Taupību slavē, bet taupības sekas nosoda
Eiropas Komisija (EK) paziņojusi savu vērtējumu par to, kā Latvijas 2015. gadā pildījusi EK uzdevumus.
Vienīgo uzslavu Latvijas izpelnījusies par savu nelielo budžeta deficītu. Tā sākotnējais, vēl precizējamais novērtējums ir –372 miljoni eiro. Dažādu valstu gada budžeta deficīti un kopā uzkrātie parādi pamatā tiek novērtēti pēc to attiecības pret attiecīgās valsts kopproduktu, taču katras valsts gadījumā var tikt piemēroti arī individuāli kritēriji. Latvijai atļautie papildizdevumi ir sociālās apdrošināšanas iemaksu nodošana otrā līmeņa pensiju fondiem, kas praktiski nozīmē pasaules pensiju piramīdas stutēšanu ar lielām izredzēm šo naudu zaudēt jau tuvākajā laikā atkarībā no tā, kā piepildīsies prognozes par globālā akciju tirgus sabrukumu. Tālāk seko vairākas Latvijai ļoti draudošas konstatācijas. Proti, ka Latvijas iedzīvotāju skaits strauji samazinās – izmirst un emigrē arī tādēļ, lai nebūtu šeit jāriskē ar savām un bērnu dzīvībām un veselību reālas medicīniskās palīdzības nesasniedzamības dēļ. Pie tā paša kritizēta arī izglītības sistēma, kas drīzāk atbaida nekā piesaista cilvēkus Latvijai.
Latvijas valdībai ieteikts «rīkoties, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmas pieejamību, izmaksu lietderību un šis sistēmas kvalitāti» utt. Kā to izdarīt, nepalielinot budžeta deficītu? EK Latvijas pārstāvniecības padomniece Agnese Dagile Neatkarīgajai atbildēja, ka vajagot slimnīcām un ārstiem maksāt par labu darbu un nemaksāt par sliktu darbu. Viņu sliktais darbs ir faktiska nestrādāšana. Proti, slimnīcas reāli strādā tikai dažas stundas diennaktī, bet pārējā laikā vienīgi atgaiņājas no vissmagāk slimajiem, jo neatliekami sniegta palīdzība viņiem izmaksātu pārāk dārgi. Tie, kuri ar skandālu vai kukuļu palīdzību tomēr nonāk slimnīcās, vispirms pavada daudzas stundas bez jebkādas palīdzības uzņemšanas nodaļās, pēc tam tieši tāpat vairākas dienas – slimnīcu nodaļās, kur ārstēšanu drīkst uzsākt tikai nākamā vai aiznākamā maiņa ar savu medicīnisko manipulāciju apmaksas mini budžetiņu, kas atkal tiek izsmelts dažās darba stundās. Rīgā, piemēram, vajag apvienot, t.i., reāli slēgt, divas no trijām lielākajām – vai nu Stradiņa, vai Austrumu slimnīcu un jebkurā gadījumā Bērnu slimnīcu, visus pacientus ārstējot vienā vietā, taču šādai reformai būtu pārāk daudz politisku un tehnisku šķēršļu, tāpēc pagaidām uz to nepiespiedīs pat EK pamudinājumi.
Pārmetumus Latvija izpelnījusies arī ar saviem augstajiem nodokļiem, kaut gan tie ir zemam budžeta deficītam nepieciešams nosacījums. EK skaidro, ka vajagot daļēji atlaist nodokļus viszemāk atalgotajiem cilvēkiem. Prasības izpilde būtu riskanta tāpēc, ka mudinās (jau tagad tā notiek) cilvēkus strādāt mazāk un zemāku nodokļu dēļ saņemt vairāk nekā tie, kas strādā vairāk, bet nodokļos samaksā vēl vairāk. Šajā pašā virzienā ved EK prasības palielināt pabalstu un citas sociālās palīdzības apjomu.
Pašus kritiskākos vārdus EK adresē Latvijas valsts pārvaldei, kurā radītas lielas iespējas ļaunprātīgai darbībai. Visticamāk, ka nu jau mēnesi ilgstošā tikai vienas iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas darbinieku mahināciju atmaskošana tika sākta kā apsteidzoša reakcija uz topošo EK dokumentu, par kuru Latvijas pārstāvji Briselē bija šo to uzzinājuši.