Valdība vakar mēģināja atteikties no finanšu konsultāciju firmas Prudentia piedāvātā naudas ieguldītāja Latvijas aviokompānijā airBaltic.
Šoruden valdība jau atsacījās no Prudentia pakalpojumiem airBaltic investora meklēšanā. Nav lieki atgādināt to, kā Neatkarīgā jau atreferēja šo gadījumu 23. septembrī: «Prudentia veikli nolika valdību neapskaužamas izvēlēs priekšā – vai nu sagādāt Prudentia prasītos
80 miljonus eiro, vai arī publiski atzīt sevi par tādu tukšinieci, ar kādu nav vērts turpināt sadarbību un gadu vēlāk valdības vārdā taisnoties, ja Latvijas valsts un airBaltic nabadzības dēļ izjuks jauno Bombardier lidmašīnu pirkšana. Laimdotas Straujumas valdība bija spiesta izvēlēties otro variantu. Pēc lēmuma pieņemšanas viņa publiski apliecināja, ka nekādas citas sankcijas pret Prudentia nesekos.»
Ar neapskaužamo izvēli valdībai Prudentia parādīja, cik neapskaužamu uzdevumu tā pildījusi jau kopš 2011. gada. Tad Prudentia uzņēmās meklēt investoru airBaltic laikā, kad uzņēmums strādāja ar aizvien lielākiem zaudējumiem. To kopsumma sniedzās līdz pāris simtiem miljonu latu un bija salīdzināma ar uzņēmuma gada apgrozījumu. Šobrīd aktuāls airBaltic raksturojums ir negatīvs pašu kapitāls 170 miljonu eiro apmērā. Ja situāciju apraksta sadzīviskos terminos, Prudentia bija uzdots sameklēt līgavu vai līgavaini cilvēkam ar vienu roku, vienu kāju un vienu aci. Dzīvs šis cilvēks ir, šobrīd pat spējīgs sevi aprūpēt (airBaltic ir sācis uzrādīt kaut nelielu peļņu), taču nebūs daudz gribētāju kopdzīvei ar tādu partneri. Lielākās cerības partnera piesaistei dotu pūra nauda, ar ko šajā gadījumā jāsaprot kārtējie Latvijas valsts ieguldījumi airBaltic pašu kapitāla mīnusa mazināšanā. Prasīt visa mīnusa dzēšanu no Latvijas valsts būtu bijis bezcerīgi, tāpēc Prudentia piedāvāja kompromisu – noteiktu pūra naudas apmēru pret pieļāvumu, ka arī investors būs ar lieliem trūkumiem. Šie trūkumi izrādījās tik lieli, ka satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kam amats lika par investoru uzzināt pirmajam, uzreiz un publiski pateica, ka tādu investoru Latvijai nevajag.
Par investoru neoficiāli tiek nosaukta fiziska persona Ralfs Dīters Montāgs Girmess. Pasaules aviācijas izdevumi apliecina šāda cilvēka darbošanos nozarē. Viņš cenšas pārdot Krievijā ražotas lidmašīnas Sukhoi Superjet 100 tādām valstīm kā Kuba un tādām aviokompānijām kā airBaltic. No biznesa nišas viedokļa Sukhoi Superjet 100 ir ļoti līdzīgs Bombardier. Nav neiespējami, ka abi uzņēmumi vēlētos šo nišu apsaimniekot ar kopīgiem spēkiem un R. D. Montāgs Girmess personificē šādu vienošanos, bet tieši tāpēc viņš nav vēlams ES un NATO dalībvalstī Latvijā.