Digitālās TV kriminālprocess – oficiāli ilgākais

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis Juris Stukāns spriedumā tā dēvētās digitālās TV krimināllietā konstatējis, ka kriminālprocess tajā ilgst jau divpadsmit gadus un tāpēc pārkāptas personu tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Tātad pagaidām šis ir ilgākais oficiāli - ar tiesas spriedumu -atzītais kriminālprocess Latvijas vēsturē, kurā konstatēti nesaprātīgi termiņi. Publiski pagaidām nav zināms ar tiesas spriedumu atzīts nesaprātīgāks kriminālprocess vismaz termiņu ziņā.

Jāatgādina, ka 2014. gada 8. janvārī Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta senatoru sanāksmē tika akceptēts tiesu prakses apkopojums par kriminālprocesu termiņu saprātīgumu. Šajā apkopojumā nav fiksēti tik nesaprātīgi termiņi. Apkopojumā minēts, ka 67% gadījumu, kad tiesvedības termiņi ar tiesas spriedumu atzīti par nesaprātīgiem, šīs tiesvedības ilgušas pat mazāk par pieciem gadiem, bet pat 10 gadus ilgs kriminālprocess pētījumā vispār nav pieminēts.

Tāpat jāatgādina, ka t.s. digitālās TV kriminālprocesā pirmās instances spriedums tika nolasīts 2015. gadā un šajā statistikā nevarēja būt iekļauts.

Tiesai jābūt taisnīgai

T.s. digitālās TV krimināllietas 877 lappuses garajā spriedumā viena no sadaļām saucas «Jautājuma izlemšana par tiesību ievērošanu uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā».

Tiesnesis cita starpā atgādinājis, ka atbilstoši Latvijas Satversmei «ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Tiesības uz taisnīgu tiesu nozīmē arī lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 14. panta pirmo daļu ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Kriminālprocesa pabeigšana saprātīgā termiņā ir saistīta ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem.»

Laika skaitīšana

Iztirzājot kriminālprocesa sākuma noteikšanas jautājumu, J. Stukāns spriedumā norādījis, ka «saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk tekstā - ECT) praksi krimināllietās lietas izskatīšanas termiņš tiek rēķināts nevis no brīža, kad lieta nonāk tiesā, bet jau no izmeklēšanas stadijas pirmstiesas kriminālprocesā. Atbilstoši ECT judikatūrā paustajām atziņām, laika skaitīšana kriminālprocesā iesākas ar brīdi, kad kompetentas iestādes ir paziņojušas kādai personai par to, ka tā tiek turēta aizdomās par kriminālnozieguma izdarīšanu (ECT spriedums lietā Deveer Belgium, 1980).»

Ņemot vērā šo atziņu, tiesnesis konstatējis, ka t.s. digitālās TV kriminālprocess ilgst 12 gadus. Kriminālprocess ierosināts 2003. gada 1. septembrī, krimināllieta nodota izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā 2007. gada 2. oktobrī. Pirmās instances tiesas sprieduma saīsināto variantu J. Stukāns pasludināja 2015. gada 15. maijā.

Pirmstiesas process

Tiesnesis konstatējis, ka «pirmstiesas procesā noskaidrojamo apstākļu laiks un vieta ir no 1999. gada līdz 2004. gada janvārim, tas ir, četri gadi, Latvijā un deviņās ārvalstīs. Lūgumi ar vairākiem nepieciešamajiem papildinājumiem par procesuālo darbību veikšanu nosūtīti dažādu ārvalstu kompetentām iestādēm. Lūgumu izpilde bija ilgstošs un sarežģīts process. Krimināllietas apjoms uz ierosinājuma [par pirmstiesas procesa termiņa pagarināšanu krimināllietā] iesniegšanas dienu bija vairāk nekā 80 sējumu. Ievērojamu laiku prasīja liela apjoma materiālu tulkošana no piecām valodām valsts valodā. Lietā ir noteiktas vairākas ekspertīzes.»

Neraugoties uz lietas sarežģītību, tiesa nav konstatējusi, ka pirmstiesas procesā būtu pieļauta vilcināšanās. Kriminālprocesa neattaisnota novilcināšana nav konstatēta kopš pirmstiesas kriminālprocesa uzsākšanas līdz lietas nonākšanai tiesā.

