Apspriežot nākamā gada budžetu, koalīcijas partijas bez lieliem strīdiem vienojušās par pēdējiem nodokļus un nodevas skarošajiem jautājumiem. Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs gada beigās nācis klajā ar iniciatīvu, kura skars desmitiem tūkstošu mikrouzņēmumu.
Koalīcijas darba grupa vērtēja grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklī un uzņēmumu vieglo transporta līdzekļu likumā un izmaiņas akcīzes nodokļa likumā, pievienotās vērtības likumā un nekustamā īpašuma nodoklī.
Piemēram, priekšlikumos grozījumiem akcīzes nodokļa likumā tika rosināts straujāk palielināt akcīzes nodokli alum. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis skaidro, ka nākamgad plānotais akcīzes nodokļa palielinājums netiks būtiski mainīts, tomēr 2017. un 2018. gadā darba grupa vienojusies akcīzes nodokli palielināt nedaudz straujāk, nekā sākotnēji bija iecerēts.
Pirmajā budžeta lasījumā Saeimā atbalstītais likumprojekts paredzēja, ka akcīzes nodoklis alum 2018. gadā tiks paaugstināts līdz 4,6 eiro par 100 litriem, tomēr otrajā lasījumā varētu atbalstīt ierosinājumu to palielināt līdz 4,8 eiro.
Deputātu iesniegtie priekšlikumi grozījumiem likumā par PVN paredzēja dažādus risinājumus saistībā ar PVN kultūras pasākumiem, arī piemērot samazināto šā nodokļa likmi. Tomēr ierosinājumus par samazināto PVN likmi darba grupā neatbalstīja, bet tika atbalstīts priekšlikumus piemērot PVN likmi tikai komercpasākumiem, kurus nerīko sabiedriskā labuma organizācijas, par ko jau savu protestu pauduši mūziķi.
Šos priekšlikumus gan vēl vētīs Ministru kabinets un K. Šadurska vadītā komisija, taču, ņemot vērā komisijas sastāvu, tos, visticamāk, arī apstiprinās valsts budžeta likuma pavadošajā paketē.
Savukārt kā nepatīkams pārsteigums vairāk nekā 42 tūkstošiem mikrouzņēmumu īpašnieku nāca J. Reira paziņojums, ka viņš vēlētos, lai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem jau no 2016. gada ierobežotu pakalpojumu sniegšanu juridiskajām personām (neierobežojot preču pārdošanas iespējas).
Tādējādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji pēc būtības sniegtu pakalpojumus tikai pakalpojuma gala saņēmējiem – fiziskām personām, bet ne starpniekiem un tiktu nodrošināts, ka konceptuāli ir ierobežota nodokļu plānošana, – mikrouzņēmumu veido, nodalot no strādājoša komersanta darbiniekus, lai optimizētu darbaspēka izmaksas. Vienlaikus ar priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ierobežot pakalpojumu sniegšanu juridiskām personām, tiem tiktu atcelti nozaru ierobežojumi.
Finanšu ministrijas skaidro – šāds risinājums nodrošinātu, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms pārtrauktu kropļot konkurenci pakalpojumu sektorā. Vienlaikus mikrouzņēmumu nodokļa režīms saglabātos sektoros, kuros vērojams augsts ēnu ekonomikas īpatsvars. Piemēram, pakalpojumu sektoros, kur pakalpojumu fiziskai personai sniedz cita fiziska persona. Tādējādi arī turpmāk uzņēmēji, kas darbojas šajos sektoros, tiktu stimulēti legāli maksāt nodokļus.
Ministrijas piedāvājumā jaunais režīms būtu piemērojams jau ar 2016. gadu visiem jaundibinātiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Savukārt līdz šā gada 31. decembrim reģistrētajiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ir paredzēts pārejas periods līdz 2016. gada 1. jūlijam.