KLIENTA PIEREDZE: Kļūme džokera totalizatorā ir norma
Uzskatu, ka azartspēles ir makam un cilvēkam nedraudzīga nodarbe, apstiprina kāds svaigs gadījums totalizatorā Synottip. Klients uzlicis likmi, vinnējis krietnu summiņu, taču darbinieki atteikušies viņam izmaksāt laimestu. Darījuši zināmu, ka sistēma kļūdījusies un viņš ne nieka nav vinnējis.
Dīvainākais ir tas, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem sistēma drīkst kļūdīties un pilnīgi oficiāli – tā ir norma. Totalizators drīkst nomainīt prognozi un parādīt klientam pigu. Vismaz šāda prakse tiek piekopta kompānijai Joker LTD piederošajā totalizatorā ar latviski neizrunājamo nosaukumu Synottip. Paskaidrot savu rīcību Neatkarīgajai uzņēmums atsakās, pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Kad Neatkarīgā jautājumu pārformulēja abstraktāk – kāpēc uzņēmums lieto neuzticamu un nekvalitatīvu sistēmu, kas pieļauj kļūmes, uzņēmuma interaktīvo azartspēļu vadītājs Justins Gailevičs paskaidroja: «Sistēma atbilst normatīvo tiesību aktu normām. Tās atbilstības kontroli un pārraudzību nodrošina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.» Tātad kļūmes Synottip sistēmā tiek rūpīgi kontrolētas un uzraudzītas. Tikai klienta maks no tā biezāks nekļūst.
Cilvēks, kurš ar savu kreņķi vērsās pie Neatkarīgās, stāsta, ka 16. decembrī Synottip likmju punktā Jelgavā uzlicis naudu uz tajā pašā dienā paredzēto SEHA līgas rokasbumbas maču starp komandām HC Zomimak un Spartak Vojput. «Noslēdzu derības ar Synottip, ka uzvarēs viesu komanda. Viesu komanda uzvarēja ar rezultātu 31:23, tāpēc totalizatora pienākums būtu izmaksāt laimestu 400 eiro. Tomēr viņi atsakās izmaksāt laimestu, jo it kā esot kļūdījušies.»
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija Neatkarīgajai apstiprina, ka totalizators patiešām ir atcēlis likmi. Inspekcijas vadītāja Signe Birne raksta: «Operatīvā informācija no azartspēļu organizētāja sistēmas liecina, ka pievienotajā čekā likme izdarīta 16. decembrī 13:53, tā atcelta 14:55, spēle sākās 18:45 pēc Latvijas laika. (..) Atbilstoši vispārpieņemtai praksei un saskaņā ar inspekcijas apstiprinātiem totalizatora organizēšanas noteikumiem, ja likme ir publicēta ar kļūdu koeficientos, handikapa vai punktu limitos, tad kompānija var izlabot kļūdu bez aizkavējuma vai anulēt prognozi. Šajā gadījumā kompānija konstatēja kļūdu pirms notikuma sākuma un atcēla visas likmes.» Attiecīgi konkrētajā gadījumā spēlmanis var saņemt savus 50 iemaksātos eiro, bet ne laimestu. Tātad faktiski klientam pēc likmes uzlikšanas klātienē jāturpina dežurēt pie totalizatora būdas, jo var taču kļūda gadīties. Inspekcija gan uzsver, lai izspriestu, kam taisnība, tai būtu nepieciešama papildu informācija no azartspēļu organizētāja datu sistēmas un paskaidrojumi. Pie tādiem iestādei būs iespējams tikt, jo pieviltais klients sniegšot oficiālu sūdzību inspekcijā un ne tikai tur: «Ja tas nelīdzēs, vērsīšos tiesā. Vēl vērsīšos ar iesniegumu Jelgavas domē, lūdzot atņemt atļauju Synottip organizēt totalizatoru Jelgavā. Galu galā nekāds lielais ekonomiskais vai cita veida labums no tā pilsētai un valstij nav.»
Par to gan varētu pastrīdēties, jo visa azartspēļu nozare gadā apgroza virs 200 miljoniem eiro, bet nodokļos valsts budžetā samaksā ap 25 miljoniem eiro. Šie dati no 2014. gada nozares oficiālā pārskata. Totalizators gan patiešām nav tas ražīgākais naudas iekasēšanas rīks. Tā kontā aptuveni pusotrs miljons apgrozītu eiro.