Bargā ziema rada problēmas meža dzīvniekiem

Aukstā ziema, dāsni apveltīta ar biezu sniega kārtu, nopietni apgrūtina savvaļas dzīvnieku barošanos un līdz ar to izdzīvošanu. Mednieki visā Latvijā uzņēmušies rūpes par meža dzīvniekiem – paši pēc savas iniciatīvas ierīko barotavas un regulāri tajās piegādā svaigu barību.

Neatkarīgā novēroja, ka biezais pēdojums ap barotavām liecina, ka tās ir ļoti apmeklētas. Pie kādas no sāls laizītavām svaigas aizvadītās nakts guļvietas bija atstājuši pat vairāki aļņi.

Jēkabpils novada Sēlijas virsmežniecības mednieku klubu Gambija un Znotiņi dalībnieks Miervaldis Tomiņš Neatkarīgajai stāsta, mednieki dzīvnieku piebarošanā šoziem iesaistījušies ļoti aktīvi un apzinīgi. Viņa aprūpē gandrīz 10 Viesītes medniecības barotavas, kurās regulāri tiek izlikta svaiga ēdmaņa – cukurbietes, lopbarības bietes, kartupeļi, graudi, siens un sāls, kā arī āboli. Barību pērk pie zemniekiem. M. Tomiņš norāda, ka vēl meža dzīvnieki ir mundri, bet ziemas turpmāko gaitu prognozēt grūti. Ja gaidāms sals ar atkušņiem, uz dziļā sniega var izveidoties sērsnas kārta, un laika apstākļi var kļūt līdzīgi kā 1996. gada ziemā – ar dziļu sniegu un lielu sērsnu, kad mežos krita ļoti daudz stirnu. Mednieks ievērojis, ka pirmie bojā iet jaunie dzīvnieki, kuri nav pieredzējuši bargas ziemas.

"Kādā no sniegotām, aukstām ziemām mežacūkas sivēnus esmu cēlis ārā no grāvja, kad tie pēdējiem spēkiem paši nespēja izrāpties," atzīst M. Tomiņš. "Tāpat, ja aukstā laikā stirnas, bēgot no vajātājiem, noskrienas un sakarst, tad, guļot uz sniega, var saslimt ar plaušu karsoni un aiziet bojā. Stirnas pašas atkasīt sniegu guļvietām nevar, tāpēc mednieki uz stigām un meža ceļiem attīra no sniega brīvus laukumus." Pieredzējušais mednieks secina, ka aukstais laiks meža iemītniekiem paņem pārāk daudz spēka un enerģijas, bet pagaidām medījamo dzīvnieku blīvums mežos ir pietiekami liels un pēdējo gadu laikā tam bijusi tendence palielināties. Jēkabpils apkārtnē ir arī daudz pārnadžu lielāko ienaidnieku – vilku, kuri spēj strauji samazināt faunas bagātību. Vienā no aizvadītajām medībām kluba Gambija mednieki nomedījuši piecus vilkus.

Vairāki autovadītāji Neatkarīgajai stāstīja, ka šoziem mežotu ceļu malās biežāk redzamas stirnas, lapsas un citi dzīvnieki, kurus pievilina uz ceļiem izkaisītais sāls. Jēkabpils mežniecības mežzinis Ilmārs Purviņš stāsta, ka stirna barības meklējumos redzēta pat kādā Jēkabpils centrālās Pasta ielas ābeļdārzā. Lai arī bieži dzirdēti stāsti par spēkus zaudējušu savvaļas dzīvnieku glābšanu, nešanu mājās, turēšanu kūtī starp mājdzīvniekiem, mežzinis iesaka novārgušos dzīvniekus nevis nest uz mājām, bet gan barot turpat dabiskajā vidē – mežā. Ikviens meža dzīvnieks var kļūt agresīvs un bīstams pašam glābējam. Medību likums paredz, ka bez Valsts meža dienesta atļaujas meža dzīvniekus mājās turēt nedrīkst, norāda I. Purviņš.

Latvijā

Ogres novada pašvaldība plāno atbalstīt zemessargus un brīvprātīgos, kuri uzsākuši dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. Pašvaldības priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) apliecināja domes atbalstu zemessargiem – novadā viņu ir ap 300, kā arī novada karavīriem un mediķiem, kuri patlaban atrodas Ukrainā. Šiem cilvēkiem pašvaldība piešķirs 50% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN). Kāds ir atbalsts zemessargiem, karavīriem un mediķiem citās pašvaldībās?

Svarīgākais