Valsts svētki kā politiskā platforma

Tikai 25% valsts iedzīvotāju nesvin tās dzimšanas dienu. Augošo patriotismu apliecināja gan cilvēku klātbūtne parādē, gan ziedu nolikšanā pie Brīvības pieminekļa un lāpu gājienā © F64

Uzstājoties ar runu svinīgajā Saeimas sēdē, Nacionālo apvienību pārstāvošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece nespēja turēties pretim kārdinājumam, lai ārvalstu diplomātu klātbūtnē nokritizētu patvēruma meklētāju uzņemšanu atbalstošos koalīcijas partnerus.

«Patvēruma meklētāju skaits Eiropā dramatiski pieauga, radot jautājumus par Eiropas izpratni par migrācijas procesiem. [..] Politiķiem ir uzmanīgi jāklausās, ko domā tauta. Graša vērts ir politiķis, kas runā monologos vai ignorē tautas spriestspēju. [..] Valstī, kurā okupācijas laikā veiktās kolonizācijas rezultātā ir palikuši tikai 62 procenti pamattautas, ir jāsper izlēmīgāki soļi saliedētākas nācijas veidošanā,» uzrunājot klātesošos, caurspīdīgus mājienus patvēruma meklētāju uzņemšanu atbalstošās Vienotības virzienā raidīja Saeimas priekšsēdētāja.

Tā, it kā Nacionālā apvienība neatrastos vienā valdībā ar Vienotību vai Zaļo un zemnieku savienību, I. Mūrnieces kritiku (visticamāk, pelnītu) Ministru kabinets saņēma arī sakarā ar airBaltic investora meklēšanu. Saeimas priekšsēdētāja uzskata, ka šī epopeja ir viens no nacionālās drošības draudiem līdz ar citiem šī gada notikumiem.

«Jautāsim sev: vai atklāti atzīstam, ka par nezināmas izcelsmes naudu var tikt pirkta ietekme, tikt pirkta politika. To, ka pusmiljons eiro, kuri piepeši parādījušies valsts kapitālsabiedrības vadītāja rokās un kuru izcelsmi viņš nespēj pierādīt, ir valsts drošības jautājums? Vai drošības jautājums ir arī tāds lidmašīnu iepirkums, kas saistīts ar Krievijas militārā kompleksa stiprināšanu?» atkal jau virzot pārmetumus Satiksmes ministriju kūrējošās Vienotības virzienā, retoriski jautāja I. Mūrniece, kas uzskata – tiesībsargājošās iestādes pārāk daudz enerģijas velta nenozīmīgiem sīkumiem, bet nopietnām lietām pat nepievēršas.

Aizmirsts netika arī viens no Nacionālajai apvienībai svarīgākajiem jautājumiem – demogrāfija. Proti, atzīmējot valsts dzimšanas dienu, I. Mūrniece uzsvēra: «Demogrāfijas politika ir uz nākotni vērsta gudra politika. Ticu, ka mēs, līdzīgi kā tas ir kaimiņos Igaunijā, esam spējīgi to sakārtot.»

Protams, Saeimas priekšsēdētājas runā netika aizmirsti arī kaimiņos esošās Krievijas draudi, kas mazāk dramatiskā veidā caurvija arī Valsts prezidenta lakonisko uzrunu pirms Nacionālo bruņoto spēku parādes.

«Pēdējos gados mūsu reģionā jāpiedzīvo lieli drošības izaicinājumi. [..] Arī mums kaimiņos, Ukrainā, nācies pieredzēt, ka ar militāras agresijas līdzekļiem tiek apdraudētas neatkarīgas valsts robežas un Eiropas stabilitāte,» teica Valsts prezidents un uzreiz atgādināja, ka nu jau vairākus gadus par mūsu drošību rūpējas arī NATO sabiedrotie.

Līdzīgi I. Mūrniecei, kas valsts svētkus izmantoja arī savas partijas programmas atgādināšanai, arī Rīgas mērs, Saskaņas līderis Nils Ušakovs galvaspilsētas domes svinīgajā sēdē bez tradicionālā patriotisma neaizmirsa uzslavēt arī paša vadītās pašvaldības veikumu.

Svinīgajā sēdē N. Ušakovs cildināja pašvaldības paveiktos darbus tās izvirzītajās prioritātēs. Viņš informēja par ieguldījumiem izglītības, kā arī medicīnas infrastruktūrā. Tāpat viņš izteica gandarījumu par pilsētas vides uzlabošanu  – gan par ceļu, gan par parku uzlabošanu.

N. Ušakovs pateicās pašvaldības iestāžu darbiniekiem par labi paveikto darbu. Mērs uzslavēja gan pašvaldības policijas darbiniekus, kuriem izdevies veikt vērā ņemamu darbu drošības situācijas uzlabošanai pilsētā, gan interešu izglītības pedagogus un kolektīvus, kuri pārstāvējuši Rīgu daudzos nozīmīgos kultūras pasākumos.



Latvijā

Vēl tikai līdz šai svētdienai, 1. decembrim (ieskaitot), var iesniegt izvērtēšanai ierakstus Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai “Zelta mikrofons 2025”. Ja viss ritēs pēc plāna, tad šogad tikšanai nominantu pieciniekā būs nesalīdzināmi lielāka vērtība, arī žanriskais sadalījums būs krietni precīzāks.