Rīgas cirks ceļo pašapziņas saglabāšanai

© F64

Sešas viesizrādes ar jauno programmu dažādu Latvijas pilsētu kultūras namos nenovērš finansiālo krahu, kas Rīgas cirkā iestājies pēc tā ēkas slēgšanas publikai. Taču ārzemju māksliniekiem, ar kuriem saslēgti kontrakti, vismaz nav jāsēž bezdarbībā.

Pirmās divas Tropu fantāzijas izrādes jau notikušas Salaspilī un Daugavpilī. Nākamā šodien Krustpilī. Zāles nav izpārdotas, taču arī ne tukšas. Direktore Lolita Lipinska skaidro, ka pārāk īss bijis reklāmas pasākumu laiks: «Finansiāli šīs izrādes tāpat neko nerisina. Taču māksliniekiem un mums tā bija nepieciešamība – dot iespēju cilvēkiem noskatīties programmu. Tik daudz darba tajā ieguldīts.» Finansiāli no Rīgas cirka ķibelēm viesmākslinieki gan nedrīkstētu ciest, jo ar viņiem slēgti garantētie kontrakti – 20 izrāžu par noteiktu summu neatkarīgi no skatītāju daudzuma. Taču, kā cirks savilks kopā galus, šobrīd vēl nav skaidrs.

Kultūras ministres padomniece Baiba Kauliņa stāsta, ka līdz marta beigām cirkam jāsagatavo alternatīvi risinājumi turpmākajai darbībai, aprēķini par izmaksām, jānoslēdz pašreizējās darba attiecības ar viesmāksliniekiem. Tikai pēc tam jau ministrijas līmenī varēs domāt, kā rīkoties tālāk.

Savukārt cirka vadības izpratnē šobrīd ministrija visus neatrisināmos jautājumus vienkārši nogrūdusi cirkam. Kaut ko administrācija arī mēģina gudrot. Tuvākajās dienās būs gatavs projekts cirka ēkas fasādes kreisā stūra konservācijai. Trolejbusu vadu atsaites šovasar, cerams, tiks noņemtas. Taču nav zināms, vai šie uzlabojumi kalpos par pietiekamu pamatu, lai Būvniecības valsts kontroles birojs atļautu ēku saglabāt vismaz kā cirka bāzes vietu. Protams, var pilsētā uzstādīt stacionāru telti, par ko arī tiek domāts, – viena no iespējamajām vietām, kas apspriesta ar Rīgas domi, esot Lucavsala. Taču bez tās vēl nepieciešama vieta, kur māksliniekiem un zvēriem mēģināt, glabāt rekvizītus, tērpus un galu galā turnejas laikā dzīvot. Arī – kur administrācijai strādāt. Pēc direktores domām, līdz cirka ēkas restaurācijas sākšanai būtu loģiski, ja esošajā ēkā tiek veikts viss cirka aizkulišu darbs, kas skatītājam nemaz nav jāredz, bet izrādes notiek teltī. Un, kamēr top restaurācijas tehniskais projekts, laikus būtu iespējams atrast citu bāzes vietu. Par to gan joprojām iespējams runāt tikai vēlamības izteiksmē, jo galavārds par cirka mākslas nepieciešamību Latvijā piederēs valdībai. Būs nauda – būs cirks.



Svarīgākais