Māra Kučinska topošā valdība izpildīs savas priekšgājējas uzņemtās saistības un uzņems Latvijā līdz 776 patvēruma meklētājiem, ja vien tik daudz gribētāju vispār atradīsies. Taču vairāk gan ne –vismaz spaidu kārtā.
Principā koalīcijas deklarētā attieksme ir tāda pati, kā līdz šim bija Laimdotas Straujumas valdībai – turpmāka migrantu pārdale iespējama tikai brīvprātīgā kārtā. Tikai tagad tas uzlikts uz papīra. Cita lieta, ka politiķi mutvārdos ir radikālāki nekā rakstos.
Zaļzemnieku līderis un topošā premjera partijas biedrs Augusts Brigmanis Neatkarīgajai apliecina: «Tie bēgļi, par kuriem noslēgta vienošanās, tiek pieņemti, bet vairāk gan neviens.» Tikmēr valdības deklarācijas teksts ir kruzuļaināks: «Balstoties uz Latvijas integrācijas un administratīvās kapacitātes apstākļiem, uzskatām, ka ar līdzšinējiem lēmumiem Latvija ir izsmēlusi iespējas uzņemt valstī papildus patvēruma meklētājus Eiropas Savienības patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānisma ietvaros. Tamdēļ attiecībā uz fizisku personu pārdali starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un pārvietošanu no trešajām valstīm atbalstīsim tikai tādu pozīciju, kas pieļauj Eiropas Savienības dalībvalstīm brīvprātīgi uzņemt patvēruma meklētājus, bet nerada pienākumu vai spiedienu to darīt.»
Jau pieņemtie Latvijas valdības lēmumi ES solidaritātes mehānisma ietvaros tiks respektēti un praktiski realizēti. Taču valdība apņemas kontrolēt, kādus cilvēkus uzņem: «Izvērtēsim ikvienu Latvijā nonākušu patvēruma meklētāju, ņemot vērā valsts drošības, sabiedriskās kārtības un iekļaušanās aspektu.»
Ņemot vērā pašreizējo migrācijas mērogu Eiropā, topošā valdība problēmai pievēršas nopietnāk nekā tās priekšgājēja.
Laimdotas Straujumas Ministru kabinets savulaik apņēmās: «Stingri kontrolēsim imigrāciju no trešajām valstīm, mazinot nelegālo imigrāciju.» Toreiz runa bija galvenokārt par vjetnamiešiem, afgāņiem un gruzīniem, kas iezogas Latvijā pāri zaļajai robežai vai sabiedriskajā transportā. Ar apņemšanās īstenošanu pārlieku nav veicies, jo statistika gadu no gada liecina par nelegālās imigrācijas pieaugumu. Savukārt par iespēju, ka Latvijai nāksies organizēt migrantu apsaimniekošanu, pašreizējai valdībai tās darbības sākumā pat nojausmas nebija.
M. Kučinskis šādu nepieciešamību apzinās un priekšroku dod alternatīviem risinājumiem. Vakar televīzijā viņš paziņoja, ka nauda būtu labākais līdzeklis patvēruma meklētāju plūsmas apturēšanai uz Eiropu. Ja migrācijas cēloņus var likvidēt iespējami tuvu izcelsmes vietai, esot vērts maksāt par to, nevis uzņemt jau aizbēgušos cilvēkus Latvijā.