A/s Ventbunkers apskaužami ātri reaģējusi uz 80 miljonu eiro dāvinājumu savam uzņēmumam airBaltic un pieteikusies piedalīties šīs naudas apsaimniekošanā.
Uzņēmuma Ventbunkers aktivitāti izskaidro fakts, ka tā padomes priekšsēdētājs ir Rudolfs Meroni, par kura apsviedību Neatkarīgās lasītāji tiek regulāri informēti. Viņš ir iepraktizējies izmantot Latvijas valsts resursus kā savējos.
«Ventbunkera plāni nav saprotami, jo patlaban tas ir divu rindkopu dokuments, kas izrāda vēlmi sākt sarunas,» situāciju skaidro Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Jāatgādina, ka šobrīd ministrija funkcionē praktiski bez ministra, kura pienākumu pildītājam Rihardam Kozlovskim pietiek darba savā Iekšlietu ministrijā. Tas uzliek dubultu atbildību K. Ozoliņam, kurš diez vai uzņemsies lemt par Ventbunkera piedāvājumu pirms jauna satiksmes ministra parādīšanās jaunas valdības sastāvā.
Laika vilcināšanai vakar tika izmantotas airBaltic norādes uz Satiksmes ministriju un Satiksmes ministrijas norādes uz airBaltic. «Informējam, ka jebkurš interesents, kas vēlas ieguldīt uzņēmuma kapitālā, var vērsties pie uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieka. airBaltic kapitāldaļu īpašnieks ir Satiksmes ministrija,» Neatkarīgajai atbildēja airBaltic preses pārstāve Alise Briede. Savukārt ministrija gan K. Ozoliņa, gan ministrijas preses pārstāvju personā solīja atdot Ventbunkera priekšlikumu airBaltic, lai tā padome un valde pārdomā un iesaka, ko akcionāram darīt.
Par pirmo privāto līdzīpašnieku valsts nodibinātajam, vēlāk privatizētajam un tagad atkal nacionalizētajam airBaltic ir pieteicies Ralfs Dīters MontāgsGirmess ar 52 miljoniem eiro. Viens no viņa nosacījumiem bija, lai valsts vispirms apmaksā uzņēmuma parādus, kas radušies valsts saimniekošanas laikā. To valsts paveikusi, bet darījums ar R. D. Montāgu-Girmesu skaitās precizēšanas stadijā. Ap darīju mu saceltie trači padara to cienīgu iekļaušanai Latvijas valdības veidošanas vienošanos paketē.
Valsts miljoni airBaltic veco parādu dzēšanai nav tāda nauda, ko uzņēmuma īpašnieki un vadītāji tagad drīkstētu izmantot pēc savas gribas, tomēr parādu apmaksa palielina uzņēmuma iespējas, uz kuru izmantošanu sarodas interesenti.