Latvijas gāzi sadalīs
Uzņēmuma Latvijas gāze (LG) akcionāru sapulce ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma lēmumu sākt uzņēmuma sadalīšanu atbilstoši nesen pieņemtā Enerģētikas likuma prasībām.
Likums paredz nodalīt četras funkcijas – dabasgāzes pārvadi, uzglabāšanu, sadali un tirdzniecību, ko tagad veic LG viena pati. Šo dalījumu izveidošanai noteikti dažādi termiņi līdz 2018. gada sākumam. Paralēli noteikta akcionāru nodalīšanās pēc savas gribas vai obligāti pēc likumā noteiktajiem aizliegumiem vienām un tām pašām fiziskajām vai juridiskajām personām būt īpašniekiem vairākos uzņēmumos, kas veiks dažādas tagadējās LG funkcijas. Tikpat labi var teikt, ka notiks arī šo funkciju integrācija, jo finanšu investoriem gan tiek dotas īpašas tiesības saimniekot pa dažādu funkciju uzņēmumiem. Atbilstoši šim nosacījumam, LG lielāko akcionāru sarakstā tagad ir parādījies Eiropas banku veidots fonds Marguerite, kam daļu no savām akcijām pārdeva vācu energokompānija Uniper Ruhrgas International GmbH (iepriekš darījuma gatavošanas laikā E.ON Ruhrgas), pa kuras pēdām varbūt aizies arī Krievijas Gazprom. Var spriest dažādi, vai Marguerite izmantoja Enerģētikas likuma radītās iespējas, vai arī šis likums (viss, kas jau sen esošajā likumā nupat kā tika ierakstīts attiecībā uz dabasgāzi) tika pakārtots Marguerite interesēm un prasībām. Šajā aspektā Enerģētikas likuma grozīšana sasaucas nevis ar elektroenerģijas tirgus pasludināšanu pirms pāris gadiem, bet ar valstij piederējušās bankas Citadele pārdošanu īpatnēji izveidotai investoru grupai.
Privileģēto LG akcionāru skaitā līdzīgi kā Marguerite būs arī pensiju fondi, kas kādreiz iedomājušies vai vēl iedomāsies nopirkt tagadējās LG akcijas. Kopā skaitot, LG emitēto 39,9 miljonu akciju īpašnieku struktūra ir ļoti sadrumstalota, kaut gan noteicošo akcionāru skaitā ir tikai Gazprom (34% akciju), Marguerite Fund (28,97%), Uniper Ruhrgas International GmbH (18,26%) un Itera Latvija (16%). Vairāki tūkstoši mazo akcionāru sadala 2,8% LG akciju. Akcionāru sapulcē ar šādām akciju paketītēm neko panākt nevar, taču mazajiem akcionāriem paliek iespēja sūdzēties tiesā un novilcināt akcionāru sapulču lēmumu izpildi. LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis tāpēc brīdināja, ka tiesāšanās var pat aizkavēt LG reorganizācijas procesu līdz tai stadijai, kāda pēc likuma jāsasniedz 2017. gada 3. aprīlī. Šis datums ir divdesmit gadus sens mantojums kopš laika, kad Latvijas valsts pārdeva nevis vienkārši sev piederošu uzņēmumu LG, bet arī šim uzņēmumam piešķirtās monopoltiesības uz gāzes piegādi un pārdošanu Latvijā.
Pirmajā piegājienā LG tiks sadalīts divos uzņēmumos, no kuriem viens nodarbosies ar gāzes tirdzniecību un sadali, bet otrs – ar gāzes uzglabāšanu un pārvadi. Visticamāk, ka gāzes patērētājiem pazīstamais zīmols LG tiks atstāts dabasgāzes tirdzniecības un sadales uzņēmumam. LG akcionāru vakardienas balsojums dod iespēju ķerties pie pašreiz viena uzņēmuma pamatlīdzekļu inventarizācijas un izveidot sarakstus ar īpašumiem, ko nodot vienam un – ko otram uzņēmumam. Pēc tam atkal būs jāsasauc akcionāru sapulce, lai lemtu aprakstītās mantas sadalīšanu un dotu iespēju akcionāriem izlemt, uz kuru mantas daļu pieteikties gadījumos, ja viņi nedrīkstēs vai negribēs palikt par īpašniekiem abos uzņēmumos vienlaikus. Pēc tam šīs operācijas dažādās variācijās atkārtosies, nodalot dabasgāzes sadali no tirdzniecības un pārvadi no uzglabāšanas.
Varenās rosīšanās attaisnojums ir dabasgāzes tirgus izveidošana ar pieļāvumu, ka tam būtu jāpazemina dabasgāzes cena Latvijā. Elektrības tirgus pasludināšanas precedents ar elektrības sadārdzināšanu gan brīdina, ka rosības sekas var izrādīties visdažādākās. Dabasgāzes cenu pazemināšanās pārskatāmā nākotnē gan ir ļoti ticama, taču to diktē procesi pasaules enerģētikas tirgū un vispār ekonomikā. Latvijai gan jābūt spējīgai izmantot šīs pārgrozības, kas konkrētajā gadījumā ir sašķidrinātās gāzes pieejamības palielināšanās no tehniskā viedokļa. Šo iespēju realizēšanai bija vajadzīgi arī juridiski jaunievedumi, kas aizvietos LG monopolu. Vismaz deklaratīvi šie jaunievedumi Latvijā ir pārrakstīti no Eiropas Savienības dokumentiem, kuros noteikta energoresursu aprite visā ES telpā.