NRA PĒTA, kā ierakt zemē 80 miljonus eiro

© Arnis Kluinis

Kā Latvijas valsts tika pie Valsts ieņēmumu dienesta jaunās ēkas, kuru valdība apņēmusies izpirkt par 80 miljoniem eiro un kuras uzturēšanai rezervējusi vairākus simtus miljonus eiro.

2006. gada 4. jūlijs

Ministru prezidenta Aigara Kalvīša valdība atbalsta finanšu ministra Oskara Spurdziņa aicinājumu ārpus Rīgas centra uzbūvēt ēku Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Priekšlikumu pamato utopisks vai tīši melīgs solījums apsaimniekot ēku par 2,8 miljoniem latu (4 miljoniem eiro) gadā.

2007. gada 21. jūlijs

A. Kalvīša valdības darba kārtībā nonācis Finanšu ministrijas plāns VID ēkas celtniecībai nepieciešamās naudas piesaisti uzticēt globālai nekustamo īpašumu attīstītāju ķēdei ar Krievijas miljardieri Viktoru Vekselbergu priekšgalā. Šīs ķēdes Latvijas posms ir SIA Mežaparks SPV ar bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru vadībā. Izvēles pamatojums tāds, ka šī firma sapirkusies zemi starp Rusova, Ķīšezera un Ezermalas ielu Rīgā, kas esot vienīgais Rīgā palikušais zemes gabals, lai būvētu tieši tādu ēku, kādu vajag VID. Zeme par 45 miljoniem eiro nopirkta no augstas VID amatpersonas – Muitas kriminālpārvaldes direktora un VID ģenerāldirektora vietnieka Vladimira Vaškeviča – šķirtās sievas Ināras Vilkastes.

2007. gada 28. jūlijs

VID ēkas būvniecību no valsts puses organizējošā iestāde Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) uzskata par vajadzīgu reaģēt uz sabiedrības neizpratni par valdības lēmumu, kura pieņemšanu 21. jūlijā atlika. VNĪ sola sadabūt valsts drošības iestāžu atzinumu par darījumu.

2007. gada 1. novembris

Rīgas domes prezidijs sagatavojis lēmumprojektu par daudzu jaunu ielu nosaukumiem un izbūvi. Tajā skaitā Mežaparks SPV teritorijā parādās Talejas iela, kāda Ziemeļvidzemes ezera vārdā. VID ēka iegūst adresi Talejas ielā 1.

2008. gada 14. marts

Latvijā pie varas Ivara Godmaņa valdība, kuras finanšu ministrs Atis Slakteris pavēsta, ka VID ēkas būvniecības organizēšanas atdošana Krievija kapitālam vai varbūt valsts iestāžu atzarojumam (ar tādiem minējumiem A. Slakteris nenodarbojas) Latviju neapdraudot. Par V. Vekselbergu ministrs nezinot, vai viņš patiešām saistīts ar VID ēku un vai tam varētu būt kāda nozīme. Absolūta taisnība izrādās A. Slaktera vārdi, ka ēka tikšot celta «nesimpātiskā vietā».

2010. gada 19. oktobris

Latvijā atkal nomainījušās valdības. Valda Dombrovsa valdība atputekļo un palaiž izpildei VID ēkas celtniecības plānu. «Primāri ir jānodrošina valsts interešu ievērošana,» VID ēkas skiču projekta prezentācijā saka Latvijas finanšu ministrs Einars Repše.

2011. gada 2. februāris

VNĪ informē par kaulēšanos ar Mežaparks SPV par ēkas apsaimniekošanas izmaksām. Puses palikušas pie tā, ka šī maksa būšot no 10 līdz 13 eiro par kvadrātmetru mēnesī. Telpas aizņemšot 40 000 kvadrātmetru, ēkas būvniecības izmaksas ap 50 miljoni eiro.

2011. gada 13. septembris

Valdība papildus atvēl VID ēku kompleksam 10 347 kvadrātmetrus zemes, kas iepriekš paglābta no privatizācijas ar atrunu, ka tā vajadzīga Latvijas armijai.

2012. gada 27. marts

Tiek ielikts pamatakmens VID ēkai. Tai «jākļūst par paraugobjektu Latvijā ne tikai kvalitātes, efektivitātes un ilgtspējas, bet arī sabiedrības informēšanas un atklātības ziņā,» sludina SIA Biroju centrs «Ezerparks» valdes priekšsēdētāja Baiba Fromane. Šo meitasuzņēmumu Mežaparks SPV izveidojis VID projekta realizācijai.

2012. gada 29. marts

«Valsts līdzekļu tērēšana VID jaunās ēkas celtniecībai ir absurda,» nupat sākto celtniecību komentē Valdo biroju kompleksa vadītāja Diāna Viļuma. Kaut gan Rīgā esot ļoti daudz pustukšu biroju kompleksu, valsts nemeklē lētus risinājumus.

