Aizejošais gads lika noticēt, ka mēs tiešām piedzīvosim Latviju, kur atkal krustojas sliežu ceļi no austrumiem uz rietumiem un no ziemeļiem uz dienvidiem.
Dzelzceļa maģistrāles no Latvijas austrumu robežas uz Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām ir kā kauli Latvijas skeletā, bez kuriem valsts ekonomiskās un sociālās kontūras būtu pavisam citādas. Šogad tās nav daudz mainījušās, par spīti tam, ka pagājušajā gadu mijā toreizējais valstij piederošā uzņēmuma Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis atgriezās no Krievijas ar pieļāvumu, ka Krievija varētu vispār apturēt kravu plūsmu Latvijas virzienā. Drīz vien gan izrādījās, ka Krievija to nevar tieši tāpēc, ka tās gribēšana naidoties ar visiem pēc kārtas atņem Krievijas valdībai arī tos resursus, ar kādiem tā virzīja savu energoresursu eksportu caur savām ostām. Tas liek Krievijas dzelzceļa kravām meklēt taisnākos un lētākos ceļus cauri Latvijai ne mazākā apjomā kā pērn. Tomēr jaunais gads nāk ar jaunām bažām, ka juceklis pasaules politikā un starpvalstu tirdzniecībā apdraud kravu plūsmu vairāk, nekā to spētu viena pati Krievija. Latvijas pienesums kopējā jucekļa veidošanā bija U. Magoņa atstādināšana un valsts lieluzņēmuma atstāšana bez pastāvīga vadītāja jau pusgadu un droši vien uz visu laiku, kamēr politiķi tirgos amatus nākamajā Latvijas valdībā.
LDz beidzas ne tikai 2015. gads, bet arī ES 2007.–2013. gada plānošanas periods, t.i., šim periodam piešķirtās ES palīdzības fondu naudas apguves pēdējais termiņš. LDz ir veicis trieciendarbu, lai noturētu Latvijā arī to naudu, ko citi pretendenti uz naudas apguvi bija solījuši, bet paveikt nespēja. Par to ar pirkstu jāparāda vispirms jau cita valsts uzņēmuma Pasažieru vilciens virzienā. Tur šogad kārtējās vadītāju pārsēdināšanas no viena krēsla uz citu krēslu un kārtējie solījumi noorganizēt jaunu pasažieru vilcienu sastāvu iepirkumu, kā tas velkas no gada uz gadu.
Patiess 2015. gada jaunums ir vārdu salikuma Rail Baltica ievilkšana kartē un cilvēku priekšstatos par labu vai sliktu, bet reālu Latvijas nākotni. Rail Baltica ir vismaz kopš 1999. gada apzelēta ideja ar jaunu, tagadējām dzelzceļa līnijām perpendikulāru, turklāt Eiropas dzelzceļa platuma trasi savienot trīs Baltijas valstis. Tikai tagad kļuvis skaidrs, ko tas varētu nozīmēt. Latvijas teritorijā šis savienojums apaudzēts, pirmkārt, ar savienojumu starp Rīgas centrālo dzelzceļa staciju un Rīgas lidostu un, otrkārt, ar savienojumu (sauszemes ostu!) starp dažādu platumu dzelzceļa līnijām.
Aizvadāmais gads ir atstājis līgumu formā noformētus solījumus, ka ES dāvinās Rail Baltica būvei 3,68 miljardus eiro, no kuriem 1,2 miljardi pienāksies Latvijai. Neizskatās, ka ar to varētu pietikt tik vērienīgiem darbiem, kādi tagad apsolīti. Aizejošās valdības Ministru prezidente Laimdota Straujuma gada nogalē atgriezās no Ķīnas ar stāstu, ka šī lielvalsts solījusi palīdzēt Rail Baltica būvē ar naudas aizdevumu un ka tik ne arī ar darbiniekiem, kā tas jau notiek tepat līdzās Latvijai – Baltkrievijā. Latvijas politiskā elite tagad jūtas sprukās un neziņā par ES un arī ASV nostāju pret šādiem piedāvājumiem.