Pagājušās svētdienas TV3 raidījums Nekā personīga parādīja piecus kungus – starp tiem arī Andri Ozolu, Edgaru Ciniņu un Kasparu Briškenu – priecīgus, draudzīgā kompānijā nākam no Satiksmes ministrijas.
Sižetā, kurā šo kungu iznākšana no ministrijas, draudzīga atsveicināšanās un sarokošanās bija nofilmēta, tika iztirzāta nepieciešamība atjaunot lielo valsts uzņēmumu padomes, īpašu uzmanību pievēršot tieši Satiksmes ministrijas pārvaldībā esošajiem uzņēmumiem.
Sižeta sākumā tā autors – pieredzējušais žurnālists Andrejs Vasks – nāca ārā no valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš (LDz) ēkas, kas fiziski ir savienota ar Satiksmes ministrijas ēku.
Ņemot vērā, ka jau pēc dažām dienām noslēdzas konkurss uz atjaunotajiem padomes priekšsēdētāja un diviem padomes locekļu amatiem valsts akciju sabiedrībā LDz, daudziem televīzijas skatītājiem radās viedoklis, ka sižetā ir redzami potenciālie kandidāti uz LDz padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amatiem.
Konjunktūru saprot
Nav nekāda pamata uzskatīt, ka nofilmētajiem un atpazītajiem Satiksmes ministrijas apmeklētājiem nebūtu kompetences vadīt LDz padomi. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras šefa Andra Ozola kompetence ir vispārzināma.
Kaspars Briškens ir bijušais satiksmes ministra Anrija Matīsa ārštata padomnieks un caur to kļuvis arī par divu milzīgu Latvijas valstij daļēji piederošu kompāniju – air Baltic un RB Rail – padomes locekli. K. Briškens parādījis arī augstu kompetenci politiskajā konjunktūrā. Kad ministrs A. Matīss negaidīti krita nežēlastībā, K. Briškens publicēja rakstu, kurā teikts, ka A. Matīss izrādījis «pasivitāti airBaltic attīstībai kritiskos jautājumos» un bijušā ministra apgalvojumi pēc amata zaudēšanas ir «sirreāli» un «absurdi».
Uzticamības persona
Tāpat nav pamata apšaubīt Edgara Ciniņa kompetenci tranzīta un citās nozarēs. Atbilstīgi Firmas.lv datiem, E. Ciniņš ieņem akciju sabiedrības Ventbunkers valdes locekļa amatu, bet viņa juridiski šķirtā dzīvesbiedre Eva Ciniņa ir Ventbunkera valdes priekšsēdētāja. Tāpat E. Ciniņš ir Ventspils Tirdzniecības ostas padomes loceklis, Kālija parka valdes loceklis, Noord Natie Ventspils Termināla padomes loceklis, Mechport padomes loceklis, Seastar valdes loceklis, Ventspils ekspedīcijas valdes loceklis, kā arī vairāku mazāku uzņēmējsabiedrību valdes loceklis.
Ar tādu kā oligarha tvērienu E. Ciniņš pievērsies arī medijiem. Viņš ir Latvijas Avīzes izdevējas, akciju sabiedrības Lauku Avīze padomes loceklis un SIA Media Support vienīgais valdes loceklis. SIA Media Support (tulkojumā – «mediju atbalsts») nav nekāda sīkfirma, jo iepriekš gadā apgrozījusi vairāk nekā 200 000 eiro.
Tāpat E. Ciniņš ir sabiedriskās organizācijas Baltijas asociācija – Transports un loģistika (BATL) valdes loceklis, bet šī organizācija ir pēdējā laikā vairākkārt paudusi viedokli, kādi būtu pareizāki dzelzceļa pārvadājumu tarifi – proti, ka tiem nevajadzētu būt atkarīgiem no attāluma, kādā veikti pārvadājumi.
Kā priekšrocība E. Ciniņa kandidatūrai jāmin uzticība, kādu viņam izrādījis pazīstamais mantas glabātājs – šveicietis Rudolfs Meroni, kurš ielicis E. Ciniņu iepriekšminētajos ietekmīgajos amatos. «Uzticamības persona» ir R. Meroni dokumentos lietots termins. Savukārt pats R. Meroni, kā zināms, bauda pilnīgu Ģenerālprokuratūras, Rīgas apgabaltiesas un Satversmes aizsardzības biroja uzticību. Loģiski ir secināt, ka uzticamības personas uzticamības persona ir arī šo vareno institūciju uzticamības persona.
Jārīkojas gudrāk...
Tāpat droši ir tas, ka E. Ciniņš nekad nerīkosies kā bijušais LDz šefs. Tiesā (t. s. Lemberga prāvā) E. Ciniņš izstāstīja, kā jāmaksā «tā sauktos – es lietoju šeit krievu vārdu, jo īsti latviski neesmu radis – tā sauktos otkatus krievu biznesmeņiem, kas nodrošināja naftas un naftas produktu plūsmu caur Ventspils ostu», t.i., akciju sabiedrībām Ventspils nafta un Ventbunkers. Viņš tiesā liecināja: «Mums ir klients, ar kuru mēs noslēdzam, teiksim, līgumu par kaut kādu noteiktu cenu, teiksim, par desmit vienībām, piemēram. Bet, lai savāktu peļņu, mēs noslēdzam ar ārzonu kompāniju par piecām vienībām. Bet ar to mūsu klientu, ar kuru mēs tagad slēdzam pa tiešo, tā ārzonu kompānija noslēdz par desmit. Tās piecas vienības aiziet tai ārzonu kompānijai.» «Nu sēž, piemēram, pilsonis tādā Krievijas uzņēmumā Transņeftjeprodukt, kurš tur izlemj un izdomā. Sēž kaut kādā valdē vai padomē. Un viņš izlemj, uz kuru pusi ies noteikts daudzums produktu. Un tad viņš izdomā – labi, ies uz Ventspili, bet tikai tad, ja tie Ventspils kungi par to mums kaut ko samaksās.»
Vēl jāpēta
Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds, noskatoties Nekā personīga sižetu, Neatkarīgajai teica, ka no redzamajiem pieciem kungiem pazīst tikai
K. Briškenu un A. Ozolu. Noskaidrot, pie kuras Satiksmes ministrijas amatpersonas sižetā redzamie pieci kungi devās, esot pietiekami sarežģīti. A. Freidenfelds bija pilnīgi pārliecināts, ka pie ministra Ulda Auguļa šis kvintets nav bijis.
Savukārt kurš būs LDz padomes priekšsēdētājs vai loceklis, vēl nevarot zināt, jo 31. martā beigsies pieteikšanās, bet pēc tam sāksies kandidātu vērtēšana. A. Freidenfelds pauda uzskatu, ka šobrīd lielo uzņēmumu padomes locekļu amats vairs nebūs tik iekārojams, jo alga būšot tikai 2000 eiro un vairākus amatus savienot nevarēs.
LIAA šefu Andri Ozolu Neatkarīgajai sazvanīt neizdevās.