Latvijas kokrūpniecībā algas tuvojas Eiropas līmenim

Labi sakārtotos kokrūpniecības uzņēmumus vidējās algas ir sasniegušas teju Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, rēķinot pēc pirktspējas paritātes, konferencē "DNB Global forest 2015" atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Proti, rēķinot pēc iespējas iegādāties noteiktu apjomu produktu un pakalpojumu (pirktspējas paritāte), algas pirmapstrādes uzņēmumos ir sasniegušas 93% no Eiropas vidējām algām.

Kokrūpniecībā kopumā tie vidēji ir tikai 59%. Arī Lietuvā situācija ir līdzīga, bet Igaunijā nozares vidējā alga, rēķinot pēc pirktspējas paritātes, ir sasniegusi 76% no ES vidējā līmeņa.

Lai tuvotos kaimiņvalsts līmenim, uzņēmējiem nākamgad var nākties pārskatīt gan atalgojuma veidošanas principus, proti, straujāk palielināt zemākās algas, gan arī domāt par strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanu, jo Latvijā trūkst profesionālu darbinieku ar specifiskām prasmēm.

Konferencē eksperti atzina, ka kokrūpniecībā ir izveidojušies visi priekšnosacījumi, lai tā turpinātu attīstīties. Svarīgākais faktors: lielo un vidējo uzņēmumu spēja iespējami efektīvāk izmantot sagatavoto koksni.

Kopumā kokrūpniecība Latvijā ir sasniegusi tik augstu līmeni, ka mūsu uzņēmumi ir nopietni spēlētāji Eiropas un pasaules tirgos. Proti, ir izveidojusies skaidri saprotama, moderna industrija, kurai ir teicams reakcijas ātrums, spēja pārvarēt sarežģītas situācijas, nav problēmu ar izcelsmes apliecināšanu un labs valsts institūciju atbalsts. Turklāt apaļkoki, kas ir produkti ar zemu pievienoto vērtību, ir tikai 8% no kopējiem eksporta apjomiem.

Šobrīd Latvija gadā eksportē trīs miljonus tonnu enerģētiskās koksnes - tā ir apmēram astotā daļa (12%) no kopējā nozares eksporta apjoma. Apmēram tikpat daudz tiek izmantots apkurei uz vietas - miljons tonnu centrālapkurei, divi miljoni tonnu - privāto objektu apsildīšanai. Lielbritānijā, kas ir Latvijas kokrūpniecībai ļoti būtisks tirgus, šķeldu un biomasu izmanto elektrības ražošanai. Kopumā bioenerģija veido apmēram 60% no visas atjaunojamās enerģijas, kas tiek patērēta ES.

Kokrūpniecības pārstāvji pozitīvi vērtē arī Latvijas uzņēmumiem ļoti svarīgā būvniecības materiālu tirgus attīstību. Pasaulē apjomi palielinās, turklāt pēc dažiem gadiem var gaidīt arī plašāku mājokļu celtniecību Latvijā. Tādējādi arī šajā segmentā situācija ir vērtējama kā pietiekami laba, neskatoties uz izjaukto pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru un krītošām cenām, atzina eksperti.

Tāpat Latvija līdzās Zviedrijai, Krievijai, ASV ir viens no lielākajiem koksnes piegādātājiem Ēģiptei, piegādājot 8% no visiem importētajiem kokmateriāliem.

"DNB Global Forest 2015" secināts, ka arī komercbankas labprāt strādā ar kokrūpniecības uzņēmumiem, iesaistoties projektos, kuru mērķis ir iegūt lielāku atdevi no viena koksnes kubikmetra.

Taču finanšu iestādes šobrīd daudz rūpīgāk iedziļinās iesniegtajos projektos un veidā, kā ideja attīstīsies, lai mazinātu riskus neatgūt ieguldīto naudu. Tāpat tās vēlas sadarboties ar godīgiem partneriem, kuri nestrādā "pelēkajā zonā".

Mežu nozare ir viena no vadošajām Latvijas ekonomikas nozarēm, kuras apjoms ir apmēram 5% no iekšzemes kopprodukta. Pēdējo 14 gadu laikā mežu teritorija ir palielinājusies par apmēram 380 tūkstošiem hektāru, pārsniedzot 50% no visas Latvijas teritorijas. Kokrūpniecība otra lielākā eksporta nozare, kas veido apmēram piekto daļu no kopējā valsts eksporta un nodrošina 18% no visu eksportspējīgo nozaru darba vietām. Mežsaimniecībā, mežizstrādē, kokrūpniecībā un mēbeļu ražošanā tieši vai pastarpināti kopā ir nodarbināti apmēram 100 000 cilvēku.