AirBaltic apņemas piesaistīt naudu Latvijai

Par Latvijas valsts uzņēmuma airBaltic līdzīpašnieku uzaicinātais Ralfs Dīters Montāgs Girmess vakar radīja iespaidu, ka viņu nemulsina darījumi desmitu un simtu miljonu eiro apmērā, bet nepārliecināja, ka tie būtu darījumi ar viņa paša naudu.

Nav ne mazāko šaubu par R. D. MontāgaGirmesa atkal un atkal atkārtoto «es neesmu nabadzīgs cilvēks». Noteikti nav nabadzīgs – noteikti miljonārs un pat multimiljonārs, taču Rietumeiropā tagad ja ne visi, tad vairākums no pamatiedzīvotājiem par tādiem kļuvuši. Ar to domāti ģimeņu uzkrājumi naudā un kapitāldaļās, vērtspapīros un pensiju fondos, mākslas darbos un dārgmetālos, un visā pārējā kustamā un nekustamā īpašuma jomā. Tādējādi vidusmēra ģimenei Rietumeiropā sanāk krietni virs miljona eiro, bet R. D. MontāgsGirmess patiešām ir visu savu līdzšinējo mūžu bijis pietiekami šiverīgs, lai viņam pieejamie naudas līdzekļi krietni pārsniegtu rietumeiropiešu vidusmēru. Pieņemsim pat, ka, pārdodot un ieķīlājot visu, visu, visu viņam un viņa tuviniekiem piederošo, sanāktu 52 miljoni eiro, cik viņš sola ieguldīt airBaltic. Tomēr viņš atstāja pilnīgi normāla cilvēka iespaidu, bet normāli cilvēki tā nerīkotos – neriskētu visu pazaudēt kaut kādā grūti izprotamā valstiņā Eiropas nomalē, paļaujoties tikai uz to, ka ieguldījums izdarāms uzņēmumā, ko vada R. D. MontāgaGirmesa tautietis Martins Gauss.

Pirms iepazīstināja ar R. D. MontāguGirmesu, M. Gauss pērkondimdošā balsī pasludināja uzņēmuma lēmumu turpmākajos piecos gados kļūt par ļoti ievērojamu aviopārvadātāju ja ne visā Eiropā, tad ļoti plašā Eiropas austrumu daļā jau nu noteikti. Tas viss izklausījās ne tikai jauki, bet vārds vārdā jau dzirdēts pirms gadiem desmit, kad to pašu teica toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers komplektā ar M. Gausa priekšteci Bertoldu Fliku. Tagad taču zināms, ka šie solījumi beigušies ar kopējiem zaudējumiem virs 200 miljoniem eiro, kuru segšanai nākas tukšot Latvijas Valsts kasi un – uzmanību – arī R. D. MontāgaGirmesa privāto krājkasīti. Nav iedomājams, ka R. D. MontāgsGirmess šo faktu nezinātu un ka tas viņu nerosinātu uz pārdomām. Neapšaubāmi, ka otrajam avioekspansijas mēģinājumam Latvijā klāt nāktu pirmā, neveiksmīgā mēģinājuma dotā pieredze, pa šo laiku ar ES fondu naudu uzlabotais Rīgas lidostas lidlauks, paplašinātā lidostas ēka un droši vien vēl citi stimulējoši faktori, taču ar to nekādi nepietiek, lai kāds cilvēks uzticētu airBaltic visus savus līdzekļus. R. D. MontāgamGirmesam būtu vismaz jātuvojas eiro miljardiera statusam, lai riskētu ar 52 miljoniem Latvijā, bet par to nu gan nekas neliecina.

Viss iepriekš teiktais nav aicinājums R. D. MontāguGirmesu atmaskot un padzīt no Latvijas. Latvijai ir jārīkojas tieši tāpat, kā jau rīkojas Eiropas Komisija, kas nesaskata konkurences likumu pārkāpumus Latvijas valsts naudas tērēšanā, lai uzturētu airBaltic. Vismaz 90 miljonu eiro uzdāvināšanā EK nav neko aizdomīgu saskatījusi un varbūt nesaskatīs arī tad, ja valsts uzdāvinās airBaltic vēl 80 miljonus. Tam uzmanību vakar pievērsa Eiropas Parlamenta deputāts, nacionālās apvienības Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valdes loceklis Roberts Zīle. Viņš publiski prātoja, ka vai nu tie, kas EK uzrauga konkurenci, ir pilnīgi naivi vai arī apzināti pieļauj tik daudzus R. Zīlem zināmus konkurences pārkāpumus, ka gan jau neuzdos likvidēt pēdējo Baltijas valstīs esošo aviokompāniju. Tādā kontekstā pieņemsim par patiesu R. D. MontāgaGirmesa stāstu, t.i., pieņemsim viņa sagādāto naudu, ja viņš to tiešām sagādās.

Ticamākais avots R. D. MontāgaGirmesa apsaimniekotajai naudai ir Krievija, kas piegādā ar pēcmaksu savas lidmašīnas Sukhoi SuperJet100. R. D. MontāgsGirmess jau ir zināms kā starpnieks, kas uzņemas būt parādnieks attiecībā pret Krieviju un parādu piedzinējs attiecībā pret lidmašīnu lietotājiem. airBaltic gadījumā svarīgi ir iegrāmatot R. D. MontāgaGirmesa naudas ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā, lai palīdzētu dzēst uzņēmuma pašu kapitāla iztrūkumu un pavērtu ceļu pēc banku aizdevumiem vēl daudzu citu, nebūt ne Krievijas lidmašīnu pirkšanai. Tas nebūtu nekas traks, ja R. D. MontāgaGirmesa sagādātais naudas ieguldījums pārvērstos dažās, laikam piecās Krievijā ražotās lidmašīnās, ja nostāsti par to visai zemo lietošanas vērtību transformētos šai vērtībai atbilstošā lidmašīnu cenas pazeminājumā. Nekas neliecina, ka Krievijas lidmašīnas nebūtu pietiekami drošas.

airBaltic lielais mērķis ir iegūt sen aizrunātās, bet vēl neuzbūvētās kanādiešu Bombardier CS300 sērijas lidmašīnas. Tagad tās tiek solītas uz nākamā gada septembri, līdz kuram airBaltic jāsakārto sava bilance un attiecības ar kredītdevējiem. Papildu ieguvums Latvijai būtu Kanādas valsts iesaistīšana Latvijas aviopārvadājumu dotēšanā ar kredītgarantijām Kanādas produkcijas eksportam. Latvija rīkojas tieši tāpat, tikai tās iespējamo kredītgarantiju summa sniedza miljonos, kamēr lielā Kanāda un tāpat arī Krievija var riskēt ar miljardiem. Ja M. Gausa vakar sludinātie airBaltic attīstības plāni piepildīsies, tad atdosim Krievijai, Kanādai un visiem citiem naudas devējiem, cik viņiem pienākas, bet neveiksmes gadījumam vajadzīgi tādi ieguldījumu un kredītu līgumi, pēc kuriem Latvijas Valsts kase nav vienīgā zaudētāja, kas nosedz visu pārējo airBaltic apsaimniekošanas kompanjonu zaudējumus.