2012. gada 13. aprīlis

«Jaunā VID ēka uz mums neattiecas,» uz Latvijas Radio jautājumu par ēkas dārgo ekspluatāciju atbild VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova. Ēka tiek celta pēc valdības lēmuma, celtniecību virza VNĪ, tāpēc VID gar to visu neesot nekādas daļas.

2012. gada 25. jūlijs

VID iepazīstina ar saviem aprēķiniem par to, cik daudz naudas būs jārezervē VID darbības nodrošināšanai jaunajā ēkā. Sanāca 216 miljoni, toreiz vēl latos. Tagadējā naudā tas būtu 308 miljoni eiro. Galvenais šajos aprēķinos ir tas, ka VID prasīja budžeta pielikumu, jo tā brīža cenās visu VID izmantoto ēku apsaimniekošanas kopsumma bija 2,9 miljoni latu gadā jeb 87 miljoni ilgajā laika posmā.

2014. gada 26. jūnijs

VID ēkas celtniecības pabeigšana rosina finanšu ministru Andri Vilku atklāt, ka ēka būvēta tāpēc, lai izvairītos no naudas soda desmitiem miljonu eiro apmērā par līguma laušanu. «To lieliski zināja tā laika politiķi, ministri, ko viņi parakstīja. Kāpēc bija jāparaksta šādi līgumi, kur nevar iziet ārā nekādi, tā ir tā lieta. Tagad ir par vēlu. Tie cilvēki tagad laužas atpakaļ politikā. Droši vien domā par tādiem pašiem projektiem nākotnē,» A. Vilks brīdināja intervijā raidījumā TV Panorāma. Pēc tam 2015. gadā no politikas pazuda A. Vilks un publiski redzamā amatā Krievijai piesaistītajā uzņēmumā Latvijas gāze parādījās A. Kalvītis.

2014. gada 26. jūnijs

VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone arī saprot, ka sabiedrībai būs pretenzijas pret ēkas celtniecības finanšu rezultātiem, un izsaka savas bažas: «Es saprotu, ka sabojāt VID tēlu ir ļoti vienkārši. Pēc tam atcīnīt atpakaļ – ir ļoti garš process.»

2014. gada 23. septembris

Noslēgusies VID pārcelšanās uz savu jauno ēku. VID ir neziņā par gaidāmajiem komunālo pakalpojumu rēķiniem, toties apgādājas ar Rīgas Stradiņa universitātes Higiēnas un arodslimību laboratorijas atzinumu par labu gaisa kvalitāti ēkas iekštelpās.

2016. gada 5. janvāris

Laimdotas Straujumas valdība legalizē ēkas uzturēšanas izdevumus tagadējās cenās: 27 gadus pa 8 923 436 eiro par ēkas apsaimniekošanu, apdrošināšanu un varbūt arī izpirkšanu, plus 1 368 579 eiro gadā par komunālajiem pakalpojumiem atbilstoši to faktiskajam apmēram līdzšinējā ēkas ekspluatācijas periodā. Neviens nezina naudas vērtību un arī nosaukumu pēc 27 gadiem.

2016. gada 5. janvāris

VNĪ paziņo, ka atpirkuši no Mežaparks SPV īpašumtiesības uz VID ēku, bet liedzas izpaust darījuma cenu un naudas avotu.

2016. gada 8. janvāris

VNĪ atklāj, ka nopirkuši par 21,46 miljoniem eiro SIA Biroju centrs «Ezerparks». VNĪ neatklāj, bet arī nenoliedz, ka pirkums uzliek tiem pienākumus apmaksāt Ezerparka parādus 58,7 miljonu eiro apmērā: 21,5 + 58,7 = 80 miljoni eiro.

2016. gada 11. janvāris

VNĪ informē Neatkarīgo, ka Ezerparks pabeidzis pagājušo gadu ar 53,6 miljonu eiro parādu bankai Nordea. VNĪ plāno šo naudu atmaksāt pa 2,4 miljoniem eiro gadā uz tās naudas rēķina, ko VID maksās par telpu nomu. Līdzīgi jau 21,6 miljoni eiro, ko VNĪ samaksāja par Ezerparka kapitāldaļām, ir cēlušies «no brīvās naudas plūsmas, ņemot vērā ilgtermiņa kapitālieguldījumu plānus investīciju ieguldīšanā pārvaldītajos nekustamajos īpašumos, kā arī VNĪ piederošo īpašumu atsavināšanas», kā formulēja VNĪ. Vienkāršāk sakot, valsts iestādes netielējas un maksā citai valsts iestādei tik, cik VNĪ prasa. Pārvaldes iestādēm ir atgriezušies ar Aigara Kalvīša vārdu iezīmētie treknie gadi.