Iedzīvotāju skaits Latvijā sarūk, turpretī no VID atprasīto pārmaksāto nodokļu nauda aug, netieši atklājot, ka arī summas, kam pienāktos būt iedzīvotāju makos, nevis Valsts kasē, ir daudz lielākas, nekā ik gadu tiek izmaksāts.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) Neatkarīgajai apgalvo, ka pat pro-gnožu līmenī nevar pateikt, kādas summas katru gadu iedzīvotājiem jāatmaksā. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Vucāns zina teikt pretējo: «Analīze par atgūstamajām summām, protams, tiek veikta.» Un pastāvošo sistēmu, ka VID paņem no cilvēkiem naudu, kas valstij pēc būtības nepienākas, viņš atzīst par sliktu esam. Tiesa gan, diskusijas par pastāvošo pārmaksāto nodokļu atgūšanas kārtību Saeimā notikušas vien epizodiski un arī pašlaik tās maiņa neesot parlamenta dienaskārtībā. J. Vucāns skaidro, ka tas saistīts ar e-pārvaldes trūkumiem. Citās valstīs, tostarp Igaunijā, sistēma esot nodokļu maksātājiem draudzīgāka. Ieņēmumu dienests iespēju robežās pats rēķinot, cik cilvēks pārmaksā, un automātiski atskaita naudu atpakaļ. Turpretim pie mums, ja nodokļu maksātājs nezina, ka viņam pienākas nauda, nemāk to paņemt vai formalitāšu kārtošanai iztērēto laiku uzskata par vērtīgāku nekā atgūstamā summa, VID to iztulko kā atteikšanos no naudas par labu valstij un atstāj Valsts kasē.
Uz Neatkarīgās jautājumiem, cik iedzīvotāju neizmanto iespēju atgūt pārmaksātos nodokļus un vai VID ir pētījis, kāpēc iedzīvotāji neizmanto šo iespēju, preses dienests atbild šādi: «Nav iespējams sniegt objektīvu atbildi, jo VID rīcībā nav informācijas, cik cilvēku un kādas summas ir maksājuši vai plāno maksāt tieši par tiem pakalpojumiem, kas uzskatāmi par attaisnotajiem izdevumiem (respektīvi, VID rīcībā nav informācijas par to, cik daudz kurš maksās par ārstēšanos, par studijām, cik iemaksās pensiju fondos u. tml. un vai izlems to paprasīt atmaksāt, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, jo tas ir pasākums – pieprasīt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli).»
Jāpiekrīt, tas patiešām ir vesels pasākums – saistīts ar saņemšanos, pētīšanu, visādu maksājumu kvīšu krāšanu un grāmatvedības izziņu sacerēšanu, naudas gaidīšanu. Sarežģīta kārtība, un J. Vucāns skaidro, ka problēma saistīta ne vien ar valsts budžetu, bet arī VID pakalpojumu kvalitāti.
Nodokļu maksātājiem, protams, būtu vienkāršāk, ja šī nauda nemaz netiktu iekasēta. Taču budžetā šī neprognozētā nauda tad nepaliktu, un runa ir par desmitiem miljonu, ko valsts pēc būtības aizņemas, apgroza, procentus nemaksā, bet sliktākajā gadījumā vispār neatdod.
Agrāk iedzīvotāju informētības līmenis par iespējām atgūt naudu bija ārkārtīgi zems, tagad statistika rāda, ka VID informācijas kampaņām ir reāla atdeve. Aizturētā nauda lielākā daudzumā ceļo atpakaļ pie iedzīvotājiem. Ekonomikas profesore Margarita Dunska uzskata, ka informēšanas kampaņām jābūt vēl intensīvākām, jo daudzi cilvēki joprojām nezina par šādu iespēju vai neuzdrīkstas to izmantot.
Turklāt tagad savu naudu paņemt kļuvis tiešām vienkāršāk nekā agrāk. Ja vien ir prasmes apieties ar internetu un kāds sakarīgs padomdevējs, kas parāda, kā izlīkumot cauri VID izliktajām virtuālajām viltībām – kaut vai pārrakstīt aplami uzrādīto taksācijas gadu veidlapā.