Aizejošā 2015. gada laikā vārdu salikums Rail Baltica iegūlies kartē un cilvēku priekšstatos par labu vai sliktu, bet reālu Latvijas nākotni.
Vārdu salikums Rail Baltica tiek lietots vismaz kopš 1999. gada kā apzīmējums idejai ar jaunu dzelzceļa trasi savienot trīs Baltijas valstis. Kas tas būs par dzelzceļu, kur ies tā trase, un ko nozīmē savienot valstis? Vismaz līdz 2004. gadam bija lieki lauzīt galvu par šādiem jautājumiem. Rail Baltica pirmais pielietojums bija demonstrēt triju Baltijas valstu labo gribu sadarboties kā argumentu to uzņemšanai Eiropas Savienībā un tikt par to atalgotām ar ES dāvinātu naudu.
Rail Baltica konkretizāciju pagājušajā gadā vēl nevarēja atšķirt no vairākiem citiem trases projektēšanas mēģinājumiem iepriekšējo desmit gadu laikā, toties šogad kārtējais projekts tika nevis nolikts plauktā, bet piedāvāts sabiedriskajai apspriešanai un tā ietekmes uz vidi novērtēšanai. To paveica dzelzceļa trases izpētes kompānija RB Latvija, par kuras seju kļuva sevi par telpiskās plānošanas ekspertu pieteikušais Neils Balgalis. Visus pārmetumus trases novietojumam viņš prata uzņemt ar smaidu un pateicību par sabiedrības ieinteresētību brīnišķīga projekta padarīšanā par vēl brīnišķīgāku. Rezultātā RB Latvija vakar atskaitījās, ka esot saskaņojusi ar visām 15 pašvaldībām, pa kuru teritorijām trase novilkta. Pašvaldību lēmumi par atļauju būvēt dzelzceļu to teritorijās gan vēl jāpieņem līdz nākamā gada martam. Gan jau pašvaldību lēmumi tiešām būs pozitīvi, jo tām ieskaidrota dzelzceļa būvēšanas neizbēgamība ES solītās naudas dēļ.
Paralēli trases prezentācijai Latvijā noritēja ES naudas dāvinājuma līgumu izstrāde. Tagad noteikts, ka Rail Baltic kopējā tāme būs 3,68 miljardi eiro, no kuriem Latvijai pienākas 1,2 miljardi. Šī summa skan iespaidīgi tikai līdz atgādinājumam par Dienvidu tilta izmaksām Rīgā. Par šo tiltu pašvaldība savulaik apņēmās samaksāt apmēram 600 miljonus latu, kas atbilst 850 miljoniem eiro. Par tiem iegūtais satiksmes mezgls ir daudz lielāks nekā tikai tilts pāri Daugavai, un tā izmaksās ierēķināti arī kredītprocenti, tomēr šķiet nereāli, ka izdosies par 1,2 miljardiem eiro pārstiept dzelzceļa trasi pāri visai Latvijai, tai skaitā ar diviem tiltiem pāri Daugavai un ar vairāk nekā 400 ūdeņu un citu šķēršļu šķērsojumiem kopā. Ka tik negadās, ka tagad RB Latvija uzzīmējusi visus sliežu izvietojumus un daudzlīmeņu satiksmes mezglus tā, kā cilvēki tos vēlējās redzēt, bet vēlāk projektētāji pateiks, ka tie nav savienojami ar darbu tāmi.
Uz labu vai sliktu var izrādīties, ka neko nevar panākt ar taupību, bet tikai ar vēl dažiem miljardiem eiro. Šie miljardi Latvijai jau piedāvāti pat pirms dzelzceļa būves sākuma. «Ķīnas Ministru prezidents piedāvāja palīdzēt šo projektu realizēt ātrāk, aizdodot tam nepieciešamo naudu,» Ministru prezidente Laimdota Straujuma stāstīja par savu neseno vizīti Ķīnā. Varētu teikt arī tā, ka viņa centās piedāvāt ķīniešiem Latvijas šprotes, kuri apņēmās tās ēst ar nosacījumu, ka nevis šprotes tiks vestas uz Ķīnu, bet ķīnieši – uz Latviju. Proti, tepat līdzās Latvijai ķīnieši kreditē Baltkrieviju ar nosacījumu, ka līdzās Minskai jau sākta celt ķīniešu pilsēta ar iedzīvotāju skaitu līdz 600 tūkstošiem, t.i., Rīgas lielumā. Latvijas politiskā elite tagad jūtas sprukās un neziņā par ES un tāpat arī ASV nostāju pret šādiem piedāvājumiem.