Reideri tīko pēc "Dzintara"

© F64

A/s Dzintars īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs uzskata, ka uzņēmuma Latvijas gāze (LG) «rīcība liecina par iespējamu darbību kādu personu interesēs, kas, iespējams, izmanto slēptas reiderisma metodes».

Lai gan I. Gerčikova vakar Neatkarīgajai rakstiski sniegtajā vēstījumā pat nepilnā teikumā iespraustas divas atrunas par tikai iespējamiem LG un tās valdes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša radītiem draudiem I. Gerčikova īpašumtiesībām uz Dzintaru, diez vai I. Gerčikovs šaubās par draudu īstenību un nopietnību. «Uzskatu, ka tā nevar būt apstākļu sakritība, ka pēc A. Kalvīša publiski izteiktajiem apgalvojumiem pēkšņi pie a/s Dzintars akcionāra ieradās potenciālais a/s Dzintars pircējs, kurš izteica apgalvojumus, ka ražošana uzņēmumā tiks pārtraukta,» turpat tālāk paskaidroja I. Gerčikovs.

I. Gerčikova vēstījums Neatkarīgajai seko viņa 29. februāra intervijai ar apgalvojumu, ka «baumām par Dzintara pārdošanu nav nekāda pamata. Tās ir fantāzijas. Stāsts par gāzes parādiem – meli. Mēs to tā neatstāsim. (..) Turpmāk es droši vien vienkārši nodošu lietu prokuratūrai». Tagad izrādās, ka baumām par pārdošanu ir bijis visnopietnākais pamats tieši pēc I. Gerčikova versijas, ja jau uzradies pat ļoti nopietns gribētājs Dzintaru atpirkt vai kā citādi iegūt. Ja tas nebūtu nopietni, tad šis gribētājs nespētu iesaistīt savās darbībās Latvijas mērogā milzīgo uzņēmumu LG.

Jau I. Gerčikova intervijas publicēšanas dienā Neatkarīgā saņēma LG vēstuli ar apmēram tādiem pašiem vārdiem kā no I. Gerčikova, bet tikai ar pretēju nozīmi: «LG vēlas vērst uzmanību, ka a/s Dzintars valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova šodien laikrakstam Neatkarīgā paustā informācija par parādsaistībām par saņemto dabasgāzi ir sagrozīta un neatbilst patiesībai.» Īstenībā pastāvot ne vien Dzintara parāds LG, bet arī tiesas izsniegts izpildraksts Dzintara parāda piedzīšanai ar bankas kontu un citu īpašumu pārņemšanu. Tā izskatītos ne vairs pēc slēpta, bet atklāta reiderisma, jo īpašumu atņemšana taču ārēji izskatās vienādi neatkarīgi no tā, vai īpašumu atņem par reāliem vai par fiktīviem parādiem.



Latvijā

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēdē otrdien, 1.oktobrī, deputāti spriedīs par sociālo tīklu vietņu ietekmi uz valsts ekonomiku, liecina apakškomisijas darba kārtība.

Svarīgākais