Energouzņēmuma Latvijas gāze (LG) publiskais brīdinājums kosmētikas ražotājam Dzintars par gāzes padeves pārtraukšanu esot iedarbojies – Dzintars vakar uzrādījis LG maksājuma uzdevumus par gāzes parāda nomaksu un, šķiet, 12. februārī varēs turpināt darbu.
LG brīdinājums Dzintaram sekoja dažas dienas pēc brīdinājuma citam Latvijas zīmoluzņēmumam KVV Liepājas metalurgs. Par gāzes padeves pārtraukšanas brīdi abos gadījumos bija nosaukts 12. februāris. Brīdinājums Dzintaram ietvēra atskatu uz periodu kopš pagājušā gada marta, kad sāka veidoties Dzintara tagadējais parāds. Kopš tā laika puses ir daudzkārt tikušās un vienojušās par parāda dzēšanu gan pašas, gan arī tiesas uzraudzībā, kam tagad pievienota sabiedriskā uzraudzība masu saziņas līdzekļos.
Dzintars vakar vēl nebija gatavs atklāt savas darbības 2015. gada bilanci, tāpēc jāiztiek ar pagājušā gada augustā publiskoto informāciju par 2014. gadu. Toreizējā informācija bija izteiksmīga un trauksmaina. Uzņēmums bija zaudējis 1/5 daļu no apgrozījuma un seškāršojis zaudējumus. Zaudētie 1,5 miljoni eiro bija daudz attiecībā pret 6,4 miljonu eiro gada apgrozījumu. Eksporta apjoms bija sarucis par 35%, bet arī –9% vietējā tirgū neko labu nevēstīja. Šī tendence 2015. gadā turpinājusies. Pēc veikalu ķēdes Maxima sākotnējā novērtējuma, Dzintara produktu noiets sarucis pret 2014. gadu par 16% nevis pieprasījuma trūkuma dēļ, bet tāpēc, ka uzņēmums nav spējis piegādāt pieprasītākās preces vajadzīgajā apjomā, kā parasti izpaužas iztrūkums uzņēmumu apgrozāmajos līdzekļos. Rimi iepriecināja ar ziņu par Dzintara produkcijas noieta divkāršošanos sejas kopšanas produktu grupā, kamēr sauļošanās kosmētikas noieta sarukumu var izskaidrot ar pagājušā gada vēso vasaru.
Tagadējā krīze ir Dzintaram kārtējā. Drīzāk jābrīnās, ka tas noturējies līdz šim, nevis par to, kādās nepatikšanās atkal iekūlies. Dzintara pastāvēšana, bet arī tā problēmas ir vislielākajā mērā izskaidrojamas ar to, cik veiksmīgas vai neveiksmīgas ir uzņēmuma 62,9% akciju kontrolpaketes īpašnieka un vadītāja Iļjas Gerčikova biznesa idejas. Viņa iepriekšējā sabiedriskā aktivitāte bija arī Neatkarīgajā pagājušā gada 7. decembrī publicētie pārmetumi šā gada budžeta likumam un tā veidotājiem. I. Gerčikovs prasīja valsts pārvaldes izdevumu samazināšanu un brīdināja par ekonomikas nespēju sagādāt līdzekļus aizvien lielākam un labāk atalgotam ierēdņu un politiķu skaitam. Lursoft datu bāze rāda, ka 2014. gadā Dzintars valstij nodokļos samaksājis 1,8 miljonus eiro.
Uzņēmums pastāv, pateicoties I. Gerčikova enerģijai, taču ar to nav pieticis, lai izcīnītu uzņēmuma pastāvēšanai nepieciešamo preču noietu Eiropas Savienībā vai jebkurā citā vietā pasaulē, izņemot Krieviju un Ukrainu bijušās Padomju Savienības teritorijā. Grūti pārmest Dzintaram nespēju pārliecināt bagāto valstu izlutinātos iedzīvotājus ziest uz sejas un tieši uz tās jutīgākajām daļām ap acīm un uz lūpām nezināmas, t.i., ar ārkārtīgi masīvu reklāmas kampaņu neapliecinātas izcelsmes ziedes, šķidrumus un lūpu krāsas. Pat Latvijas teritorijā Dzintars ne vienmēr var pilnvērtīgi konkurēt ar pasaules mēroga lielražotāju reklāmām un mārketinga trikiem, kas aizbīda Dzintara produkciju pircējiem grūtāk sasniedzamās vietās.