz pratināmo telpu, bet, ja nu viņš par katru cenu atsakoties nākt, tad lai Šveices policisti paņemot no liecinieka kādu paskaidrojumu.

Šveices prokurore skaidroja, ka Latvijas pusei jāsniedz skaidra izlēmīga atbilde par to, ko tad Latvijas tiesa īsti vēlas. Viņa paskaidroja, ka liecinieks G. Študers dzīvo nevis Bernē, bet gan kādu gabalu no tās. Tādējādi, ja tiks pieņemts lēmums sūtīt policistus pakaļ G. Študeram, tiesas sēde varēs turpināties tikai pēc aptuveni trim stundām. Prokurore skaidroja, ka par plānoto pratināšanu tiešsaistes režīmā Bernē Šveices prokuratūra G. Študeru informējusi jau 4. septembrī. Trīs dienas pirms pratināšanas, piektdien, esot mēģināts G. Študeram zvanīt un atgādināt par plānoto pratināšanu, taču viņš metis nost klausuli, tādējādi demonstrējot savu nevēlēšanos pratināties. Šveices prokurore atgādināja, ka Šveices prokuratūrai ir svarīgi saprast, ko Latvijas puse vēlas, un, ja tā izlems, ka liecinieks ir vajadzīgs, tad viņa ir gatava dot rīkojumu policijai, kura savukārt darīs visu iespējamo, ieskaitot durvju uzlaušanu, lai liecinieks tiktu nogādāts pratināmajā telpā.

Doma par durvju uzlaušanu B. Geimanam acīm redzami nepatika. Tiesai esot svarīgi saprast, ka liecinieks atsakās liecināt, un tādējādi Rīgas apbagaltiesa tiesas zālē varētu nolasīt liecinieka liecības, skaidroja B. Geimans. Tiesnesi atbalstīja prokurors Aivis Zalužinskis, sakot, ka «nav pamata lauzt durvis».

Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš paziņoja, ka liecinieks G. Študers aizstāvībai ir ļoti svarīgs un, tā kā Šveice piedāvā iespēju liecinieku nogādāt uz pratināšanu, šī iespēja ir jāizmanto. «Mums jāmēģina visas iespējas, lai varētu liecinieku nopratināt,» piebilda advokāte Irina Kauke. «Jāizmanto Šveices piedāvātā iespēja – piespiedu atvešana,» teica advokāts Jānis Rozenbergs. A. Lembergs secināja: «Izskatās, ka liecinieks ir ietekmēts, lai neliecinātu tiesā un tādējādi nerastos pretrunas ar safabricēto apsūdzību. Likums nosaka, ka liecinieku liecības tiesā jāpārbauda mutvārdu procesā.»

Apspriedies ar kolēģēm tiesnesēm, B. Geimans paziņoja: «Šodien konstatējām, ka liecinieks Gvido Študers izvairās un atsakās liecināt tiesā, tādēļ tiesas kolēģija nolēma nolasīt Gvido Študera sniegtās liecības pirmstiesas izmeklēšanā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501. panta 4. daļu.» Videokonferences sesiju B. Geimans noslēdza, sakot Šveices kolēģei: «Paldies par sadarbību.» Advokāta G. Študera liecības tika nolasītas.

Atbilstīgi tiesas iepriekš pasludinātajam plānam, videokonferences režīmā šogad paredzēts pratināt vēl arī citus Šveices advokātus.

Jāatgādina, ka G. Študers vismaz 90. gados bija cietušā miljonāra Aināra Gulbja advokāts un lietu kārtotājs Šveicē. Nav šaubu, ja tiesa būtu ļāvusi, viņš daudz ko varēja liecināt gan par A. Gulbja vadītās SWH impērijas uzplaukumu 90. gadu sākumā, gan par tās norietu 90. gadu vidū.

Tāpat jāatgādina nu jau folklorizējies stāsts, kurš nezaudē aktualitāti arī šodien. 1993. gada beigās sākās konflikts starp SWH un Ventspils uzņēmējiem, jo SWH, neiegūstot nomā Ventspils naftu, sāka uzkrāt miljonu parādus. Tad ventspilnieki izdomāja nolīgt savu Šveices advokātu un pēc Cīrihes viesnīcas Paradīze pie ezera portjē ieteikuma 1994. gada janvārī atrada savu Rudolfu Meroni.