Pielāgojoties ģeopolitiskajām norisēm, Latvija identificējusi sev lielākos drošības apdraudējumus un veidus, kā tos neitralizēt. Šādu dokumentu – Nacionālās drošības koncepciju – ceturtdien apstiprināja Saeima.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, uzrunājot Saeimas deputātus, atgādināja, ka šis ir publiski pieejams dokuments, tāpēc tajā detalizētus prevencijas pasākumu aprakstus nav vērts meklēt – tie ir konfidenciāli un pieejami tikai šauram personu lokam.
«Jāatceras, ka šis dokuments ir jumta dokuments. Šis ir dokuments, kuram ir nozīmīga loma citu politikas iniciatīvu tālākā izstrādē. [..] Šis dokuments ir publiski pieejams, un šajā dokumentā līdz ar to nav tādas detalizācijas pakāpes, kādu varbūt deputāti, iepazīstoties ar to, vēlētos sagaidīt,» teica S. Āboltiņa.
Viņa skaidroja, ka vēlāk uz nule kā apstiprinātās Nacionālās drošības koncepcijas bāzes tiks izstrādāts Nacionālās drošības plāns, kas savukārt būs klasificēts dokuments, un tajā atšķirībā no šīs koncepcijas jau būs ietverti konkrēti valsts apdraudējuma neitralizācijas novēršanas pasākumi. «Tas, ko acīmredzot jūs gribētu šeit izlasīt, bet kas ir stratēģiski svarīga informācija un kas šādos publiski pieejamos dokumentos parasti netiek rakstīti,» teica politiķe.
Koncepcijā iekļautas astoņas šobrīd aktuālākās apdraudējumu jomas un atbilstoši katrai ir formulētas Latvijas prioritātes apdraudējuma novēršanai. Šīs astoņas apdraudējumu jomas ir iekšējās drošības apdraudējums, ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītais apdraudējums, militārais apdraudējums, pilsoniskās sabiedrības vienotības apdraudējums, Latvijas informatīvajai telpai radītais apdraudējums, Latvijas ekonomikai radītais apdraudējums, starptautiskā terorisma radītais apdraudējums un kiberapdraudējums.
Valsts apdraudējuma analīzē un koncepcijā aplūkoti draudi, kas tieši un pastarpināti ietekmē Latvijas nacionālo drošību un saistīti ar izmaiņām starptautiskajā drošības vidē, militārajām aktivitātēm Latvijas robežu tuvumā, starptautiskā terorisma tendencēm, kiberdrošību, kā arī atsevišķu valstu centieniem ar politiskiem, humanitāriem, informatīviem un ekonomiskiem līdzekļiem ietekmēt Latvijas sabiedrības vienotību, valsts ārpolitisko orientāciju un iekšpolitisko stabilitāti. Politkorektuma vārdā Austrumu kaimiņš Krievija tieši nosaukta nav.
Tomēr ne visi Saeimas deputāti piekrita S. Āboltiņas paustajam, ka koncepcijā kā jumta dokumentā nav nepieciešams uzskaitīt konkrētas darbības.
«Manuprāt, šis jumts ir absolūti caurs. Normāla koncepcija paredz situācijas analīzi, faktu konstatāciju un arī problēmu risinājumus nākotnē. Šeit tika minēts daudz par drošību, ka drošība ir mūsu prioritāte. Ja mana atmiņa neviļ, tad mums ir četras prioritātes: aizsardzība, izglītība, veselība, arī drošība. Tikai nevienai kaut kā ar to reālo finansējumu nav kārtībā,» tā Saskaņu pārstāvošais Jānis Ādamsons.
Savukārt Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars nelaida garām izdevību atgādināt Vienotībai par tās frakcijā strādājošā Dzintara Zaķa problēmām ar negodīgām vēlēšanām.
«Tomēr koncepcijā būtu jārunā par godīgu un taisnīgu vēlēšanu nodrošināšanu. Tas... negodīgas un netaisnīgas vēlēšanas ir nacionālās drošības apdraudējums. Ar to Latvija ir slimojusi pēdējās vēlēšanās [..] un zināmā mērā varas un naudas ietekme uz vēlēšanu procesa iznākumu nav veselīga nacionālajai drošībai, demokrātijai un sabiedrībai kopumā. Tāpēc šai sadaļai vajadzētu noteikti parādīties Nacionālās drošības koncepcijā,» teica M. Bondars.