Tiesības pārkāptas

Krimināllietas iztiesāšanas laikā bijuši vairāki garāki pārtraukumi, piemēram, no 2008. gada 17. aprīļa līdz 2008. gada 28. augustam, jo tika pieņemts lēmums par tiesneses Žanetas Vēveres noraidīšanu. Tomēr šos pārtraukumus tiesas procesā J. Stukāns atzinis par attaisnotiem, un tie notikuši «objektīvu apstākļu dēļ».

Tiesnesis spriedumā atzinis, ka tiesas dēļ process nav kavējies: «Lietā, kas ir atzīstama par sarežģītu, apjomīgu un ar lielu skaitu paveikto procesuālo darbību, tiesa nodrošināja tādu virzību, kāda objektīvi bija iespējama, ņemot vērā arī lielo procesā iesaistīto personu skaitu.» Tiesas sēdes lielākoties plānotas divas reizes nedēļā.

Vienlaikus J. Stukāns konstatējis, ka apsūdzēto tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos ir pārkāptas:

«12 gadi, kad apsūdzētie ir iesaistīti kriminālprocesā, un no tiem astoņi gadi, kad apsūdzētajiem bija pienākums piedalīties iztiesāšanā tikai pirmajā tiesas instancē, ir liels laika posms, kas dod pamatu atzīt, ka konkrētajā gadījumā procesa ilguma dēļ nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.»

Kā spriedumā norādījis J. Stukāns, tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpums ir viens no iemesliem, kādēļ apsūdzētajiem mīkstināti piemērojamie sodi.

Spriedumā gan nav rakstīts tas, ko tiesnesis J. Stukāns teica preses konferencē pēc saīsinātā sprieduma paziņošanas - proti, ka nesaprātīgus lietas izskatīšanas termiņus radījis tieši prokuroru darbs. «Septiņi gadi tiesas zālē ir ļoti nesaprātīgi. Viena trešdaļa lietā esošo materiālu un liecinieku, manuprāt, nebija ne jāpārbauda, ne jāaicina. Likums tiesai neatļauj ierobežot prokurora vēlmi iesniegt lūgumus, piemēram, par liecinieku aicināšanu tik daudz, cik viņš uzskata par vajadzīgu,» tiesneša J. Stukāna teikto citē LETA.

Vai sapratīgi ir 17 gadi?

Ņemot vērā, ka šis tiesu praksē ir viens no visjaunākajiem konstatējumiem par saprātīgu termiņu pārkāpumu, t.s. digitālās TV krimināllietu var salīdzināt ar t.s. Lemberga lietu.

Tiesnesis J. Stukāns atbilstīgi ECT praksei laika skaitīšanu termiņa saprātīguma vai nesaprātīguma noteikšanai sācis ar brīdi, kad uzsākts kriminālprocess. T.s. Lemberga lietā pārbaudes lieta, kas pēc jaunā Kriminālprocesa likuma pieņemšanas pārauga kriminālprocesā, uzsākta pirms 17 gadiem - 1999. gada 20. maijā. To, ka pārbaudes lieta pēc vecā likuma ir tas pats, kas kriminālprocess pēc jaunā likuma, oficiālos dokumentos ir uzsvēris toreizējais ģenerālprokurors Jānis Maizītis (jāatgādina kaut vai bēdīgi slavenais 2003. gada tiesiskās palīdzības lūgums Šveicei, kurā apgalvojuma formā Ventspils mēram Aivaram Lembergam tika piedēvēti dažādi noziegumi, par dažiem no kuriem cita starpā process jau izbeigts).

Savukārt tiesas zālē t.s. Lemberga lietas dalībnieki tiesājas jau astoto gadu, turklāt krietni biežāk nekā t.s. digitālās TV lietas dalībnieki. Ja vadās pēc tiesneša J. Stukāna spriedumā minētā kritērija - tiesāšanās sākas ar dienu, kad lieta nodota tiesai -, tad t.s. Lemberga lietas dalībnieki tiesājas jau kopš 2008. gada 1. augusta jeb 7,5 gadus.